PASAKU SKOLA. Pasaku terapijas radošais centrs

28/07/2025

Daudzās pasakās — gan latviešu tautas, gan autordarbos — parādās brīnumaini akmeņi ar maģiskām īpašībām. Piemēram, Imanta Ziedoņa “Dzintarainā pasaka”.

Ar tiem patīk spēlēties bērniem, arī pieaugušiem patīk būvēt akmens tornīšus un vākt oļus pludmalēs.

Akmenīši mums, pasaku terapijas speciālistiem, arī ir mīļš materiāls — tie ir vajadzīgi darbam pasaku terapijas nodarbībās. Aicinu tos vākt dažādos izmēros, krāsās un formās.

Akmentiņi mums kalpo kā metafora — tie simbolizē kaut ko vērtīgu, skaistu un paliekošu. Savukārt pasakas atdzīvina šo metaforu un caur to nodod tālāk vajadzīgu gudrību un zināšanas.

Bieži vien pasaku varonis dodas ceļā (visbiežāk pildot smagu uzdevumu, ko uzdevis tēvs ķēniņš), nonāk krustcelēs un ierauga akmeni (vai stabu, vai ozolu), uz kura rakstīts:
“Pa kreisi iesi — zirgu pazaudēsi, pa labi iesi — dzīvību zaudēsi, taisni iesi — dzīvs paliksi, bet sevi aizmirsīsi.”

Un tomēr viņš iet. Un viņš meklē. Un viņš uzvar.

Tāpēc vāciet akmentiņus. Mazus un lielus. Tos, kas mirdz atmiņās, un tos, kas guļ ne tikai uz ceļa, bet arī zemapziņas dziļumos. Tos, kas kļuvuši par vārdiem. Un tos, kas vēl tikai gaida savu stāstu. Jo katrs akmentiņš ir daļa no ceļa. No mūsu katra Ceļa.
Un katra pasaka ir kā dzintara gabaliņš, kas glabā sauli.

💎 AUGUSTA pasaku terapijas nodarbībā (speciālistu grupai) strādāsim ar akmeņiem (būs praktisks vingrinājums). Sagatavojiet akmenīšus, otas un guašas krāsas.

Kristīne Deņisova
Pasaku skolas radītāja un vadītāja
www.pasakuskola.lv

26/07/2025

25.jūlijs - Jēkabi, 26.jūlijs - Annas.

“Annas ir saimnieču diena, tāpat kā Jēkabi saimnieku diena. Tad raudzīja pirmos kartupeļus un burkānus un kāva pirmo aunu. Abas minētās dienas bija arī iecienītas kāzu svinēšanai.”
/Jaunākās ziņas, 1932. 162, 23. VII./

Jēkabs darbojas ar Jāni un Pēteri līdzīgās norisēs, tāpēc arī viņš pieskaitāms Dievadēliem. Jēkaba galvenā atbildība ir gādāt par ražu.

Pēters, Jānis, Jēkabiņš, tie bij Dieva zvejnieciņi:
Jūrā tīklus salaiduši, paš’ pie Dieva nogājuši.
[33067]

Dainu ziņas par Annas dienu nerāda, ka tā būtu atzīmēta latviešu senajā gadskārtā. Annas tēls radies vēlākos laikos. Viņa ir viena no Māras meitām, kas kā teiksmu tēls dainās darbojas kopā ar Dievadēliem Jāni, Pēteri un Jēkabu.

Jānītim bērns piedzima, Pēterītis nokrustīja,
Anniņ’ bija auklētāja, Jēkabs maizes devējiņš.
[33040]

Mārai esot trīs meitas — Anna, Maija, Margrietiņa, kuru būtības izteiktas kā dabas parādības.
Tomēr Annas diena ir jaunāko laiku ienesums, un tā neietilps latviešu senajā gadskārtā.
/Pēc M.Grīna un M.Grīnas/

