Citizens Journalists Timor-Leste

Citizens Journalists Timor-Leste Liberdade imprensa no espresaun

16/04/2025

Nesesidade Obriga Inan Faluk Francisca Hili Fatuk iha Tasi Ibun Bidau Santana hodi sustenta Uma laran.

Sekretaria Estadu Asuntu Toponimia Organizasaun Urbanu (SEATOU) ho Ekipa Kontinua Sobu Uma Komunidade Ne'ebe Okupa Espas...
17/04/2024

Sekretaria Estadu Asuntu Toponimia Organizasaun Urbanu (SEATOU) ho Ekipa Kontinua Sobu Uma Komunidade Ne'ebe Okupa Espasu Públiku Iha Dili Laran

Dili, 17/04/2024 ekipa konjunta ne'ebe lideradu husi SEATOU kontinua sobu uma komunidade iha area aitarak-laran Aldeia Anin Fuik suku Kampung Alor.

Orseik ekipa SEATOU sobu ona uma no kios komunidade nian iha Ex.merkadu Sengol Bidau tanba komunidade sira okupa fatin públiku hodi faan produtu lokal inklui produtu sira seluk (Sembako) ne'ebe povu kiik sira faan hodi hadia sira nia moris no sustenta ba oan sira nia eskola.



𝐂𝐕𝐓𝐋 𝐅𝐨 𝐅𝐨𝐫𝐦𝐚𝐬𝐚𝐮𝐧  𝐏𝐫𝐢𝐦𝐞𝐢𝐫𝐮 𝐬𝐨𝐤𝐨𝐫𝐮 𝐁𝐚 𝐣𝐨𝐫𝐧𝐚𝐥𝐢𝐬𝐭𝐚 𝐡𝐨𝐝𝐢 𝐚𝐮𝐦𝐞𝐧𝐭𝐚 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐧𝐢𝐚 𝐤𝐨𝐧̃𝐞𝐬𝐢𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮    𝐃𝐢𝐥𝐢, 𝟏𝟗/𝟎𝟑/𝟐𝟎𝟐𝟒, 𝐂𝐉𝐓𝐋, Cruz Verm...
19/03/2024

𝐂𝐕𝐓𝐋 𝐅𝐨 𝐅𝐨𝐫𝐦𝐚𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐏𝐫𝐢𝐦𝐞𝐢𝐫𝐮 𝐬𝐨𝐤𝐨𝐫𝐮 𝐁𝐚 𝐣𝐨𝐫𝐧𝐚𝐥𝐢𝐬𝐭𝐚 𝐡𝐨𝐝𝐢 𝐚𝐮𝐦𝐞𝐧𝐭𝐚 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐧𝐢𝐚 𝐤𝐨𝐧̃𝐞𝐬𝐢𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮

𝐃𝐢𝐥𝐢, 𝟏𝟗/𝟎𝟑/𝟐𝟎𝟐𝟒, 𝐂𝐉𝐓𝐋, Cruz Vermelha Timor-Leste(CVTL) servisu hamutuk ho Cruz Vermelha internasional (sigla Ingles ICRC) organiza formasaun Primeiru sokoru ba maluk media jornalista sira hotu iha Timor laran, Para aumenta sira nia koñesimentu em termos ba Primeiru Sokoru no deseminasaun valores humanitariu sira nune’e bele aplika situasaun emerjensia nian.

Sekretariu Jeral CVTL,Luis Pedro Pinto, informa, iha situasaun konflitu,situasaun dezastre naturais,situasaun normal no hanesan asisdente sira,media nia papél sira ne’e importante teb-tebes. Tanba sira tenke ba iha jornalista sira ne’e papél importante teb-tebes tanba sira tenke tun ba treinu,tun ba fatin asisdente sira mos iha koñesimentu para oinsa bele ajuda ema seluk no ajuda sira nia an rasik,” 𝐃𝐞𝐡𝐚𝐧 𝐒𝐞𝐤𝐫𝐞𝐭𝐚𝐫𝐢𝐮 𝐣𝐞𝐫𝐚𝐥, 𝐛𝐚 𝐣𝐨𝐫𝐧𝐚𝐥𝐢𝐬𝐭𝐚 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐢𝐡𝐚 𝐂𝐕𝐓𝐋 𝐅𝐨𝐫𝐦𝐨𝐬𝐚.

