https://lulfmi.lv/letonica, https://lulfmi.lv/en/letonica

Letonica, Mūkusalas 3, Riga (2026)

12/05/2026

🔷 “Letonica” raksti tuvplānā! 🔷
🔷 “Letonica” articles up close! 🔷

Šonedēļ pievērsīsimies žurnāla 57. numurā publicētajam rakstam “Izsekojot folkloras kustības ietekmei uz Lietuvas nacionālās neatkarības kustību”, kura autore ir Viļņas Universitātes (Vilniaus universitetas / Vilnius University) Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta (VU TSPMI) profesore Aine Ramonaite.

Rakstā tiek pētītas saiknes starp Lietuvas folkloras atdzimšanas kustību, kas aizsākās 20. gs. 60. gados, un Lietuvas nacionālās neatkarības kustību 20. gs. 80. gadu beigās. Izmantojot resursu mobilizācijas teoriju, rakstā identificētas konkrētas saiknes un resursi, kas savienoja šīs divas kustības, nepaļaujoties uz psiholoģiskām vai abstraktām simboliskām saiknēm. Pamatojoties vairāk nekā 100 mutvārdu vēstures intervijās, ko veikusi autore un viņas kolēģi, rakstā rekonstruēta Lietuvas folkloras kustības vēsture un identificēti konkrēti empīriski mehānismi, ar kuru palīdzību tā ietekmēja nacionālo neatkarības kustību.

Pirmkārt, rakstā uzsvērta folkloras loma vides un mantojuma aizsardzības kustību tapšanā. Otrkārt, uzsvērta folkloras festivāla “Skamba skamba kankliai” nozīme Lietuvas reformu kustības Sajūža izveidē 1988. gada jūnijā. Treškārt, rakstā iztirzāta etniskās kultūras kustības līderu iesaistīšanās Sajūdī. Visbeidzot, tajā apspriesta folkloras ansambļu loma masu mītiņos no 1988. līdz 1991. gadam.

Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica57-03-ramonaite.pdf

Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/letonica/letonica-zurnali/letonica-nr-57-2025

✦ ✦ ✦

This week we will focus on the article “Tracing the Influence of the Folklore Revival on Lithuania’s National Independence Movement,” published in issue No. 57 of the journal, written by Ainė Ramonaitė, a professor at the Institute of International Relations and Political Science (VU TSPMI) of Vilnius University (Vilniaus universitetas / Vilnius University).

The article explores the connections between the Lithuanian folklore revival movement, which emerged in the 1960s, and the Lithuanian national independence movement of the late 1980s. Using resource mobilization theory, it seeks to identify tangible links and resources that connected these two movements, rather than focusing on psychological or abstract symbolic ties. Based on over 100 oral history interviews conducted by the author and colleagues, the article reconstructs the history of the folklore revival in Lithuania and identifies specific empirical mechanisms through which it influenced the national independence movement.

First, it highlights the role of folklore in the rise of environmental and heritage protection movements. Second, it underscores the importance of the folklore festival “Skamba skamba kankliai” in the establishment of the Lithuanian Reform Movement Sąjūdis in June 1988. Third, it examines the involvement of leaders from the ethnocultural movement in Sąjūdis. Lastly, it discusses the role of folklore ensembles in mass rallies from 1988 to 1991.

Read the full article at:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica57-03-ramonaite.pdf

All journal articles: https://lulfmi.lv/en/letonica/letonica-issues/letonica-no-57-2025

05/05/2026

🔷 “Letonica” raksti tuvplānā! 🔷
🔷 “Letonica” articles up close! 🔷

Šoreiz uzmanības centrā Memoriālo muzeju apvienība Raiņa un Aspazijas muzejs muzeja speciālistes Solvitas Lapiņas raksts “Aspazija un 1936. gadā izdotā enciklopēdija “Mūsu laika ievērojamās sievietes””, kas publicēts žurnāla 60. numurā.

1936. gadā Prāgā iznāca biogrāfiskās enciklopēdijas “Mūsu laika ievērojamās sievietes” (Bedeutende Frauen unserer Zeit) 1. sējums, kurā apkopotas ziņas par 64 sievietēm no visas pasaules. Izcilo sieviešu vidū bija arī latviešu dzejniece Aspazija. Līdz šim vienīgā zināmā informācija par šo izdevumu bija redaktora Paula Husareka Aspazijai sūtīta apliecinājuma vēstule.

