Letonica

23/09/2025

🔷 “Letonica” articles up close!
🔷 “Letonica” raksti tuvplānā!

This week’s spotlight is on the article “Herder’s ‘Frieden Frau’ and Simonas Daukantas’s Concept of the ‘Lithuanian Wife’”, authored by literary scholar Roma Bončkutė from Klaipeda University. It is published in issue No. 55 of the journal “Letonica”.

The article posits that Simonas Daukantas (Polish: Szymon Dowkont, 1793–1864), the first Lithuanian national historian, conceptualised the paradigm of the ‘Lithuanian Wife’ in his work on the history of the Lithuanian national culture by following the construct of the ‘Indische Frau’ / ‘Frieden Frau’ (‘Indian Woman’ / ‘Peace-Woman’), created by Johann Gotfried Herder.

The article first demonstrates that Daukantas, while living in Riga, had the opportunity to get acquainted with Herder’s works, which he read and summarised and/or quoted in his notebooks. It is believed that Daukantas, mainly adhering to Herder’s ideas and his own mother’s example, conceptualised the ‘Lithuanian Wife’ as assiduous, fair, wise, courageous, freedom-loving and responsible for instilling humanity in children, the family and the community. A woman’s close kinship with the environment, according to Daukantas, determines common sense, creativity and the ability to orientate oneself in life. This article postulates that Herder’s metaphor of the ‘Indische Frau’ / ‘Frieden Frau’, which he utilised to examine the question of eternal peace (pax sempiterna) and outline seven principles of intellectual, moral and legal development, influenced Daukantas when conceptualising the paradigm of the ‘Lithuanian Wife’.



Read the full article at:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica55-07-bonckute.pdf

All journal articles: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-55

--

Šīs nedēļas uzmanības centrā ir literatūras pētnieces Romas Bončkutės (Klaipeda University) raksts “Herdera ‘Frieden Frau’ un Simona Daukanta “lietuviešu sievas” jēdziens”, kas publicēts žurnāla “Letonica” 55. numurā.

Rakstā tiek izvirzīta tēze, ka Simons Daukants (lietuviešu: Simonas Daukantas; poļu: Szymon Dowkont, 1793-1864), pirmais lietuviešu vēsturnieks, savā darbā par lietuviešu nacionālās kultūras vēsturi konceptualizēja “lietuviešu sievas” paradigmu, sekojot Johana Gotfrīda Herdera (Johann Gotfried Herder) radītajam “Indische Frau” / “Frieden Frau” (indiešu sieviete / Miera Sieva) jēdzienam.

Rakstā vispirms parādīts, ka Daukantam, dzīvojot Rīgā, bija iespēja iepazīties ar Herdera darbiem, kurus viņš lasīja, apkopoja un/vai citēja savās piezīmju kladēs. Domājams, ka Daukants, galvenokārt sekojot Herdera idejām un savas mātes piemēram, konceptualizēja “lietuviešu sievu” kā centīgu, taisnīgu, gudru, drosmīgu, brīvību mīlošu un atbildīgu par cilvēcības ieaudzināšanu bērnos, ģimenē un sabiedrībā. Sievietes ciešā radniecība ar apkārtējo vidi, pēc Daukanta domām, nosaka veselo saprātu, radošumu un spēju orientēties dzīvē. Šajā rakstā postulēts, ka Herdera indiešu sievietes / Miera Sievas metafora, ko viņš izmantoja, lai aplūkotu jautājumu par mūžīgo mieru (pax sempiterna) un izklāstītu septiņus intelektuālās, morālās un tiesiskās attīstības principus, ietekmēja Daukantu, konceptualizējot “lietuviešu sievas” paradigmu.



Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica55-07-bonckute.pdf

Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-55

05/09/2025

🔷 "Letonica" raksti tuvplānā! 🔷
🔷 "Letonica" articles up close! 🔷

Šodien tuvāk aplūkosim Ventspils Augstskola valodnieka Jāņa Veckrāča un Latvijas Nacionālā bibliotēka / National Library of Latvia vēsturnieka Mārtiņa Mintaura koprakstu "Vēstures (terminoloģiskais) diskurss un dažu pamatterminu vēsture latviešu valodā".