Nia hatutam, mesmo tempo media sai faktor importante ida ba parseiru diak ba Cruz Vermelha Timor-Leste, ho kooperasaun tenke kontinua halao bele kolega jornalista sira hot-hotu tenke iha koñesimentu ne’ebé naton ba Primeiru sokoru para ajuda sira nia an rasik, no mos ajuda sira nia instituisaun no ba iha komunidade ne’ebé sira servi ba.

Tanba nee, Oportunidade ne’e husu ba media sira atu kontinua divulga informasaun sira ne’e.ba ita nia komunidade hotu- hotu Para sira iha koñesimentu bele hetan oportunidade mos bele hetan formasaun buat hirak ne’e depende fila fali ita hotu nia vontante hakarak ka lae bele fo formasaun hotu pelo menus familia ida koñesimentu iha Primeiru sokoru ajuda sira nia familia rasik,”relata nia.

Nia akresenta, Materia sira ne’e barak sira mak oinsa atu bele ajuda ema liliu konaba ema tohar karik ema ran sai barak oinsa bele hapara ran sai barak.Formasaun Primeiru sokoru sira durante loron tolu (3) nia laran.


𝐔𝐍𝐈𝐕𝐄𝐑𝐒𝐈𝐓𝐀𝐑𝐈𝐔 𝐇𝐀𝐌𝐔𝐓𝐔𝐊 𝐏𝐑𝐎𝐅𝐄𝐒𝐒𝐎𝐑 𝐊𝐎𝐍𝐓𝐑𝐀𝐓𝐀𝐃𝐔 𝐒𝐈𝐑𝐀 𝐇𝐀𝐋𝐎 𝐀𝐒𝐀𝐔𝐍 𝐏𝐀𝐒𝐈𝐅𝐈𝐊𝐀 𝐇𝐀𝐒𝐎𝐑𝐔 𝐌𝐄 𝐈𝐇𝐀 𝐁𝐈𝐃𝐀𝐔   “Ha'u nu’udar edukadora ami ho...
22/01/2024