Sākoties Otrajam pasaules karam, Aspazija sev tik nozīmīgo dokumentu uzticēja draudzenei Annai Stundai, kura, dodoties trimdā, paņēma to līdzi, bet vēlāk aizsūtīja literatūrzinātniecei Saulcerītei Viesei. Pašlaik Husareka vēstule glabājas Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā. Rakstā sniegts konspektīvs ieskats dažos Latvijā izdotos biogrāfiskos izdevumos, aplūkots Husareka vēstules ceļš no Prāgas līdz Latvijai, kā arī pētīti jauniegūti materiāli par enciklopēdiju “Mūsu laika ievērojamās sievietes”.

Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica-60-lapina.pdf

Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/letonica/letonica-zurnali/letonica-nr-60-2025

✦ ✦ ✦

This time, the focus is on an article by Solvita Lapiņa, a museum scholar at the Rainis and Aspazija Museum (Raiņa un Aspazijas muzejs) of the Association of Memorial Museums (Memoriālo muzeju apvienība), titled “Aspazija and the ‘Encyclopedia Notable Women of Our Time’ Published in 1936”. The article was published in issue No. 60 of the journal.

In 1936, the first volume of the biographical encyclopedia “Bedeutende Frauen unserer Zeit” (‘Notable Women of Our Time’) was published in Prague, comprising information about 64 women from all over the world. Among the notable women mentioned was also the Latvian poetess Aspazija. Until now, the only known information about this publication was the letter of confirmation sent to Aspazija by the editor Paul Hussarek.

When World War II began, Aspazija entrusted this personally very important document to her friend Anna Stunda, who took it with her when she went into exile, but later sent it to literary scholar Saulcerīte Viese. Currently, Hussarek’s letter is kept in the collection of the Latvian National Museum of Literature and Music. The article provides a concise overview of some biographical works published in Latvia, examines the path of Paul Hussarek’s letter from Prague to Latvia, and studies newly acquired materials about the encyclopedia “Notable Women of Our Time”.

Read the full article at:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica-60-lapina.pdf

All journal articles: https://lulfmi.lv/en/letonica/letonica-issues/letonica-no-60-2025

27/04/2026

🔷 "Letonica" raksti tuvplānā! 🔷
🔷 "Letonica" articles up close! 🔷

Joprojām pētām "Letonica" 57. numuru. Šoreiz uzmanības centrā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts vadošās pētnieces Ritas Zaras raksts "Viesi viņpus dzelzs priekškara: latviešu folkloristu pārrobežu vizītes Aukstā kara laikā".

Rakstā aplūkota latviešu folkloristu saskarsme Aukstā kara laikā, kad dzelzs priekškars nodalīja Rietumu trimdā dzīvojošos folkloras pētniekus no zinātniekiem okupētajā Latvijā. Pētniecības institūti Rīgā, tostarp Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts un tā Folkloras sektors, lielā mērā darbojās pēc padomju režīma ideoloģiskā regulējuma. Ģeopolitiskie apstākļi noteica Latvijas PSR izolāciju no Rietumiem un minimālu akadēmiskās informācijas apmaiņu viņpus sociālistiskā bloka valstīm. Okupētajā Latvijā folkloristi strādāja, apzinoties Valsts drošības komitejas (VDK) uzraugošo klātbūtni. Tajā pašā laikā Komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs – VDK piesegstruktūra – nodrošināja zināmu mijiedarbību starp folkloristiem Rietumu trimdā un Latvijas PSR.

Rīgu apmeklēja vairāki ieinteresēti latviešu diasporas pārstāvji, tostarp Vaira Vīķe-Freiberga, Imants Freibergs un Austris Grasis. Savukārt viešņām no otras dzelzs priekškara puses – folkloristēm Elzai Kokarei un Jadvigai Darbiniecei – 20. gadsimta 80. gados bija iespēja apmeklēt Stokholmu un piedalīties Baltijas studiju konferencē Skandināvijā. Šie notikumi atklāj gan riskus, gan iespējas intelektuālajā dzīvē padomju okupācijas laikā.

Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica57-11-zara.pdf

Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/letonica/letonica-zurnali/letonica-nr-57-2025

✦ ✦ ✦

We are still exploring issue No. 57 of journal. This time, the focus is on leading researcher at the Institute of Literature, Folklore and Art, Rita Zara, and her article: "Guests Beyond the Iron Curtain: Cross-Border Visits of Latvian Folklorists during the Cold War".

This article examines cross-border encounters of Latvian folklorists during the Cold War, when the Iron Curtain separated exile communities in the West from scholars in Soviet-occupied Latvia. The work of research institutions in Riga, including the Andrejs Upīts’s Institute of Language and Literature at the Latvian SSR Academy of Sciences and its various departments, among them the Folklore Department, was largely shaped by the ideological framework of the Soviet regime. Geopolitical circumstances determined isolation from the West and minimal academic information exchange beyond the borders of the socialist bloc countries. Folklorists in the occupied Latvia worked while being aware of the surveillance of the State Security Committee (KGB). At the same time, the KGB’s subsidiary body, the Committee for Cultural Relations with Compatriots Abroad, enabled a certain level of interaction between folklorists in Western exile and the Latvian SSR.

Some individuals with a keen interest, including Vaira Vīķe-Freiberga, Imants Freibergs, and Austris Grasis, visited Riga. In the 1980s, guests from the other side of the Iron Curtain, folklorists Elza Kokare and Jadviga Darbiniece, were permitted to attend Stockholm and participate in the Conference on Baltic Studies in Scandinavia. These episodes reveal both the risks and possibilities of intellectual life under Soviet occupation.

Read the full article at:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica57-11-zara.pdf

All journal articles: https://lulfmi.lv/en/letonica/letonica-issues/letonica-no-57-2025

20/03/2026

Laba vēsts! 📚

Jau šodien un rīt, 20.–21. martā, Rīgas grāmatu svētkos būs iespēja iegādāties žurnāla Letonica svaigākā numura (57.) drukātos eksemplārus.

Aicinām iegriezties LU LFMI stendā!
Cena: 5 EUR.

Par 57. numuru:
https://lulfmi.lv/letonica/letonica-zurnali/letonica-nr-57-2025

23/02/2026

🎙️ “Letonica” raidījumā “Etnovēstis” Latvijas Radio 3 – par folkloras atdzimšanu nedemokrātiskos režīmos

Raidījumā “Etnovēstis” izskanējusi saruna par starpdisciplinārā zinātniskā žurnāla “Letonica” tematisko numuru “Folklore Revivals in Non-Democracies”.

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts pētniece Digne Ūdre-Lielbārde sarunā ar Rozīti Katrīnu Ponni atklāj numura tapšanas ieceri, pārstāvētās perspektīvas un plašāku vēsturisko kontekstu – folkloras un tautas mūzikas atdzimšanas kustības 20. gadsimta 60.–80. gados.

Šis bija laiks, kad daudzviet Eiropā veidojās spēcīgs folkloras “vilnis”, kas attīstījās Aukstā kara un dzelzs priekškara apstākļos. Sarunā īpaša uzmanība pievērsta tam, kā folkloras kustības veidojās Padomju Savienība un tās satelītvalstīs – kā nedemokrātiskie režīmi gan ierobežoja iniciatīvas, gan reizē kļuva par impulsu kultūras pašapziņas stiprināšanai.

🔊 Aicinām klausīties sarunu:
https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/etno-vestis/par-starpdisciplinaro-zinatnisko-zurnalu-letonica-stasta-petniec.a217903/

📖 Tematisko numuru var lasīt:
https://lulfmi.lv/letonica/letonica-zurnali/letonica-nr-57-2025

16/02/2026

🔷 “Letonica” raksti tuvplānā! 🔷
🔷 “Letonica” articles up close! 🔷

Laiks dziļāk ielūkoties žurnāla "Letonica" 57. numurā. Šoreiz fokusā Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte etnomuzikologa Valdis Muktupāvels raksts "Arhaizācija pret modernizāciju: dažu instrumentālmūzikas tradīciju atdzimšana Rīgas folkloras ansambļos 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados".