Vēstures metadiskursam – pašas vēstures zinātnes vēstures aprakstam – vēstures diskursā lietojumā ir īpaša nozīme. Historiogrāfija nav iedomājama bez valodas vides – vēstures rakstīšanai lietotie termini ir tikpat svarīgi kā vēstures zinātnes teorijas un metodoloģijas jautājumi. Raksta mērķis ir noskaidrot, kā un kāpēc tika radīta vēstures zinātnes terminoloģija latviešu valodā, kādi ir galvenie vēstures terminu leksikogrāfiskie avoti un kā Latvijā veidojies vēstures terminoloģiskais diskurss, kā arī iezīmēt dažu vēstures pamatterminu lietojuma vēsturi latviešu valodā. Nozīmīgs raksta mērķis – sniegt arī vēstures termina jēdzienisko skaidrojumu.

Vēstures diskursa pirmsākumus latviešu valodā sarakstītajos un iespiestajos tekstos var konstatēt kopš 18. gadsimta otrās puses, bet latviešu valodas vēstures terminu apkopošanas centieni vēstures diskursa kontekstā aizsākās 19. gadsimtā. Ieskats vairāku vēstures pamatterminu lietojumu vēsturē apliecina visai ilgstošu un sarežģītu terminrades procesu, kurā vērojams interferences izraisīts citvalodu vārdu atspulgs, piemēram, kalku formā, kā arī rakstības, vārdformu un vārdu vēsturisko un formālo variantu svārstīgs, nesecīgs un nereti paralēls lietojums.



Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica56-05-veckracis-mintaurs.pdf

Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/LETONICA-Nr-56

–––

Today we will take a closer look at the joint article by Ventspils University of Applied Sciences (Ventspils Augstskola) linguist Jānis Veckrācis and Latvijas Nacionālā bibliotēka / National Library of Latvia historian Mārtiņš Mintaurs "The (Terminological) Discourse of History and Emergence of Some Basic Terms in the Latvian Language”

The historical metadiscourse – the description of the history of the science of history itself – occupies a special place in the discourse of history. Historiography is impossible without a focus on what terms were used in the writing of history, since the terms chosen by historians reveal the level of conceptualisation of past research. The aim of this paper is to clarify how and why the terminology of historical science was created in the Latvian language, which are the main lexicographic sources of history terms and how the terminological course on history terms developed in Latvia, as well as to outline the history of the use of some key history terms. A significant aim of the study is to provide a definition of the concept of history terms.

The origins of historical discourse in Latvian texts can be traced back to the second half of the eighteenth century; the initial efforts to collect Latvian history terms in the context of historical discourse date back to the nineteenth century. An insight into the history of the use of several key history terms illustrates a long and complex terminological process, with apparent interference from other languages, e. g. in the form of calques, as well as unstable, incoherent and often parallel use of varying orthography, word forms and formal lexical variants.



Read the full article at: https://lulfmi.lv/storage/files/letonica56-05-veckracis-mintaurs.pd

All journal articles: https://lulfmi.lv/en/LETONICA-Nr-56

29/08/2025

🔷 “Letonica” articles up close!
🔷 “Letonica” raksti tuvplānā!

This week’s spotlight is on the article “Māmiņ’ vaicā sav’ dēliņu: Translating a Latvian War Folk Song into Modern Greek (on the Occasion of the 200th Anniversary of the Greek Revolution)”, authored by Professor Panagiotis G. Krimpas of Democritus University of Thrace (Δημοκρίτειο Πανεπιστήμιο Θράκης). Published in issue No. 55 of the journal “Letonica”.