𝐔𝐍𝐈𝐕𝐄𝐑𝐒𝐈𝐓𝐀𝐑𝐈𝐔 𝐇𝐀𝐌𝐔𝐓𝐔𝐊 𝐏𝐑𝐎𝐅𝐄𝐒𝐒𝐎𝐑 𝐊𝐎𝐍𝐓𝐑𝐀𝐓𝐀𝐃𝐔 𝐒𝐈𝐑𝐀 𝐇𝐀𝐋𝐎 𝐀𝐒𝐀𝐔𝐍 𝐏𝐀𝐒𝐈𝐅𝐈𝐊𝐀 𝐇𝐀𝐒𝐎𝐑𝐔 𝐌𝐄 𝐈𝐇𝐀 𝐁𝐈𝐃𝐀𝐔

“Ha'u nu’udar edukadora ami hotu sente triste tebes ho desizaun ministra edukasaun bainhira hapara kontratu sem justifika tanba ha'u laos foin hanorin maibe desde 2014 ate agora, sentimentu ha'u nia ba ida ne’e vitima dala rua ona Primeiro bazeia ba verifikasaun husi ministeiru edukasaun uluk iha 2019 ami nia naran sai tiha to'o fali asina kontratu ha'u nia naran la iha tiha, 𝐃𝐞𝐡𝐚𝐧 𝐞𝐝𝐮𝐤𝐚𝐝𝐨𝐫𝐚 𝐈𝐝𝐚𝐥𝐢𝐧𝐚 𝐌𝐚𝐫𝐢𝐚 𝐌𝐚𝐢𝐚 𝐒𝐨𝐚𝐫𝐞𝐬 𝐆𝐨𝐧𝐳𝐚𝐠𝐚 𝐢𝐡𝐚 𝐟𝐚𝐭𝐢𝐧 𝐝𝐞𝐦𝐨𝐬𝐭𝐫𝐚𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐁𝐢𝐝𝐚𝐮 𝐒𝐚𝐧𝐭𝐚 𝐚𝐧𝐚, 𝐒𝐞𝐠𝐮𝐧𝐝𝐚 𝟐𝟐/𝟎𝟏/𝟐𝟎𝟐𝟒.

Nia konta momentu naran la iha sira lamenta tebes maibe mai hasoru ministru edukasaun maibe dehan lao ho pakote nune’e sira hein faze daharuak nune’e sira fuan boot nafatin hodi hanorin loron ida estadu sei rekonhese tanba laos hanorin estranjeiru nia ona maibe hanorin sira nia oan liuliu munisipiu Viqueque eskola EBF Riun Yudaha Bibleo no EBF Ular Rihik Kararas

“Ita eduka ita nia oan rasik ita la hein ema seluk mak fahe sira nia matenek ho nune’e verifikasaun ikus ami tama ona iha sistema hanesan porta voz hateten ami nia naran publika ona iha jornal da republika hetan promulgasaun husi Presidente da Republika ho ida ne’e ami asina ami nia kontratu iha 2023 mandatu oitavu governu no ami sente hamnasa tiha momentu ne’eba tanba durante tinan naruk ami voluntariu la haree ba osan asina kontratu iha 01 de Janeiru to'o 30 de Dezembru 2023 hamnasa fulan balun de’it” dehan Professora kontratadu

Iha fatin hanesan professor Manuel dos Santos, nia dedika an iha tinan barak nia laran maibe ministra edukasaun hapara kontratu nia sente triste tebes hanorin tinan sanulu resin ona iha 2012 hahu hanorin eskola iha EBF ATOS munisipiu Bobonaru postu Lolotoe too agora

“Ha'u servisu mos labele ona, ha'u garantia para ministra edukasaun bele atensaun nafatin ami nia vida kontratadu ida ne’e, hodi sustenta ami nia oan sira, kontratu para tenke fila ba halo toos se ministra dehan kontinua ha'u sei bele ba hanorin”

𝐃𝐄𝐋𝐈𝐀𝐍𝐀: 𝐑𝐀𝐈 𝐑𝐀𝐇𝐔𝐍 𝐇𝐀𝐅𝐀𝐋𝐔𝐍 𝐇𝐀’𝐔 𝐌𝐀𝐈𝐁𝐄 𝐏𝐀𝐒𝐄𝐍𝐒𝐈𝐀 𝐍𝐀𝐅𝐀𝐓𝐈𝐍 𝐀𝐓𝐔 𝐍𝐔𝐍𝐄,𝐄 𝐇𝐀𝐓𝐔𝐓𝐀𝐍 𝐌𝐎𝐑𝐈𝐒 𝐍𝐄,𝐄   DILI, CJTL (09/12/2023)-“Ha’u dur...
09/12/2023

