Alise Plus RADIO

Alise Plus RADIO Радио Алиса Плюс
Radio Alise Plus
FM 101.6
Daugavpils
#алисаплюс

07/09/2026

Ziņas bez robežām (07.09.2026)

***
ASV sūtņiem Stīvenam Vitkofam un Džaredam Kušneram bija piesātināts vīkends. Sestdien Maskavā - tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, svētdien Kijivā – sarunas ar Ukrainas pārstāvjiem, kuru trešajā kārtā piedalījās arī Francijas, Lielbritānijas un Vācijas pārstāvji. Baltais nams paziņoja, ka sarunās ar Putinu apspriesti plāni, kā varētu izbeigt Krievijas un Ukrainas karu. "Bloomberg", atsaucoties uz saviem avotiem, raksta, ka izredzes uz panākumiem neesot lielas, jo Putins esot gatavs pārtraukt karu tikai ar saviem nosacījumiem, turklāt Maskavas prasības kļuvušas stingrākas, jo Putins uzskatot, ka Krievijai ir militārs pārākums pār Ukrainu. Ukraina bija paziņojusi, ka atturēsies no gaisa triecieniem Maskavai, kamēr ASV sūtņi apmeklē Krieviju un Ukrainu. Arī Putins bija devis rīkojumu trīs dienas neuzbrukt Kijivai. Taču jau šonakt abpusējie uzbrukumi turpinājās no jauna - uz Ukrainu tika raidīti 92 uzbrukuma lidroboti un dronu imitatori. Ukrainas lidrobotu uzlidojumam pakļauta krievu okupētā Mariupole, izraisot ugunsgrēku vienā no lielveikaliem. Ukrainas lidroboti uzbrukuši arī Permas naftas pārstrādes rūpnīcai, vienai no lielākajām Krievijā. Viens no lidrobotiem trāpījis daudzdzīvokļu namam, viens cilvēks gājis bojā, bet četri guvuši ievainojumus.
***
Rīgā pie Brīvības pieminekļa sestdien, 12. septembrī atzīmēs ukraiņu Pateicības dienu Latvijas tautai par sniegto patvērumu un atbalstu. Kā pavēstīja šīs sabiedriskās inicatīvas organizatori. Pasākuma galvenā ideja ir par to, ka ukraiņi, kuri ir saņēmuši palīdzību, vēlas personīgi pateikties tiem, kuri ir bijuši līdzās un atbalstījuši vai joprojām atbalsta ukraiņus un Ukrainu. Pasākuma organizatori uzsver, ka šajā dienā ukraiņi nenāk lūgt palīdzību. Viņi nāk pateikt: "Mēs atceramies to, ko jūs mūsu labā esat darījuši, un stāstīsim saviem pēcnācējiem, ka Ukrainas kara vistumšākajos laikos Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas sniedza mums palīdzības roku un atbalstu.". Par vienu no galvenajiem Pateicības dienas simboliem kļūs "Sirsnīgas pateicības sertifikāts", ko ukraiņi aizpildīs latviešu valodā, ierakstot konkrētu cilvēku vārdus vai organizācijas nosaukumu un pievienojot savus personīgos pateicības vārdus.
***
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šodien Rīgas pilī tikās ar Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāju Vitāliju Aizbaltu. Viņi pārrunāja augusta beigās piedzīvotās vētras radītos postījumus novada pašvaldībā. Aizbalts vēlāk presei pauda, ka augusta vētra ir reāla mācība, un ir jāatrod risinājumi alternatīvam sakaru nodrošinājumam gadījumos, ja pārtrūkst elektrības apgāde. Tika apspriesti arī pašvaldību izlīdzināšanas fonda jautājumi un uzņēmējdarbības attīstības aktualitātes.
***
No šodienas līdz trešdienai Daugavpilī slēgts 18. novembra un Vasarnīcu ielas krustojums. Satiksmes izmaiņas noteiktas, jo notiks asfalta ieklāšanas darbi. Minēto ceļa posmu varēs apbraukt caur Ķīmijas apkaimi. Sabiedriskais transports kursēs bez izmaiņām. Būvdarbu laikā minēto krustojumu virzienā no centra uz Stropiem varēs apbraukt pa Valkas, Smilšu, Jātnieku, Vaiņodes, Vasarnīcu un Veselības ielu. Savukārt virzienā no Stropiem uz centru - pa Veselības, Vasarnīcu, Vaiņodes, Jātnieku, Smilšu un Liepājas ielu.
***
Sestdien, 5. septembrī, Daugavpils Dzimtsarakstu nodaļā godināja pārus, kuri šogad atzīmē 50 vai 60 gadu kāzu jubileju. Šogad Zelta kāzas svin 18 pāri, bet Dimanta kāzas – viens pāris. Jubilāriem sveica Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests Andris Ševels un Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes deputāte Viktorija Sporāne-Hudojana. Jubilāriem pasniedza piemiņas suvenīrus. Pasākuma laikā tika izcelti pāru kopdzīves gadi un nozīmīgākie ģimenes dzīves notikumi, kas veidojuši viņu kopīgo ceļu. Pilns godināto pāru saraksts lasāms pašvaldības portālā “daugavpils.lv”.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”.
Par ziņu raidījumu "Ziņas bez robežām" saturu atbild SIA "Alise Plus".