Although Modern Greek literary translations from lesser-used languages do appear from time to time, Greek translatology does not pay much attention to such language pairs. Starting from ethnomusicologists’ assumption that the Baltic (especially Lithuanian and Latvian) folk music tradition is musically and thematically related to that of the Balkans, this article case-studies a poetic Modern Greek translation that Panagiotis G. Krimpas made of the Latvian folk song "Māmiņ’ vaicā sav’ dēliņu".

In 2021, when Panagiotis G. Krimpas translated it, Greece was celebrating the 200th anniversary of the Greek Revolution, and the song in fact resembled various Modern Greek revolutionary folk songs in remarkable aspects. After a brief introduction to various aspects of Balto-Balkan cultural relations and the identity of this particular song, Panagiotis G. Krimpas retrospectively reflects upon his translation process in poetic, linguistic, translational and pragmatic terms, in an attempt to highlight one more instance when the domestication vs. foreignization dichotomy is virtually neutralized and contributes to a Greek-Baltic cultural dialogue.



Read the full article at:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica55-06-krimpas.pdf

All journal articles: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-55

--

Šonedēļ uzmanības centrā raksts “Māmiņ’ vaicā sav’ dēliņu: latviešu kara tautasdziesmas atdzejošana mūsdienu grieķu valodā (saistībā ar Grieķu revolūcijas 200. gadadienu)”, kura autors ir Trāķijas Dēmokrita Universitātes (Δημοκρίτειο Πανεπιστήμιο Θράκης) profesors Panajotis G. Krimpas. Publicēts žurnāla “Letonica” 55. numurā.

Lai gan jaungrieķu literārie tulkojumi no retāk lietotām valodām parādās laiku pa laikam, grieķu tulkojumzinātne parasti nepievērš lielu uzmanību šādiem valodu pāriem. Izejot no etnomuzikologu pieņēmuma, ka baltu (īpaši lietuviešu un latviešu) tautas mūzikas tradīcija ir muzikāli un tematiski tuva Balkānu tradīcijai, šajā rakstā ir aplūkots latviešu tautasdziesmas "Māmiņ’ vaicā sav’ dēliņu" tulkojums jaungrieķu valodā.

2021. gadā, kad autors to atdzejoja, Grieķija svinēja Grieķu revolūcijas 200. gadadienu, un dziesma daudzējādā ziņā patiešām atgādināja vairākas jaungrieķu revolucionārās tautasdziesmas. Pēc īsa ievada dažādos Baltijas un Balkānu kultūras sakaru aspektos un konkrētās dziesmas identitātē rakstā retrospektīvi tiek aplūkots tulkošanas process poētikas, lingvistikas, tulkošanas un pragmatikas aspektā, mēģinot izcelt vēl vienu gadījumu, kad dihotomija starp pielāgošanu un svešādošanu ir praktiski izlīdzināta un veicina Grieķijas un Baltijas kultūras dialogu.



Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica55-06-krimpas.pdf

Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-55

18/08/2025

🔷 "Letonica" articles up close!
🔷 "Letonica" raksti tuvplānā!

Šonedēļ ielūkosimies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts pētnieces Ilze Ļaksa-Timinska rakstā "Mēģinot izprast 20. gadsimta 20. gadu padomju latviešu identitāti. Roberta Eidemana garā stāsta "Ielenktie" imagoloģisks lasījums".

Roberta Eidemaņa (1895–1937) 1925. gadā Maskavā izdotais garais stāsts "Ielenktie" ir viens no latviešu padomju literatūras pirmajiem būtiskajiem prozas tekstiem. Tas ne tikai iezīmē jaunu tematisko lauku, ideoloģisko pozīciju un formālu rakstības paradigmu latviešu literatūrā, bet arī netieši reflektē par to, kas un kāds ir padomju latvietis. Imagologs Daniels Anrī Pažo (Daniel Henri Pageaux, 1939) uzskatīja, ka, rakstot un runājot par "citiem", mēs patiesībā atklājam "sevi". Ņemot vērā šo premisu un imagoloģijas teorētiskos aspektus un metodoloģiju, raksta fokusā ir garais stāsts "Ielenktie", analizējot etnosus un tautības jeb etnotipus tekstā. Taču, ņemot vērā padomju izteikto internacionālismu, rakstā ir mēģinājums izmantot imagoloģisko lasījumu, šķirot ne tikai tradicionālos etnotipus, kas balstīti tautībās, bet arī identificējot un šķirot tēlus pēc politiskās un ideoloģiskās pārliecības.