𝐃𝐄𝐋𝐈𝐀𝐍𝐀: 𝐑𝐀𝐈 𝐑𝐀𝐇𝐔𝐍 𝐇𝐀𝐅𝐀𝐋𝐔𝐍 𝐇𝐀’𝐔 𝐌𝐀𝐈𝐁𝐄 𝐏𝐀𝐒𝐄𝐍𝐒𝐈𝐀 𝐍𝐀𝐅𝐀𝐓𝐈𝐍 𝐀𝐓𝐔 𝐍𝐔𝐍𝐄,𝐄 𝐇𝐀𝐓𝐔𝐓𝐀𝐍 𝐌𝐎𝐑𝐈𝐒 𝐍𝐄,𝐄

DILI, CJTL (09/12/2023)-“Ha’u durante fa’an iha ne’e dezafiu boot ne’ebé loro-loron ha’u hasoru mak rai rahun barak tebes hafalun ha'u maibe pasensia nafatin atu nune’e hatutan moris iha mundu ne’e, dalabarak ema dehan ba ha’u uja tiha masker maibe la toman uja tanba dada iis la di’ak, dehan Deliana ba jornalista Citizen jornalist iha faan fatin Fatuhada”.

Deliana Alice Mau husi Viqueque, suku Umawain Kraik, aldeia Naeboruk nia faan iha estrada ninin tanba ekonomia menus tebe-tebes hanesan estudante labele garantia de’it ba inan aman, ho nunee nia mos esforsu an nafatin liu husi faan sasan iha dalan ninin Fatuhada, edifisiu Guardamor nia oin hodi ajuda mos inan aman no ba nia presiza loro-loron

“Ita hein de’it inan aman iha foho mos sira iha difikuldade tanba sira mos uja ba nesesidade loro-loron, ema hotu dehan inan aman nia “tanggungjawab” maibe sira nia kbiit ne’ebé lato'o atu haree ita oan hotu tanba oan mos barak labele haree ida de’it, dehan Deliana Alice Mau ba jornalista Citizen jornalist iha faan fatin Fatuhada”.

Nia konta sira hamutuk nain haat feto nain tolu mane nain ida husi sira nain haat ne’e eskola hotu, Deliana dadaun kontinua nia estudu iha Universidade Nasional Timor Lorosa'e (UNTL), Faculdade Ciencia Sociais (FCS), Departamento Inkluzaun Sosial nia too ona prosesu hakerek mini monografia

Deliana haktuir, nia tuir sosializasaun telkomsel nian iha sesaun husu no hatan mak nia hetan osan montante $100 dolar hafoin hetan tiha osan ne’e nia hanoin atu faan sasan, mak primeru nia hola uluk pulsa telkomsel faan, no ikus mai sosa tan sasan ne’ebé faan mak sigaru suria, LA, Marboro, Pulsa, Kelu no mina nuu.


̃o

KOLIGASAUN AGRIKULTURA HALO KONFERENSIA IMPRENSA HODI LANSA SENTRU MEDIA HODI OBSERVASAUN DEBATE OJE 2024 Dili, 09/12/20...
09/12/2023

KOLIGASAUN AGRIKULTURA HALO KONFERENSIA IMPRENSA HODI LANSA SENTRU MEDIA HODI OBSERVASAUN DEBATE OJE 2024

Dili, 09/12/2023- Rede Koligasaun Agrikultura Timor-Leste ne’ebe kompostu husi toos nain sira, grupu joventude agrikultura, organizasaun sosiedade sivil, Asosiasaun Jornalista Timor Lorosa’e, organizasaun ema ho defisiensia, grupu feto no Alumni Parlamentu Foinsa’e (APFTL), ne’ebé iha interese atu tau matan ba asuntu mudansa klimátika, feto no rai, sustentabilidade fiskál, husu governu atu dezenvolve setór agrikultura no promove ekonomia diversifikadu ne’ebé sustentável no inkluzivu iha Timor-Leste, lansa sentru media, hodi halo obsersaun monitoriza debate Orsamentu Jeral Estadu 2024.

“Rede Koligasaun Agrikultura refere ba proposta OJE tinan 2024 katak despeza estadu ne’ebé la sustentável no la realistiku sei fó risku bo’ot ba sustentabilidade rezerva Fundu Petroliferu no finansas públiku iha futuru bainhira Timor-Leste la iha ona reseita husi kampu mina no gas ne ebé Timor-Leste iha. Alende ne’e , problema seluk hanesan mudansa klimátika feto no direitu ba rai tenke sai prioridade mós ba ( IX ) governu konstitusional ida ne’e”, dehan, porta voz Remigia Aleixo X. Belo liuhosi Konferensia Imprensa iha Fundasaun Haburas Farol, 07/12/2023 kinta ne'e.