Rakstā aplūkota instrumentālās mūzikas tradīciju atdzimšana Latvijā kā daļa no plašākas folkloras kustības padomju okupācijas laikā. Atšķirībā no valsts atbalstītās mūzikas instrumentu modernizācijas, tradicionālo instrumentu atdzimšanu veicināja personiskā motivācija un individuālie centieni, nozīmīga loma bija zinātniekiem, viņu pētījumiem un publikācijām. Ierobežoto resursu dēļ instrumentu atdzimšana lielā mērā balstījās uz eksperimentēšanu un intuīcijā balstītu radošumu, to pamatojot ar atsauci uz tradīciju un arhaiskumu.

Pētījuma fokusā ir tas, kā tradicionālie instrumenti tika atkalieviesti Latvijas mūzikas dzīvē, pievēršoties urbānajām folkloras kopām, tostarp vienai no ietekmīgākajām – Skandinieki. Pētījuma avoti ir autoetnogrāfiski materiāli, intervijas ar atmodas kustības dalībniekiem, skaņu ieraksti un publicētie mediji. Instrumentu atdzimšana kalpoja trim galvenajiem mērķiem: dziedāšanas pavadījumam, dejošanas pavadījumam un tīri instrumentālai muzicēšanai. Šie aspekti ir izvērsti rakstā, detalizēti raksturojot motivāciju, galvenos veicējus un rezultātus.

Kopumā instrumentu atdzimšana simbolizēja pretošanos padomju okupācijai, distancējoties no modernizētajām formām un aptverot arhaiskus, tātad – pirmspadomju kultūras elementus. Šī kustība kultivēja domu, ka tradicionālā kultūra, īpaši tās senākajās, vienkāršākajās formās, ir īpaši vērtīga un latvisko identitāti reprezentējoša.

Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica57-06-muktupavels.pdf
Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/letonica/letonica-zurnali/letonica-nr-57-2025

✦ ✦ ✦

Time to take a deeper look at issue 57 of the journal "Letonica". This time, the focus is on an article by ethnomusicologist from University of Latvia, Faculty of Humanities Valdis Muktupāvels, “Archaization versus Modernization: The Revival of Instrumental Traditions in Riga Folklore Ensembles, Late 1970s and 1980s”.

The article examines the revival of instrumental music traditions in Latvia as part of a broader folklore movement during the Soviet occupation. Unlike the state-supported modernization of musical instruments, the revival of traditional instruments was driven by personal motivation and individual efforts, with scholars playing a significant role through their research and publications. Due to limited resources, the revival relied heavily on experimentation and intuitive creativity which was legitimized with a reference to tradition and archaism.

The study explores how traditional instruments were reintroduced into Latvian musical life, with a focus on urban folklore ensembles, such as the influential Skandinieki. The sources of the research include autoethnography, interviews with the revival participants, recordings, and published media. The revival of instruments served three main purposes: accompanying singing, accompanying dancing, and purely instrumental music. These aspects are further explored, detailing the motivations, key figures, and outcomes.

Overall, the revival of instruments symbolized resistance to Soviet occupation by rejecting modernized forms and embracing archaic, pre-Soviet cultural elements. This movement cultivated the idea that traditional culture, particularly its older, simpler forms, was especially valuable and representative of Latvian identity.

Read the full article at:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica57-06-muktupavels.pdf
All journal articles: https://lulfmi.lv/en/letonica/letonica-issues/letonica-no-57-2025

05/02/2026

📘 Iznācis LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) starpdisciplinārā zinātniskā žurnāla “Letonica” jaunākais tematiskais numurs “Folklore Revivals in Non-Democracies”, kas pievēršas folkloras atdzimšanas kustībām nedemokrātiskos režīmos. Numura redaktores ir Ieva Vīvere un Digne Ūdre-Lielbārde.

🧭 20. gadsimta 60.–80. gadi ir laiks, kad daudz kur Eiropā veidojās folkloras un tautas mūzikas atdzimšanas kustības. Šis vienojošais transnacionālais “folkloras vilnis” attīstījās Aukstā kara un dzelzs priekškara apstākļos, un valstu dažādie politiskie režīmi ietekmēja vietējās norises. Šī rakstu krājuma mērķis ir padziļināt izpratni par to, kāda bija folkloras kustību vēstures specifika Padomju Savienībā un tās satelītvalstīs. Nedemokrātiskie, kontrolētie sociālie un politiskie apstākļi šajā reģionā gan sarežģīja kustības dalībnieku centienus, gan arī deva papildus motivāciju.