Raksta mērķis ir caur "cita" attēlojumiem jeb heteroattēliem identificēt, ko iespējams pateikt par tekstā iekļauto pašidentitāti, tādējādi caur teksta naratīviem iezīmējot iespējamo 20. gadsimta 20. gadu padomju latviešu identitāti.



Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica56-02-laksa-timinska.pdf
Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/letonica/letonica-zurnali/letonica-nr-56

--

This week we will look into the article by Institute of Literature, Folklore and Art researcher Ilze Ļaksa-Timinska "Towards an understanding of Soviet Latvian identity in the 1920s. An Imagological Reading of the Long Story 'The Surrounded' by Roberts Eidemanis".

The long story "The Surrounded" ("Ielenktie") by Roberts Eidemanis (1895–1937), published in Moscow in 1925, is one of the first primary prose texts of Latvian Soviet literature. It marks a new thematic field, ideological position, and formal writing paradigm in Latvian literature, and it indirectly reflects who and what a Soviet Latvian is. The imagologist Daniel Henri Pageaux (1939) believed that by writing and talking about "others", we are revealing "ourselves". Considering this premise and the theoretical aspects and methodology of imagology, this article focuses on the long story "The Surrounded", analyzing the ethnos and nationalities (genotypes) present in the text. However, given the Soviet's pronounced internationalism – the article attempts to use an imagological reading, sorting not only traditional ethnotypes based on nationalities but also identifying and sorting the characters in the text by political and ideological persuasion.

The article aims to identify what can be said about the self-identity embedded in the text through representations of the "other" (hetero-images), thus mapping a possible identity for Soviet Latvians in the 1920s through the narratives of the text.



Read the full article at:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica56-02-laksa-timinska.pdf
All journal articles: https://lulfmi.lv/letonica/letonica-zurnali/letonica-nr-56

12/08/2025

🔷 "Letonica" articles up close!
🔷 "Letonica" raksti tuvplānā!

This week’s focus is on the article by Vytauto Didžiojo universitetas / Vytautas Magnus University representative Vitalija Truskauskaitė, "Balys Sruoga’s Vision of the Future of the Theatre from the N**i Concentration Camp in Stutthof".

This article discusses two letters sent by the writer and scholar Balys Sruoga from the concentration camp in Stutthof to his wife Vanda Sruogienė. One of these letters was written on May 31, 1944 and later published under the title "Teatro romantika" (The Romanticism of Theatre), and the other was written on June 5, 1944 and later published as "Tikroviškumas vaidybos mene" (Verisimilitude in the Art of Acting). In these letters, their writer summarizes the state of the art of theatre on the background of the humanitarian catastrophe in the middle of the 20th century, and offers his prospects for theatre’s evolution.

The analysis of Sruoga’s letters aims to determine what kind of evaluation criteria he set for the creators of the future theatre, and to compare these criteria with the theatrical language used by the director Gintaras Varnas in his performance "Natanas Išmintingasis" (Nathan the Wise) in 2017. After examining the aesthetic and value aspects outlined by Balys Sruoga, we can discern a dialogue with his vision of the future theatre in modern Lithuanian theatre practices. We can surmise that Sruoga’s longing for what he termed "dvasios viešpatystė" (the lordship of spirit) is the beauty of utopia presented in the performance of "Nathan the Wise" as staged by Gintaras Varnas in 2017.



