03/08/2025
Diezgan bieži braucu ar autobusu vai vilcienu no Daugavpils uz Liepāju – no Latgales uz Kurzemi, caur Vidzemi un Zemgali.
Un katru reizi izjūtu pamatīgu kultūršoku jeb, pareizāk sakot, mentalitātes maiņu. Braucot no Rīgas uz Liepāju – autobuss vai vilciens ir kluss, cilvēki pieklājīgi un atsaucīgi. Braucot uz Latgali – viss pilnīgi pretēji!
Tīrs piemērs no šodienas: braucu ar autobusu no Liepājas līdz Rīgai. Autobuss bija pilns līdz malām – ap 90% pasažieru jaunieši, jo Liepājā tikko bija noticis slavenais “Summer Sound” festivāls. Un tomēr – autobuss bija kluss. Ja kāds klausījās mūziku, tad tikai ar austiņām.
Rīgā pārsēdos autobusā Rīga–Daugavpils. Kad bijām pabraukuši kādu gabalu, priekšējā sēdeklī sēdoša sieviete (ap 55–60 gadi) sāka telefonā skatīties dažādus video ar skaņu. Skaņa bija klusa, bet ik pa laikam kāda zilbe pēkšņi uzlēca skaļāk. Kad lasi grāmatu, pietiek ar vienu skaļu “Ā”, lai izrautu no domām. Griezos pie sievietes ar laipniem vārdiem:
– Atvainojiet, vai varētu pagriezt klusāk?
Uz to saņēmu niknu atbildi:
– Нечего не знаю, мне и так тихо! (Neko nezinu, man jau tā ir klusu!)
Kad pēc kāda laika nekas nemainījās, griezos atkal. Teicu: var taču uzlikt austiņas.... Šoreiz atbilde bija pavisam tieša:
– Отвали! (Atšujies!)
Nevis “Netraucējiet” vai cits pieklājīgs variants ar “Jūs”, bet tieši “отвали”! Es vēl pajautāju:
– Tad lai eju pie šoferīša?
Atbilde bija:
– иди! (Ej!)
Aizgāju pie šofera, un viņš atbildēja:
– Pļaviņās pieiešu pie šīs dāmas un tiksim skaidrībā.
Vēl kādu brīdi viņas “Ā” turpinājās, bet mazliet pirms Pļaviņām viņa izslēdza telefonu, un šofera iejaukšanās vairs nebija vajadzīga.
Kad bijām pabraukuši vēl kādu gabalu, šoreiz pusaudži autobusā diezgan skaļi ieslēdza hokeja maču – to varēja dzirdēt pa visu autobusu. Šoreiz gan latviešu valodā.
Mazliet vilcinājos iet pie viņiem – tomēr pusaudži, varēju arī “norauties”. Bet padomāju: ja neaiziešu, sieviete vēl teiks, ka pie visa vainīga krievu valoda, jo latviski runājošiem jauniešiem it kā ļauju klausīties skaļi. Tāpēc piegāju pie jauniešiem un tikpat pieklājīgi, kā kundzei, palūdzu:
– Vai varētu pagriezt klusāk?
Un, par pārsteigumu, jaunieši atvainojās un uzreiz pagrieza klusāk. Respekts viņiem!
Šādas “pārvērtības” satiksmes Latgales virzienā redzu regulāri. Kāda vilciena konduktore reiz teica, ka viņai ir pilnīga nepatika braukt Aizkraukles virzienā, jo “tur cilvēki esot briesmīgi”.