07/09/2026

“Man elektroauto lādējas pārāk ātri!” – kāpēc ātrā uzlāde jau kļūst par jaunu problēmu?

Zaļā Latgale: Saruna ar Jāni Bekeri par Elektroauto Latvijā: no mītiem līdz ikdienas izvēleiElektroauto Latvijā kļūst ar...
07/09/2026

Zaļā Latgale: Saruna ar Jāni Bekeri par Elektroauto Latvijā: no mītiem līdz ikdienas izvēlei

Elektroauto Latvijā kļūst arvien populārāks, tomēr par šo transporta veidu joprojām pastāv daudz jautājumu – par uzlādi, baterijas kalpošanas laiku, drošību, izmaksām un iespējām ar to pārvietoties ārpus Rīgas. Īpaši aktuāli šie jautājumi ir Latgalē, kur uzlādes infrastruktūras pieejamība ir viens no priekšnoteikumiem elektroauto plašākai izmantošanai. Par sabiedrības attieksmes maiņu, elektroauto priekšrocībām un izaicinājumiem radio Alise Plus raidījuma vadītāja Inga Zelča aicināja uz sarunu Latvijas Elektroauto biedrības valdes locekli un līdzdibinātāju Jāni Bekeri.

- Jāni, kā elektroauto ienāca jūsu dzīvē?
- Pirmā pieredze man bija Berlīnē ap 2014. gadu, kad parādījās elektriskais BMW i3 koplietošanas automašīnu sistēmā. Es ar to diezgan daudz braucu, un man ļoti patika. Pēc pāris gadiem Latvijā ģimenei bija jāmaina viena no automašīnām, un izvēlējos elektroauto. Sākumā domāju, ka tas būs otrais auto un pirmā izvēle paliks dīzeļauto. Taču jau pēc pāris nedēļām elektroauto kļuva par pamata automašīnu. Beigās ģimenē gandrīz cīnījāmies, kurš ar to brauks, jo abiem daudz vairāk gribējās izmantot tieši elektroauto.
Man tas nozīmē arī atbildību par vidi. Dzīvoju Rīgas centrā, ikdienā staigāju pats un staigā bērns, tāpēc man ir svarīgi dzīvot tīrākā vidē. Otrkārt, tās ir arī zemākas transporta izmaksas, kā arī braukšanas klusums un dinamika.

- Jūs esat Latvijas Elektroauto biedrības līdzdibinātājs. Kā radās doma to izveidot un kāpēc tāda biedrība bija nepieciešama?
- Sākumā mēs bijām elektroauto interesentu loks, kas sazinājās galvenokārt sociālajos tīklos. Kad viena no organizācijām, kas pārstāvēja elektroauto intereses, beidza darbību, radās doma izveidot organizāciju, kas pārstāvētu tieši lietotājus. Mēs konsultējam cilvēkus par automašīnu izvēli, servisu un citiem praktiskiem jautājumiem. Otrs virziens ir sadarbība ar valsts pārvaldi – piedalāmies diskusijās par normatīvo regulējumu un atbalsta programmām. Organizējam arī informatīvus pasākumus, kuros cilvēkiem iespējams elektroauto pašiem izmēģināt.

- Kādi ir Jūsu novērojumi, vai cilvēku attieksme pret elektroauto mainās?
- Noteikti. To redzam arī pēc pirmreizējām elektroauto reģistrācijām. Pēdējā laikā bija sasniegts jauns rekords – aptuveni 840 automašīnas mēnesī. Mainās arī paši jautājumi. Agrāk cilvēki biežāk jautāja: “Vai ar to vispār varēs aizbraukt?” Tagad jautājumi kļūst daudz konkrētāki – kuru septiņvietīgo modeli izvēlēties, kāds būs serviss, kurš modelis ir piemērotāks. Tas nozīmē, ka liela daļa stereotipu pamazām pazūd.