Read the full article at:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica55-05-truskauskaite.pdf
All journal articles: https://lulfmi.lv/letonica/letonica-zurnali/letonica-nr-55

--

Šīs nedēļas fokusā ir Vītauta Dižā Universitātes (Vytauto Didžiojo universitetas / Vytautas Magnus University) pārstāves Vitalijas Truskauskaites raksts "Baļa Srogas skatījums uz teātra nākotni no nacistu koncentrācijas nometnes Štuthofā".

Šajā rakstā aplūkotas divas Baļa Srogas (Balys Sruoga) vēstules sievai Vandai Srogienei (Vanda Sruogienė): 1944. gada 31. maijā rakstītā, kas vēlāk publicēta ar nosaukumu "Teātra romantika", un 1944. gada 5. jūnijā rakstītais "Reālisms aktiermākslā". Savās vēstulēs rakstnieks aplūko teātra mākslas stāvokli 20. gadsimta vidus humanitārās katastrofas laikā un piedāvā savas perspektīvas teātra attīstībai.

Srogas vēstuļu analīzes mērķis ir noskaidrot, kādus vērtēšanas kritērijus viņš izvirzījis nākotnes teātra veidotājiem, un salīdzināt viņa redzējumu ar ideālās pasaules vīziju, kas rādīta režisora Gintara Varnas 2017. gada iestudējumā "Nātans Gudrais". Izpētot Baļa Srogas formulētos estētikas un vērtību aspektus, mēs varam mūsdienu Lietuvas teātra praksē saskatīt dialogu ar Srogas nākotnes teātra vīziju. Varam izteikt minējumu, ka viņa ilgas pēc tā, ko viņš nosauca par "dvasios viešpatystė" (gara/garīgo dominanci), ir tas pats utopijas skaistums, kas parādīts Gintara Varnas iestudētajā "Nātana Gudrā" izrādē 2017. gadā.



Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica55-05-truskauskaite.pdf
Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/letonica/letonica-zurnali/letonica-nr-55

29/07/2025

🔷 "Letonica" articles up close!
🔷 "Letonica" raksti tuvplānā!

Šonedēļ uzmanības centrā žurnāla 56. numurā publicēts raksts "Alternatīvā lasīšanas kultūra Latvijas PSR 20. gadsimta 50. gados pēc Kaspara Aleksandra Irbes dienasgrāmatas", kura autore ir literatūrzinātniece Signe Šēnfelde.

Pētījuma fokusā ir latviešu kvīra Kaspara Aleksandra Irbes (1906–1996) ieraksti dienasgrāmatā 20. gadsimta 50. gadu staļinisma un atkušņa posmā, kas veltīti vienam kultūras vidi raksturojošam lielumam – grāmatai. Faktiem un detaļām bagātie pieraksti ir ļāvuši ieskatīties šā perioda grāmatu lietošanas paradumos, kā arī grāmatu piedāvājumam veikalos un antikvariātā. Raksta mērķis ir izpētīt lasītāja iespējas iegūt literatūru, kas nebūtu padomju ideoloģijas piesātināta un noderētu neatkarīgas garīgās telpas radīšanai, tā liekot pamatus individuālai izdzīvošanas stratēģijai.

Irbes rakstītais atklāj bēgšanu grāmatu radītajā pasaulē, kas uz brīdi liek aizmirst padomju realitāti. Vēstot par eskeipisma pieredzi, autors vienlaikus kontekstualizē dažādu laiku, autoru, nozaru un žanru literatūras pieejamību laikā, kad cenzūra un valsts drošības dienestu struktūras šķietami visiem līdzekļiem vērsās pret sīkāko ideoloģiskās diversijas iespēju.



Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica56-04-senfelde.pdf
Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/letonica/letonica-zurnali/letonica-nr-56

--

This week’s highlight is an article published in issue 56 of the journal, titled "Alternative Reading Culture in Soviet Latvia in the 1950s through the Diary of Kaspars Aleksandrs Irbe", written by literary scholar Signe Šēnfelde.