🎤 “Īstenojot pētniecības projektu “Folkloras atdzimšana Latvijā: resursi, ideoloģijas un prakses”, kā kopīgu Baltijas pētnieku iniciatīvu SIEF 2023 kongresā Brno, Čehijā organizējām paneļdiskusiju par folkloras atdzimšanas kustībām nedemokrātiskos kontekstos. Tās rezultātā šim žurnāla numuram saņēmām vērtīgus rakstus no Lietuvas, Ukrainas un Ungārijas, paplašinot ģeogrāfisko tvērumu arī ārpus Latvijas,” publicēto 13 rakstu kopumu skaidro numura redaktore Ieva Vīvere.

📑 Žurnālā angļu valodā ir publicēti šādi raksti: ievadraksts “Atdzimšanas un kustības nedemokrātijās”, ko sagatavojušas Ieva Vīvere, Digne Ūdre-Lielbārde un Ilaria Da Rin Bettina, Toma Ķenča pētījums “Autentiskums kā folkloras lauka simboliskais kapitāls: Padomju Latvijas gadījuma izpēte”, Aines Ramonaites raksts “Izsekojot folkloras kustības ietekmei uz Lietuvas nacionālās neatkarības kustību”, Dignes Ūdres-Lielbārdes raksts “Vizualizējot kultūras opozīciju: folkloras kustība vēlīnajā Padomju Latvijā”, Aleidas Bertran raksts “Veidojot teoriju par festivālu programmām kā manifestiem: starptautiskais folkloras festivāls Baltica Dziesmotās revolūcijas laikā (1987–1991)”, Valda Muktupāvela pētījums “Arhaizācija pret modernizāciju: dažu instrumentālmūzikas tradīciju atdzimšana Rīgas folkloras ansambļos 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gados”, Aigara Lielbārža raksts “Etnogrāfiskie ansambļi Latvijā: no ciema līdz skatuvei”, Annas Klāras Andor darbs “Diametrāli pretēji? Starpkaru perioda tautas kultūras kustības izdzīvošanas un atdzimšanas iespējas komunistiskās diktatūras apstākļos Ungārijā”, Linas Petrošienes raksts “Mazās Lietuvas mūzikas folklora padomju periodā (1946–1989): zaudētās balsis un revitalizācijas formas”, Larisas Lukašenko pētījums “Tautas mūzikas atdzimšanas priekšnosacījumi, iedibināšana un attīstība Ukrainā (20. gs. 70. gadu beigas – 90. gadu sākums)”, Ritas Zaras raksts “Viesi viņpus dzelzs priekškara: latviešu folkloristu pārrobežu vizītes Aukstā kara laikā”, Ilgas Vālodzes Ābelkinas darbs “Starptautiskais folkloras festivāls Baltica ’88: latviešu tautas mūzikas atgriešanās no trimdas” un Ievas Vīveres raksts “Tautas mūzikas atdzimšanas kustību transnacionālie tīkli: metodoloģisks pētījums par folkloras kopu Skandinieki”.

🖋️ Žurnāla galvenais redaktors: Jānis Oga. Literārā redaktore angļu valodā: Laine Kristberga. Dizainu veidojusi Tatjana Raičiņeca.

Numuru finansē Latvijas Zinātnes padome fundamentālo pētījumu projekta “Folkloras kustība Latvijā: resursi, ideoloģijas un prakses” (Nr. lzp-2021/1-0243) ietvaros, izdots ar Latvijas Universitātes un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

📚 Žurnāls “Letonica” iznāk kopš 1998. gada un publicē rakstus humanitārajās un sociālajās zinātnēs, kuri ir oriģināli, iepriekš nepublicēti pētījumi un kuru pamatā ir zinātnisks izpētes darbs. Žurnāls indeksēts “Scopus”, ERIH PLUS un EBSCO datubāzēs.