- Kas ir spēcīgākais arguments cilvēkam, kurš vēl šaubās, par labu elektroauto iegādei?
- Draugi, paziņas un radinieki. Mūsdienās ir grūti atrast cilvēku, kura apkārtnē nebūtu kāda ar elektroauto. Kad cilvēks pats no pazīstama cilvēka dzird, ka ar šo automašīnu ir ērti un patīkami braukt, tas ir daudz spēcīgāks arguments nekā teorētisks stāstījums. Tāpēc es visiem saku – aizbrauciet pie dīlera, izmantojiet koplietošanas automašīnu vai aizņemieties elektroauto no draugiem. Ja iespējams, sarunājiet automašīnu uz dienu, divām vai trim un izmēģiniet to savā ikdienā. Ielieciet bērnus, somas, izbrauciet savus maršrutus. Automobili ir jāizmēģina reālajā dzīvē.

- Latgalē bieži dzirdam, ka elektroauto iegādi apgrūtina uzlādes infrastruktūras trūkums. Kā jūs to vērtējat?
- Mums ir paveicies ar valsts uzlādes tīklu – tas ir mūsu uzlādes mugurkauls. Varbūt tas nav pats modernākais vai ātrākais, bet tas ir izvietots efektīvi, un uzlādes punkti ir aptuveni 30–50 kilometru attālumā. Mēs uzskatām, ka tas ir būtisks infrastruktūras elements, kas arī nākotnē ir jāsaglabā. Latgalē ir arī priekšrocība – reģionos ir vairāk privātmāju nekā Rīgā. Privātmāja faktiski nozīmē savu uzlādes iespēju. Arī ar parasto kontaktligzdu, lai gan lēnāk, 100–200 kilometrus dienā nobrauktu auto var uzlādēt pa nakti.

- Kā ir ar tiem cilvēkiem, kuri dzīvo dzīvokļos?
- Tas pašlaik ir viens no lielākajiem izaicinājumiem. Mums nepieciešamas vidēji ātras uzlādes iespējas pie daudzdzīvokļu mājām – Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā un citās pilsētās. Cilvēkam, kurš dzīvo dzīvoklī, ir ļoti svarīgi zināt: “Man pie mājas ir uzlāde.” Tad šis jautājums kļūst daudz vienkāršāks.
- Elektroauto, jūsuprāt, ir arī valsts līmeņa jautājums?

- Tas nav tikai klimata jautājums. Tas ir arī ekonomikas un valsts drošības jautājums. Mēs katru dienu par fosilo degvielu sūtam naudu ārpus Latvijas. Savukārt elektrību mēs varam ražot lokāli un dažādos veidos. Ja runājam par enerģētisko neatkarību un krīzes situācijām, elektroauto dod zināmu priekšrocību. To varēja redzēt arī Ukrainas piemērā, kur kara sākumā bija situācijas, kad elektroauto varēja izmantot arī tad, kad degvielas automašīnām bija problēmas ar uzpildīšanos.

- Viens no lielākajiem cilvēku satraukumiem ir baterija. Tā taču nolietojas. Kas notiek pēc tam?
- Baterijas degradācija ir dabisks process. Taču jaunākie dati rāda, ka pie aptuveni 150 tūkstošiem kilometru baterijas degradācija daudzos gadījumos ir ap 10–13 procentiem. Jaunākajām automašīnām baterija lielākajā daļā gadījumu pārdzīvo pašu automašīnu. Arī tad, kad baterija vairs nav pietiekami efektīva automašīnai, tās dzīve nebeidzas. To var izmantot saules parkos vai māju enerģijas uzkrāšanai. Savukārt pilnībā nolietotas baterijas tiek pārstrādātas.

- Vai baterijas bojājuma gadījumā jāmaina viss lielais akumulators?
- Nē, arī tas ir stereotips. Akumulators sastāv no blokiem, un bieži iespējams nomainīt tikai konkrēto bojāto bloku. Latvijā jau ir servisi, kas to dara.

- Kādi vēl mīti par elektroauto jums šķiet īpaši izplatīti?
- Viens ir par degšanu. Ir radies priekšstats, ka elektroauto ļoti bieži aizdegas, taču statistika rāda būtiski atšķirīgu ainu. Otrs mīts ir – “ar elektroauto nekur nevar aizbraukt”. Es cilvēkiem jautāju – cik stundas jūs vispār varat nobraukt bez apstāšanās? Īpaši, ja braucat ar bērniem. Kādā brīdī taču vajag izkāpt, izstaigāt kājas, paēst vai padzerties. Es savu pauzi vienkārši pieskaņoju vietai, kur ir lādētājs. Ar elektroauto ir arī cita domāšana – ja automašīna stāv, tā var lādēties. Atbrauc, pieslēdz un no rīta ir pilns akumulators. Uzlādes laiks savukārt ir atkarīgs no konkrētās automašīnas, baterijas izmēra, lādētāja un temperatūras. Jaunākās automašīnas dažkārt līdz 80 procentiem var uzlādēties astoņās līdz desmit minūtēs, citām tas var aizņemt 20–40 minūtes.