The study focuses on the diary entries of a Latvian q***r man, Kaspars Aleksandrs Irbe (1906–1996), from the Stalinist and Khrushchev’s Thaw period in the 1950s, which are dedicated to one of the descriptive aspects of the cultural environment – the book. Rich in facts and details, these notes provide insight into the reading habits of the time while also helping to evaluate the availability of books in bookstores and second-hand bookshops. The article aims to apply the methodology of a q***r eye to explore Irbe’s opportunities to access literature that was not saturated with Soviet ideology and could aid in the creation of an independent spiritual space, thus laying the foundation for individual survival strategies.

Irbe’s writings reveal an escape into the worlds created in books, allowing a temporary distraction from Soviet reality. While narrating the experience of escapism, the author simultaneously contextualizes the availability of various authors, types, and genres of literature during a time when censorship and state security structures seemingly sought to eliminate even the slightest opportunity for ideological diversity.



Read the full article at:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica56-04-senfelde.pdf
All journal articles: https://lulfmi.lv/letonica/letonica-zurnali/letonica-nr-56

22/07/2025

🔷 "Letonica" articles up close!
🔷 "Letonica" raksti tuvplānā!

This time, we will take a look at issue No. 55 of the journal, which features an article by leading researcher of the Institute of Literature, Folklore and Art Benedikts Kalnačs, titled "Local Identity and Comparative Aspects in Nineteenth-Century Latvian Literature".

This article explores various ways in which nineteenth-century Latvian literature influenced the formation of national identity and stimulated the rise of national consciousness among the Latvian population. Comparative contexts played an important role in this process, as the broadening of perspectives significantly contributed to a more nuanced self-understanding of Latvians and encouraged greater attention to local specifics.

The main aspects addressed in the article include the historical conditions that shaped the self-awareness of the Latvian population, particularly the generation of the New Latvians who promoted and implemented the ideas of romantic nationalism; the significance of literary tradition as both inspiration and source for late nineteenth-century Latvian literature; the ways in which local identity was established and articulated in literary texts; and the pursuit of aesthetic innovation in nineteenth-century prose.



Read the full article at:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica55-02-kalnacs.pdf

All journal articles: https://lulfmi.lv/en/letonica/letonica-journals/letonica-no-55

--

Šoreiz ielūkosimies 55. žurnāla numurā, kurā publicēts LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts vadošā pētnieka Benedikta Kalnača raksts "Lokālā identitāte un salīdzināmie aspekti 19. gadsimta latviešu literatūrā".

Rakstā pievērsta uzmanība tiem dažādajiem aspektiem, kas ir svarīgi, izvērtējot latviešu literatūras ietekmi nācijas identitātes veidošanās un nacionālās apziņas nostiprināšanās gaitā. Šajā procesā nozīmīga bija salīdzināmo kontekstu izpratne, līdz ar perspektīvas paplašināšanos iezīmējoties niansētākai latviešu sabiedrības pašizpratnei un lielāku uzmanību pievēršot lokālo apstākļu specifikai.

Svarīgākie jautājumi, kādi aplūkoti rakstā, ir saistīti ar vēsturisko apstākļu lomu latviešu sabiedrības identitātes veidošanā, pievēršot īpašu uzmanību jaunlatviešu paaudzei, kas pauda romantiskā nacionālisma idejas un praktiskos centienus; literāro tradīciju nozīmei kā 19. gadsimta beigu latviešu literatūras ierosmes avotam; lokālās identitātes nostiprināšanās un atklāsmes procesam literārajos darbos; kā arī estētisko meklējumu savdabībai deviņpadsimtā gadsimta latviešu prozā.



Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/storage/files/letonica55-02-kalnacs.pdf
Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/letonica/letonica-zurnali/letonica-nr-55

10/07/2025

Šodien RSU Sociālo zinātņu fakultāte Sociālo zinātņu pētniecības centrā notiek žurnāla "Letonica" rakstu veidošanas darbnīca.