Žurnāla numurs elektroniski lasāms ŠEIT.
Papildus šim numuram ir izveidota paplašināta tiešsaistes izstāde par folkloras kustības vēsturi Latvijā latviešu un angļu valodā ŠEIT.
Jaunākos žurnāla “Letonica” numurus var iegādāties LU LFMI (Mūkusalas ielā 3 vai pasūtīt tiešsaistē ŠEIT), lielākajās Latvijas grāmatnīcās un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpā.

***

📘 The latest thematic issue of the interdisciplinary scientific journal Letonica of the Institute of Literature, Folklore and Art (ILFA UL) has been published: “Folklore Revivals in Non-Democracies”, which focuses on folklore revival movements in non-democratic regimes. The issue’s editors are Ieva Vīvere and Digne Ūdre-Lielbārde.

🧭 The 1960s–1980s of the 20th century were a time when folklore and folk music revival movements developed in many parts of Europe. This unifying transnational “wave of folklore” emerged under the conditions of the Cold War and the Iron Curtain, and the different political regimes of countries influenced local developments. The aim of this collection of articles is to deepen understanding of the historical specifics of folklore movements in the Soviet Union and its satellite states. The non-democratic, controlled social and political conditions in this region both complicated the efforts of movement participants and also provided additional motivation.

🎤 “In implementing the research project ‘Folklore Revival in Latvia: Resources, Ideologies and Practices’, as a joint initiative of Baltic researchers, we organized a panel discussion on folklore revival movements in non-democratic contexts at the SIEF 2023 Congress in Brno, Czech Republic. As a result, for this issue of the journal we received valuable articles from Lithuania, Ukraine, and Hungary, expanding the geographical scope also beyond Latvia,” explains the issue editor Ieva Vīvere regarding the published collection of 13 articles.

📑 The following articles are published in English in the journal: the introductory article “Revivals and Movements in Non-Democracies”, prepared by Ieva Vīvere, Digne Ūdre-Lielbārde, and Ilaria Da Rin Bettina; Toms Ķenčs’ study “Authenticity as Symbolic Capital in the Field of Folklore: A Case Study of Soviet Latvia”; Aina Ramonaite’s article “Tracing the Influence of the Folklore Movement on the Lithuanian National Independence Movement”; Digne Ūdre-Lielbārde’s article “Visualizing Cultural Opposition: The Folklore Movement in Late Soviet Latvia”; Aleida Bertran’s article “Constructing a Theory of Festival Programmes as Manifestos: The International Folklore Festival Baltica during the Singing Revolution (1987–1991)”; Valdis Muktupāvels’ study “Archaization versus Modernization: The Revival of Certain Instrumental Music Traditions in Riga Folklore Ensembles in the Late 1970s and 1980s”; Aigars Lielbārdis’ article “Ethnographic Ensembles in Latvia: From Village to Stage”; Anna Klāra Andor’s work “Diametrically Opposed? The Survival and Revival Possibilities of Interwar Folk Culture Movements under the Communist Dictatorship in Hungary”; Lina Petrošienė’s article “Small Lithuanian Music Folklore in the Soviet Period (1946–1989): Lost Voices and Forms of Revitalization”; Larisa Lukašenko’s study “Prerequisites, Establishment, and Development of Folk Music Revival in Ukraine (Late 1970s – Early 1990s)”; Rita Zara’s article “Guests Beyond the Iron Curtain: Cross-Border Visits of Latvian Folklorists during the Cold War”; Ilga Vālodze Ābelkina’s work “International Folklore Festival Baltica ’88: The Return of Latvian Folk Music from the Diaspora”; and Ieva Vīvere’s article “Transnational Networks of Folk Music Revival Movements: A Methodological Study of the Folklore Ensemble Skandinieki”.

🖋️ The journal’s editor-in-chief is Jānis Oga. The English-language literary editor is Laine Kristberga. Design was created by Tatjana Raičiņeca.

The issue is funded by the Latvian Council of Science within the framework of the fundamental research project “Folklore Movement in Latvia: Resources, Ideologies and Practices” (No. lzp-2021/1-0243), and published with the support of the University of Latvia and the State Culture Capital Foundation.

📚 Letonica has been published since 1998 and publishes articles in the humanities and social sciences that are original, previously unpublished research based on scientific inquiry. The journal is indexed in Scopus, ERIH PLUS, and EBSCO databases.