RAUSIS

Reiz saimniece ņēma sviestu un sauju miltu un nodomāja izcept varenu rausi. Liekot uz lizes, rausis izskatījies tik garšīgs, ka saimnieces septiņiem bērniem un vectēvam siekalas saskrējušas mutē. Rausis to visu redzējis sācis domāt, kā no tiem varētu atsvabināties.
Beidzot, kad saimniece rausi izvilkusi drusku apskatīties, tas nolēcis no lizes un skrējis uz durvju pusi. Durvis bijušas vaļā, jo bijusi karsta diena. Rausis aizripojis pa tām ārā, tad pa ceļu projām, pats nezinādams, kur. Saimnieces septiņi bērni ar vectēvu skrējuši rausim pakaļ, bet nevarējuši to panākt.
Pa ceļam viņš saticies ar gaili, kurš saucis, lai viņu pagaidot. „Kad jau saimniece, septiņi bērni un vectēvs, mani ķerdami, nenoķēra, kur tad vēl tu?" teica rausis un ripoja tālāk.
Tad viņš saticis pīli, kura saukusi, lai šās pagaidot, bet rausis atteicis: „Kad jau saimniece, septiņi bērni, vectēvs un gailis, mani ķerdami, nenoķēra, kur nu vēl tu?"
Tad viņš saticis skroderi Jēģergaili, kurš tāpat saucis, lai to pagaidot, bet rausis atbildējis: „Kad jau saimniece, septiņi bērni, vectēvs, gailis un pīle, mani ķerdami, nenoķēra, kur nu vēl tu?"
Beidzot viņš saticis cūku, kura piedāvājusies viņu uz sava deguna aiznest. Rausis bijis tā ar mieru, un kad tas apsēdies uz cūkas deguna, viņa to tūliņ apēdusi. [LTTP, 235]

MĪĻO SAIMENIEC,

lai Tavs Kukulītis vienmēr paliek mājās! Lai maize, ko Tu cep ar sirds siltumu un rūpēm, nevis bēg no mājas kā pasaku Rausis, bet paliek uz galda – smaržīga, kraukšķīga un uzticīga! Lai ne lapsa, ne cūka, ne citi meža vilinājumi nesaviļņo Tava kukulīša garu. Lai tas priecīgi dzied Tavā virtuvē: "Te es palikšu – mājas siltumā, pie savas saimnieces, kas mani mīl un godā!"

Sveicieni saimnieču dienā!

Kristīne Deņisova,
Pasaku skolas radītāja un vadītaja,
www.pasakuskola.lv

24/07/2025

PASAKU SKOLAI — 7 GADI!

7 gadus mēs kopā mācāmies, spēlējam, dziedinām, augam.
7 gadus satiekam savas Ēnas un spodrinām savu Gaismu.
7 gadus nākam pēc pasakaina stāsta — un aizejam ar Savējo.

Un tagad laika rats ir pagriezies.

No sirds sveicu Tevi, mūsu Pasaku Skolas draugu, lasītāju, sekotāju, skolēnu, studentu un ceļabiedru, par šo skaisto kopābūšanu!
Un sveicu sevi — jo šis ceļš arī man ir bijis Pasaka. Dziļa, īsta, gaiša un tumša. Kā jau Dzīve.

Jauni plāni ir uz galda, jauni projekti gatavi savai realizācijai, jauni vārti ir vaļā. Nāc kopā!

Ar pateicību un mīlestību,
Kristīne Deņisova un Pasaku Skola ✨
www.pasakuskola.lv

23/07/2025

Kā latviešu tautas pasaka “Koklētājs un vilks” palīdz izprast emociju spēku?

Pasaku terapijā katrs tēls un notikums ir simbols, kas palīdz bērnam (un arī pieaugušajam!) izprast sevi, savas emocijas un to, kā ar tām sadarboties.

Piedāvāju paskatīties uz latviešu tautas pasaku “Koklētājs un vilks”.

Pirms mēs to skatīsim, iegaumējiet vienu no galvenajiem pasaku terapijas principiem — pasaka ir daudzslāņaina un daudzšķautņaina.

Iztēlojāties pasaku kā kūku? =)

Šeit, lūk, būs viens no pasakas “slāņiem” jeb viena no kūkas kārtām.

👨 KOKLĒTĀJS ir tēls, kurš pārstāv iekšējo mieru, skaistumu, radošumu un spēju būt saskaņā ar sevi. Viņš nekrīt panikā, pat nonākot briesmās. Tā vietā viņš izmanto mākslu un jūtu valodu, lai ietekmētu situāciju un mainītu to.