📚 10. jūlijā Rīgas Stradiņa universitāte (Riga Stradins University), Eiropas lauku socioloģijas kongresa ESRS 2025 ietvaros, notika žurnāla Letonica rakstu attīstības darbnīca.

Darbnīcu organizēja RSU Sociālo zinātņu fakultāte Sociālo zinātņu pētniecības centrs, ievadrunu teica LU LFMI pētnieks un Letonica zinātniskais redaktors Jānis Oga.

📝 Pasākumā bija paredzēts dalīties ar praktiskiem padomiem rakstīšanā – no pirmā melnraksta līdz gatavam tekstam, iedvesmot jaunas idejas, balstoties reālās pieredzēs un aktuālajās akadēmiskās rakstīšanas tendencēs, kā arī veicināt atgriezenisko saiti un sadarbību, izmantojot pašvērtējuma, kolēģu atsauksmju un kopdarba rīkus.

Vairāk: https://esrs2025.rsu.lv/events/letonica-article-development-workshop

02/07/2025

🔷 "Letonica" raksti tuvplānā! 🔷
🔷 "Letonica" articles up close! 🔷

Šodien tuvāk iepazīsim LKA Kultūras un mākslu institūts vēsturnieka un arheologa Jura Urtāna pētījumu "Suņi Latgales pilskalnu folklorā".

Pašlaik Latgalē ir zināmi 180 pilskalni. Par 24 no tiem pierakstīti 73 folkloras teksti, kur parādās suņi. Latgales pilskalnu suņu folkloras galvenais motīvs ir saistīts ar ieeju pazemē, sievieti un suņa sargātu naudu. Latgales pilskalnu suņu folklora vairāk saistīta ar stiprāk nocietinātiem pilskalniem, kuru datējums ir plašs un atbilst vispārējai pilskalnu izmantošanas hronoloģijai. Arheoloģiskajā izpratnē suņi bija pastāvīgi pilskalnu iemītnieki. Mitoloģiskajā nozīmē ieeja nogrimušā pilī, kuru, spriežot pēc folkloras, gandrīz vienmēr apsargā melns suns vai suņu pāris, vienlaikus ir arī ieeja htoniskajā pasaulē. Apsargātā nauda pieder citai pasaulei, un šīs pasaules cilvēki to nevar dabūt.

Folklorā var mēģināt saskatīt arī suņu reālās izmantošanas atspulgu pilskalna aizsardzības organizēšanā. Varbūt folklorā uzsvērtie sargsuņi tika izmantoti, lai no iekšpuses aizsargātu pilskalna terasēs celtās palisādes? Var iedomāties, ka bieži minētie divi suņi bija efektīvākais sargsuņu lietojums.

Latgales pilskalnu sargsuņu loma ir tikai hipotētisks skatījums uz iespējamo pilskalnu piļu aizsardzības modeli. Tomēr zīmīgi, ka suņu klātbūtne parādās vairāk nekā citos stāstījumos. Mitoloģiskajā nozīmē suns ir mediators starp virszemes pasauli un htonisko pasauli. Abas šīs pasaules nav savienojamas, tikai laiku pa laikam tās savstarpēji krustojas un ietekmējas.



Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/files/letonica/56/Letonica56_03_Urtans.pdf
Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/LETONICA-Nr-56
–––

Today we will take a closer look at the research by historian and archaeologist Juris Urtāns from the Institute of Culture and Arts of the Latvian Academy of Culture (LKA Kultūras un mākslu institūts), titled "Dogs in the Folklore of Latgale Hillforts".

At the present 180 hillforts are known in Latgale. 73 texts featuring dogs have been recorded for 24 of them. The main motif of the dog folklore of Latgale hillforts is connected with an entrance in the underworld, a woman and money protected by a dog. The folklore of Latgale hillforts dogs is more related to well-arranged hillforts, the dating of which is extensive and corresponds to the general chronology of the use of hillforts. In the archaeological sense, the dogs were permanent inhabitants of hillforts. In a mythological sense, the entrance to the sunken castle, almost always guarded by a black dog or pair of dogs, is simultaneously the entrance to the Chthonic world. The guarded money belongs to another world, and the people of this world cannot get it.