̃o

07/11/2023
ELEITÓR ALDEIA LABUBO LA KONTENTE HO MEKANIZMU ORGAUN SUKU CJTL-(Manatuto 28 Outubro 2023) eleitór sira husi Aldeia Labu...
28/10/2023

ELEITÓR ALDEIA LABUBO LA KONTENTE HO MEKANIZMU ORGAUN SUKU

CJTL-(Manatuto 28 Outubro 2023) eleitór sira husi Aldeia Labubo,suku, Lacu-mesac, postu-administrativo Laclo, Munisipiu Manatuto, la kontente ho mekanizmu orgaun suku nian ne'ebé prejudika ba ferik ho katuas sira ne'ebé laiha koñesimentu edukasaun.

Ho razaun tanba bulletin entre kandidatura xefe suku, ho xefe aldeia no delegadu ho delegada hakerek ho Liman nomos laiha foto, tanba ne'e prejudika tebes ferik, katuas sira bainhira ezerse Diretu de Votus ba kandidatura ne'ebé mak sira rasik hakarak hodi hili.

Eleisaun suku ne'ebé hala'o iha loron 28 Outubro 2023, iha sede Aldeia Labubo suku Lacu-mesac ne'ebé eleitor sira hahu forma husi tuku 07:00, OTL to 19:53 lao ho di'ak no hakmatek, maibé maioria eleitór sira kestiona Kona-ba mekanizmu orgaun suku nian, ne'ebé Brigada STAE nia servisu ho manual ka hakerek ho liman deit no han tempu Naruk.

Tuir observasaun Citizens Journalists Timor-Leste nian iha Aldeia Labubo, eleitor sira ezerse Diretu de Votus ho di'ak tebs, maibé mekanizmu orgaun suku diferente tebes ho eleisaun Prezidente ho eleisaun Parlamentar Liu ba.

24/10/2023

Report by Zevonia Vieira We, the undersigned Six journalist organizations in Southeast Asia condemn the killing of journalists and other civilians with impunity and see this as fundamental violations of international human rights and humanitarian laws, including the Geneva Conventions. We convey our...

KOMUNIDADE LACLO KONSUMU BEE MOTA DURANTE TEMPU NARUKSusar tebes ba moris povu ida ne'e, iha leten koalia buat midar no ...
20/10/2023

KOMUNIDADE LACLO KONSUMU BEE MOTA DURANTE TEMPU NARUK

Susar tebes ba moris povu ida ne'e, iha leten koalia buat midar no mer deit, maibé povu nafatin terus no halerik ba babeik.

Komunidade postu-administrativo laclo konsumu bee mota durante tempu Naruk hodi sustenta nesesidade familia uma laran.

Tanba moris, la senti kole, la haree ba idade hodi ba kuru bee iha mota ho distansia kuaze kilometer 4/5 hodi sustenta Moris loro-loron nian, nomos ba eskola.

Menus bee mos pasiesia, ferik, katuas, Inan isin rua no Labarik hodi ba buka bee mos iha mota ho distansia ne'ebé dook. Ida ne'e mak realidade moris povu iha baze, ne'ebé mak governante labele identifika.

Foto kredit: Mabais Pilas Kou

18/10/2023

Endereço

Fatuhada
Dili

Telefone

+67074226010

Website

Notificações

Seja o primeiro a receber as novidades e deixe-nos enviar-lhe um email quando Citizens Journalists Timor-Leste publica notícias e promoções. O seu endereço de email não será utilizado para qualquer outro propósito, e pode cancelar a subscrição a qualquer momento.

Compartilhar