🐺 VILKS simbolizē dusmas, agresiju, bailes – tās jūtas, kuras bērniem bieži ir grūti nosaukt vai izpaust drošā veidā. Taču šī pasaka parāda: kad sastopam šīs “mežonīgās” jūtas rāmi, ar vēsu prātu un iekšējo skaņu, tās pierimst.

Tātad bērns, klausoties šo pasaku, iekšēji iemācās izprast to, ka:

➡️ dusmas var pierimt, ja pret tām izturas ar sapratni (prātu) un iekšēju līdzsvaru;
➡️ radošums ir spēks, kas spēj ietekmēt un transformēt negatīvās emocijas;
➡️ vilks var kļūt par draugu, ja vien mēs atrodam tam pareizo pieeju un protam to “vadīt”.

Pasaku terapijas programmās es stāstu par to, ka agresija un dusmas (bez vardarbības un citu cilvēku aizskaršanas!) — nav sliktas, bet pat palīdzošas noteiktās dzīves situācijās.

To mēs ieraudzījām caur vienu vienkāršu stāstu, kas runā simbolu un tēlu valodā. Un tā ir tikai viena “šķautne”, viena “kārta”.

Tāpēc, vēlreiz atkārtošu, pasakas ne tikai izklaidē, bet arī dod mums instrukciju rīkoties, dziedina, vada un māca būt par cilvēkiem.

Ja vēl neesat pazīstami ar šo pasaku, izlasiet zemāk (tā ir īsa).

LATVIEŠU TAUTAS PASAKA
“KOKLĒTĀJS UN VILKS”

Citreiz dzīvojis kāds puisis — varens koklētājs, apbrīnojams dziedātājs. Kad viņš koklējis un dziedājis, tad putni salaidušies bariem klausīties un niknākie zvēri palikuši kā jēri.

Reiz puisis naktī apmaldījies mežā un neviļus iekritis vilku bedrē. Vilks savām zvērošām acīm nācis puisim pretīm un patlaban taisījies, zobus šņakstinādams, nabadziņu plosīt. To redzēdams, puisis sācis koklēt un dziedāt. Acumirklī vilks aptupies puisim iepretim, kaucis jaukajām skaņām līdz un nedarījis nekā ļauna.

Gaismiņā puisis izlēcis no bedres un gājis uz mājām, bet vilks, tecēdams kā sunītis nopakaļus, pavadījis lielo koklētāju līdz vārtiem un negribējis nemaz vairs uz mežu atpakaļ griezties.

—————
© Kristīne Deņisova
(Foto arī esmu es: mēģinājumā pirms koncerta ar bērnu folk.ansambli “Zīlītes”)
www.pasakuskola.lv
https://t.me/pasakuskola
https://t.me/pasacina

23/07/2025

Esmu šodienas “Citādā Pasaule” numurā… 🥳

Jaunākais Citādā Pasaule numurs ir klāt!

Tajā lasi:
# Ikdienas mazā maģija. Mēness dienu kalendārs
# Pasaku varoņi ir mūsu dvēseles enerģijas daļas. Pasaku terapijas speciāliste Kristīne Deņisova
# Apziņas atspoguļojumi tēlos un vīzijās
# Mīlestības defekti
# Kā mēs sākam savu dienu, tā mēs dzīvojam
# Dabas aptieciņa ziemai
# Kad mīlestība atkārto vecos stāstus
# Veselības prognoze. No 27. jūlija līdz 24. augustam
# Horoskopi. Astroloģiskā prognoze no 24. jūlija līdz 6. augustam
# Noderīgi. Naktsmiers bez miega zālēm.

Meklē žurnālu Citādā Pasaule preses tirdzniecības vietās vai abonē www.ekiosks.lv!
Tagad izdevumu lasi arī digitāli! 💻

̌urnāls ̄gāizaugsme

23/07/2025

Emocijas un pasakas pirmsskolas vecuma bērna dzīvē

Mūsdienu racionālajā un steidzīgajā pasaulē pasaka kļūst par vienu no būtiskākajiem emocionālās audzināšanas instrumentiem. Tieši pasaka palīdz bērnam ne tikai izzināt apkārtējo pasauli, bet arī piedzīvot, izpaust un saprast savas emocijas.