The issue is available online:
https://lulfmi.lv/en/letonica/letonica-issues/letonica-no-57-2025

In addition to this issue, an extended online exhibition on the history of the folklore movement in Latvia has been created in Latvian and English:
https://lfk.lv/the-folklore-movement-in-latvia/

The latest issues of the journal Letonica can be purchased at LU LFMI (Mūkusalas Street 3 or ordered online: https://lulfmi.lv/en/publishing/publishing-house), in major bookstores in Latvia, and at the Friends’ Hall of the National Library of Latvia.

04/02/2026

🔷 “Letonica” raksti tuvplānā! 🔷
🔷 “Letonica” articles up close! 🔷

Šoreiz uzmanības centrā Latvijas Mākslas akadēmija kultūras vēsturnieka Denisa Hanova un Latvijas Universitāte baznīcas un reliģiju pētnieka Valža Tēraudkalna raksts “Rozes vētru kungam: Aspazijas veltījuma dzeja Latvijas autoritārajam līderim”. Raksts publicēts žurnāla 60. numurā.

Šī raksta galvenais mērķis ir analizēt latviešu dzejnieces Aspazijas dzejoli “Himna vadonim” (1936), kas slavina 20. gs. 30. gadu Latvijas autoritāro līderi Kārli Ulmani un ir tapis par godu otrajiem Pļaujas svētkiem Rēzeknē 1936. gada 13. septembrī. Šis teksts pētīts kontekstā ar citiem līdzīgiem Aspazijas darbiem (it īpaši krājumu “Kaisītās rozes”). Minētie Pļaujas svētki kultūranalīzes mikrolīmenī tiek aplūkoti, piemērojot t.s. performatīvā pagrieziena ietvaru. Katrs varas scenārijs ir balstīts politiskā mitoloģijā. Politiskā mitoloģija no senās reliģiskās mitoloģijas ir mantojusi stāstu par radīšanu kā ātru procesu, kas noraida attīstību un dod priekšroku brīnumainai radīšanai ex nihilo un konfliktam, kas veido sabiedrības vēstures loģiku.

Autoritārismu slavinošie Aspazijas darbi, it īpaši minētā “Himna vadonim”, pēc žanra atbilst svētku odai 17. gs. Eiropas baroka literāro tradīciju manierē. Šāds odas žanrs starpkaru periodā atdzima Eiropas nedemokrātisko režīmu publiskajā komunikācijā, izmantojot absolūtisma laikmeta alegoriskos toposus. Aspazijas dzeja autoritāro vadoni attēloja kā simbolisku spēku, kas spēj radikāli mainīt esošo politisko stāvokli. Aspazijas poētiskajā leksikā izmantoti arhaiskās mitoloģijas elementi, kur laika kategorija tiek izteikta kā brīnumaini ātra Vadoņa gribas piepildīšanās. Ulmaņa tēlam sakrālus vaibstus piešķīra arī no Bībeles pārņemti reliģiski motīvi.

Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica-60-hanovs.pdf

Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/letonica/letonica-zurnali/letonica-nr-60-2025

✦ ✦ ✦

This time, the focus is on an article by Deniss Hanovs, a cultural historian at the Latvian Academy of Art (Latvijas Mākslas akadēmija), and Valdis Tēraudkalns, a scholar of church and religious studies at the University of Latvia (Latvijas Universitāte), titled “Roses for the Lord of Storms: Analysis of Aspazija’s Poetry Dedicated to the Authoritarian Leader of Latvia”.

The main aim of this article is to analyze the poem “The Hymn to the Leader” (1936) by the Latvian poetess Aspazija, which praises the Latvian authoritarian leader Kārlis Ulmanis and was written in honor of the second Harvest Festival in Rēzekne on September 13, 1936. This text is studied in the context of other similar works by Aspazija (especially the poetry collection “The Scattered Roses”). The above-mentioned Harvest Festival is examined, at the micro-level of cultural analysis, by applying the framework of a performative turn. Each power scenario is based on political mythology. Political mythology inherits from ancient religious mythology the story of creation as a rapid process that rejects development, favoring miraculous creation ex nihilo and a conflict that shapes the logic of societal history.