In folklore, you can also try to see a reflection of the real use of dogs in defending a hillfort. The watchdogs emphasized in folklore were likely used to protect the palisades built on the terraces of the hillfort. It can be imagined that the two dogs often mentioned are the real applications of watchdogs.

The role of Latgale hillfort watchdogs is only a hypothetical view of the possible defense model of hillfort castles. However, it is significant that a greater presence of dogs appears than in other narratives. In a mythological sense, the dog represents the irreconcilable surface and chthonic worlds, which are represented in the folklore of a particular hillfort.



Read the full article at:https://lulfmi.lv/files/letonica/56/Letonica56_03_Urtans.pdf
All journal articles: https://lulfmi.lv/en/LETONICA-Nr-56

26/06/2025

🔷 “Letonica” raksti tuvplānā!
🔷 “Letonica” articles up close!

Šonedēļ padziļināts ieskats Latvijas Mākslas akadēmija mākslas zinātnieces Sanita Duka rakstā “Politiskā teātra skatuve par sieviešu tiesībām: Rīgas Strādnieku teātra iestudējumi un diskusijas par abortu paragrāfu izmainām Sodu likumā Latvijā 1930.–1932. gadā”. Publicēts žurnāla “Letonica” 55. numurā.

Rīgas Strādnieku teātrī iestudētās vācu dramaturgu Karla Krēdes un Frīdriha Volfa aģitdrāmas veicināja aktīvas diskusijas par abortu sodiem Latvijā Kriminālkodeksa grozījumu apspriešanas laikā. Rakstā aplūkota teātra sabiedriski aktīvā loma un argumentēts, ka iestudējumu mākslinieciskā ietekme bija viens no nosacījumiem, kas mainīja sabiedrības viedokli par labu abortu sodu mīkstināšanai.

Iestudējumu stilistikas izvērtēšanai izmantota formālās analīzes metode un sociālās mākslas vēstures pieeja. Pētījums papildina Latvijas teātra vēstures ainu ar mākslas un politikas mijiedarbes starpdisciplināru skatījumu. Rakstā secināts, ka Rīgas Strādnieku teātra iestudējumu tēmas aktualitāte veda pie jauninājumiem mākslinieciskajās formās. Demokrātisko procesu rezultātā panāktās likumdošanas izmaiņas bija būtisks solis sieviešu tiesību aizstāvībai Latvijā.



Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/files/letonica/55/Letonica55_03_Duka.pdf
Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-55

--

This week features an in-depth look at the article by Sanita Duka, an art scholar from the Art Academy of Latvia (Latvijas Mākslas akadēmija), titled “Political Theater Stage for Women’s Rights: Riga Workers’ Theater Performances and Discussions About the Amendments to Abortion Paragraphs of Penal Code in Latvia, 1930–1932.” Published in issue No. 55 of the journal “Letonica”.

Riga Workers’ Theatre productions of the agitdramas by German playwrights Carl Credé and Friedrich Wolf contributed significantly to the active discussions about the amendments to the abortion paragraphs of the Penal Code in Latvia. The paper discusses the socially active role of the theater and argues that the artistic impact of the productions was one of the conditions that changed public opinion in favor of softening the abortion penalties.

The formal analysis method and the social art history approach are used to evaluate the stylistics of the productions. This research adds to the field of Latvian theater history an interdisciplinary perspective at the intersection of art and politics. The article concludes that in the case of the Riga Workers’ Theatre, the topicality of the productions led to innovations in artistic forms. The Penal Code liberalized due to democratic processes was a significant step in advancing women’s rights in Latvia.



Read the full article at:https://lulfmi.lv/files/letonica/55/Letonica55_03_Duka.pdf
All journal articles: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-55