Pirmsskolas vecumā bērna dzīvi ļoti ietekmē emocijas. Šajā periodā emocijas nav tikai reakcija — tās ir galvenais veids, kā bērns saprot sevi un pasauli. Pasaka ar savu simbolisko valodu, tēliem un piedzīvojumiem ļauj bērnam:

✅ identificēt sevi ar varoni,
✅ izdzīvot sarežģītas emocijas drošā veidā,
✅ just līdzi un attīstīt empātiju,
✅ iemācīties nosaukt un saprast savas jūtas.

Pasaku terapija ir vienlaikus viens no vissenākajiem psiholoģiskajiem instrumentiem un viens no jaunākajiem zinātniskajā praksē, kā raksta ārsts un psihoterapeits A.Gņezdilovs. Tā darbojas dziļi zemapziņas līmenī, atverot durvis uz bērna iekšējo pasauli.

Pasakas bērniem nav tikai izklaide — tās ir iekšējās pasaules spogulis, drošs ceļš uz emocionālo briedumu. Klausoties vai spēlējoties pasaku motīvus, bērns saņem iespēju ieraudzīt arī savas bailes, dusmas, skumjas vai prieku un apgūt veselīgu veidu, kā šīs emocijas var izpaust pēc iespējas ekoloģiskāk un kā ar tām sadzīvot.

Pasaka dziedina. Pasaka māca. Pasaka savieno.

Tieši tāpēc pasaku terapija kļūst arvien nozīmīgāka mūsdienu audzināšanas un emocionālās attīstības procesā.

Pasaku skola aicina:
➡️ pieaugušos apgūt šīs zināšanas un pielietot tās gan savā dzīvē, gan profesionālajā praksē;
➡️ bērnus uz pasakainajām nodarbībām, kurās piedzīvosim krāsaino bērnību ar daudzām emocijām;
➡️ gan bērnus, gan pieaugušos uz individuālajām pasaku terapijas konsultācijām un sesijām, lai sakārtotu kādu neskaidru dzīves situāciju ar pasaku dziedinošo spēku.

“Tur, kur bērnam ir labums, tur viņam jābūt arī gandarījumam.” — Mišels de Montēņs.

© Kristīne Deņisova
www.pasakuskola.lv
https://t.me/pasakuskola
https://t.me/pasacina

22/07/2025

PASAKU TERAPIJA NAUDAS JAUTĀJUMOS

Sākums. Arhetipu iztirzājums, vispārīgo simbolu nozīmju atklāšana, latvisko kodu atšifrēšana.

Latviešu tautas pasakas “Cepļa pils kungs” un “Zābakotais runcis” pārsteidza ar savu dziļumu un oriģinalitāti. Abas pasakas ir atšķirīgas, bet par vienu tēmu. Viens latviešu Runcis ir bez zābakiem, bet otrs — zaldāta zābakos.

Par ko tas mums, latviešu cilvēkiem, vēsta?

Izrunājām vakar. Daudz atziņu.

Nekādu dzirnavu abās latviešu pasakās nav. Toties ir citi varenjaudīgie simboli, kas nav citās tautu pasakās.

Turpinājums sekos.

Cik daudz jūs zināt tautu pasaku par (zābakoto) Runci?

Kristīne Deņisova
Pasaku skolas vadītāja, eksperts pasaku terapijā, Latvijas Pasaku terapijas asociācijas valdes priekšsēdētāja
www.pasakuskola.lv

22/07/2025

“Uzdevums un galvenās grūtības slēpjas tajā, lai pieņemtu sevi pilnībā, līdz pašam dziļumam: atzīt un noturēt sevī savu augstprātību, egocentrismu, tieksmi piespiest citus darīt kaut ko un citas tumšās patiesības par sevi, kuras mums tik ļoti negribas atzīt, — tā vietā, lai tās spītīgi noliegtu un izvairītos no tām.
Tas viss veido mūsu ēnas negatīvo pusi, kas ar pareizu pieeju var izrādīties nevis drauds, bet gan solījums, jo tieši tajā, kas mūsos ir slikts, mēs varam atrast vislabāko. Mēs ieraudzīsim to, ka cilvēka vienādojumā jebkuram negatīvam ir pozitīvs dublikāts.” — Deivids Ričo

Atzīties sev par to, ka mums ir tumšā puse, ir vislabākā aizsardzība pret tās kaitīgo ietekmi.