Aspazija’s works celebrating authoritarianism, especially “The Hymn to the Leader”, can be attributed to the genre of festive ode in the manner of the 17th-century European Baroque literary tradition. This genre was reborn during the 20th-century interwar period in the public communication of non-democratic regimes, applying the allegorical topoi of the absolutism period. Aspazija’s texts depict the authoritarian leader as a symbolic force capable of radically changing the current political situation. Aspazija’s poetic lexicon contains elements of archaic mythology, whereby the category of time is expressed as a miraculous and rapid accomplishment of the Leader’s will. Ulmanis’s image was also endowed with sacred traits by borrowing religious motifs from the Bible.

Read the full article at:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica-60-hanovs.pdf

All journal articles: https://lulfmi.lv/en/letonica/letonica-issues/letonica-no-60-2025

20/01/2026

🔷 “Letonica” raksti tuvplānā! 🔷
🔷 “Letonica” articles up close! 🔷

Turpinot ieskatu žurnāla “Letonica” 60. numurā, pievērsīsimies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts pētnieka Gatis Ozoliņš rakstam "Rainis Otrās atmodas kontekstā".

Rakstā tuvāk aplūkots un pētnieciskai kritikai pakļauts Otrās atmodas jēdziens, kā arī tā lietojums, ietilpinātais saturs, idejas un personas. Šis jēdziens konstruēts Dziesmotās revolūcijas jeb Trešās atmodas laikā 20. gadsimta 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā, kad Otrā atmoda bija nepieciešama domāšanas figūra, cenšoties noteikt Trešās atmodas mērķus un vietu latviešu vēstures gaitā. Otrā atmoda ir poētisks apzīmējums vairākiem vēsturiskiem procesiem, kas norisinājās Latvijā un ārpus tās no 1915. līdz 1920. gadam. Svarīgākie no tiem ir:

1) Pirmā pasaules kara izraisītā došanās bēgļu gaitās 1915. gadā un bēgļu organizāciju veidošanās;
2) latviešu strēlnieku bataljonu (vēlāk pulku) organizēšana un kaujas;
3) sabiedriskās un politiskās aktivitātes Šveices latviešu emigrantu vidē;
4) Latvijas Neatkarības pasludināšana 1918. gada 18. novembrī un
5) Latvijas Neatkarības karš jeb Brīvības cīņas 1919.–1920. gadā.

Rakstā tuvāk iezīmēta Raiņa sabiedriskās darbības nozīme Otrās atmodas kontekstā, secinot, ka Raiņa devums un vieta šai kontekstā ir viņa literārā darbība.

Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica-60-ozolins.pdf
Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/letonica/letonica-zurnali/letonica-nr-60-2025

✦ ✦ ✦

Continuing our overview from issue 60 of the journal “Letonica”, we turn to the article by Gatis Ozoliņš a researcher at the Institute of Literature, Folklore and Art titled “Rainis in the Context of the Second Awakening”.

The article takes a critical look at the concept of the Second Awakening, as well as its use, embodied content, ideas, and persons. The concept of the Second Awakening was formed during the Singing Revolution or the Third Awakening in the late 1980s and early 1990s. The Second Awakening was a requisite figure of thought while striving to determine the goals of the Third Awakening and its place in the course of Latvian history. The Second Awakening is a poetic designation for a number of historical processes that took place in Latvia and beyond from 1915 to 1920. The most significant of these are the following:

1) the refugee movement caused by World War I in 1915 and the formation of refugee organizations;
2) the organization and battles of Latvian riflemen battalions (later – regiments);
3) social and political activities in the Latvian emigrant environment in Switzerland;
4) proclamation of the Declaration of Independence of Latvia on 18 November 1918,
5) the Latvian War of Independence (freedom struggle, 1919–1920).

The article highlights the significance of Rainis’s social activities in the context of the Second Awakening. The article concludes that Rainis’s contribution and place in this context is constituted by his literary activity.

Read the full article at:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica-60-ozolins.pdf
All journal articles: https://lulfmi.lv/en/letonica/letonica-issues/letonica-nr-60-2025

Letonica

12/05/2026

05/05/2026

27/04/2026

20/03/2026

23/02/2026

16/02/2026

05/02/2026

04/02/2026

20/01/2026

Address

Website

Alerts

Contact The Business

Shortcuts

Share

Category