Kā padarīt ēnu par savu sabiedroto un sajust dzīves pilnību, nesadalot sevi melnajā un baltajā, mēs apgūstam pasaku terapijas programmās.
www.pasakuskola.lv

20/07/2025

Latviešu tautas pasakās “dzīvo” vēl kāds cits Runcis - runcis zaldāta zābakos!

Šis arhetips ir ceļojis pa pasauli un ir pielāgojies dažādām kultūrām, tajā skaitā latviešu pasaku telpā.

Jau rīt plkst.12.00 — “Runcis zābakos” arhetipiskais iztirzājums, bet pieteicās tikai 2 cilvēki.
Pasteidzieties, kurš palaida garām šo ziņu: https://pasakuskola.lv/pasaku-terapija/21-07-2025-pasakas-runcis-zabakos-arhetipiskais-un-dziednieciskais-iztirzajums/

Izskatīsim “latviskos” runčus, salīdzināsim abus ( + arī Grimu un Pero runčus) — tie ir atšķirīgi, taču ir kas kopīgs viņiem, un tā ir īpaša vieta, — iztirzāsim pasakainus simbolus un “atšifrēsim” pasakās iedodētās zinības — gan latviešu tautas kodus, gan citu tautu kodus.

19/07/2025

Lai dzīvo ogas, u-rā!

“Lāču mātei katru pavasari dzima lācēni, un šopavasar piedzima trīs: Ogu lācis, Mušu lācis un Medus lācis.”

Pērn no I.Ziedoņa fonda “Viegli” saņēmu brīnišķīgo grāmatu “Lāča Andreja pasakas”.
Lasot šīs pasakas, var izspēlēt dažnedažādas situācijas ar bērniem, pārrunāt tās un radīt savas mīļpasaciņas.

Laikam jau ikkatrā ģimenē, ikkatrā bērnistabā “dzīvo” īpašais lāčuks, kurš gan priecājas līdz ar bērnu, gan uzklausa bērna sāpīti, gan dodās līdzi uz rotaļu laukumu vai pie zobārsta.

Vai jums un jūsu bērniem tāds ir?

Manējie lāči gan man tika mantojumā no meitas un dēla:)

Grāmatu iesaku.
Paldies, Fonds Viegli 🍯🧸

Kristīne Deņisova
www.pasakuskola.lv

18/07/2025

Jūs zināt manu mīlestību pret tautu un brīnumu pasakām, kurām es vienmēr dodu priekšroku. Tikai pēc tam — literārajām pasakām jeb, kā es mēdzu teikt, autoru pasakām.

SPRĪDĪTIS

Daudzi pazīst nebēdnīgo un drošsirdīgo Brigaderes Sprīdīti, bet nepazīst savu latvisko, ne mazāk drosmīgo un atjautīgo Sprīdīti.

Latviešu tautas Sprīdītis dzīvojis ar savu tēvu, nevis pamāti, un ir apprecējis Vēja kunga meitu, izpildot trīs Vēja uzdotos neparastos uzdevumus. Nekāda Vēja Māte, nedz Meža māte nav gājusi viņam palīgā.
Latviešu tautas Sprīdīša ieroči bija akmeņi, zobens un prāta atjautība.
Viņš, atšķirībā no Brigaderes lugas Sprīdīša, neatgriezās mājās tukšām rokām.
Atgriezties ar iegūto trofeju — īsts vīrieša-varoņa ceļš. Atrast līgavu un novinēt laulības — sakrālais kods pasakās, veseluma atgūšana.

Latviešu tautas pasakas atspoguļo gan kopējo tautas spēcīgo garu, gan tautas pieredzi, gan gudrību. Bet atsevišķu autoru pasakas bieži vien ir tikai paša autora redzējums - viņa sajustais, viņa pieredzētais un viņa piedzīvotais.

Kristīne Deņisova
www.pasakuskola.lv
Attēlā: M.Kovaļevskas zīmējums