- Kā jūs redzat elektroauto attīstību Latvijā?
- Mēs redzam, ka dinamika turpinās. Latvijā arvien nozīmīgāks kļūs arī lietoto elektroauto tirgus, jo piecgadīgas un septiņgadīgas automašīnas kļūst pieejamākas. Ļoti ceru, ka attīstīsies uzlāde pie daudzdzīvokļu mājām. Tas ir viens no pēdējiem punktiem, kas cilvēkam rada jautājumu – “Kur es to lādēšu?” Ja šis jautājums būs atrisināts, elektroauto kļūs vēl pieejamāks plašākam iedzīvotāju lokam.

- Kāds būtu Jūsu pēdējais arguments cilvēkam, kurš joprojām šaubās par elektroauto iegādi?
- Vienkārši pabrauciet! Aizbrauciet pie dīlera, aizņemieties no draugiem, paņemiet koplietošanas automašīnu. Sarunājiet elektroauto uz dienu, divām vai trim un izmēģiniet to savā ikdienā. Izvēlēties automašīnu var tikai tad, kad ar to esat paši pabraukuši.

Šī saruna ar Jāni Bekeri bija būtiska, jo ļāva uz elektroauto paskatīties ne tikai kā uz klimata politikas instrumentu, bet arī kā uz praktisku un arvien pieejamāku ikdienas transporta izvēli. Īpaši vērtīgi bija pievērsties jautājumiem, kas aktuāli arī Latgales iedzīvotājiem – uzlādes infrastruktūrai, izmaksām, bateriju ilgmūžībai un elektroauto nākotnei reģionā.

Projekts “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē” visa gada garumā turpinās stāstīt par risinājumiem, atbalsta iespējām un praktiskiem piemēriem — radio ēterā, sociālajos tīklos un drukātajos medijos.

Projektu “Radio Alise Plus sabiedrības informēšanas projekts “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē”” līdzfinansē no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļiem.

07/09/2026

Сейм в срочном порядке расширяет охранные зоны вокруг линий электропередачи напряжением 110 кВ

07/09/2026

Финансирование региональных и местных больниц могут сократить на 24%

06/09/2026

Vai elektroauto tiešām deg biežāk? Un vai ar to tiešām “nekur nevar aizbraukt”?

05/09/2026

Elektroauto nav tikai par klimatu – tā ir arī Latvijas enerģētiskā neatkarība

05/09/2026

Zinis bez rūbežu. Nedeļis jaunumu apskots latgalīšu volūdā (05.09.2026)

***
ASV i Irana militaruo konflikta saosynuojums
Pec nailga pamīra perioda strauji atsajaunuo militaruos sadursmis storp ASV i Iranu Tyvījūs Austrumūs. ASV apšaudieja mierķus Irana reģionūs i Hormuza šaurumā, Irana atbiļdis trīcīņi i sankcejis apdraud globalū kugnīceibu i naftys tiergu, cenys tyvojās 95–97 ASV dolarym par bareli. ANO nūpītnai satrauc augūšīs civilīdzeivuotuoju upuru skaitu.
***
Krīvejis gaisa trīcīņi Ukrainai
ANO i ziņu portali roksta par kuortejū smogū uzbrukumu vilni Ukrainys piļsātom, tymā skaitā Kijivai i Odesys regionam. Teik izpūsteita dzeivojamuo i kritiskuo energetikys infrastruktura. Tys roda nūpītnus draudus civilīdzeivuotuojim saisteibā ar gaidamū zīmys periodu. Pec dronu trīcīņa šūnedeļ Ukrainys uzjāmuma "Biokon" nūlyktovā Kijivys apgobola Borispiļa rajonā izacēļa lels uguņsgrāks. Itei nūlyktova ir vīna nu leluokuom farmacejis preču globuotovom Ukrainā. Militaruo prese roksta par Ukrainys bezpilota paldūšūs īrūču trīcīņim Krīvejis kugnīceibys i ūstu infrastrukturai (Soču apvydā), kas turpinoj īrūbežuot Krīvejis Malnuos jiurys flotis operacejis.
***
Klimata katastrofys i humanitaruo krīze Nepalā
Styprī plyudi i laduoju sabrukumi Nepalā atstuojuši tyukstūšom saimu i bārnu bez drūša dzeramuo iudiņa i jumta viers golvys. ANO i storptautyskuos organizacejis cenšās organizēt paleidzeibu, kurymā ar 100 000 eiro atbolstu pīsadola ari Latveja. Pasauļa Puortykas programma i cytys humanuos dīnastis jau suokuši uorkuortys kravu transporteišonys operacejis Mjanmā, lai snāgtu paleidzeibu plyudu i zemestreiču izpūsteitīm regionym, kurymūs pīdavom vēļ pīkļivi apgryutynoj īkšejī konflikti.
***
Atjaunojamuos energetikys pagrīzīņa punkty
Energetikys i vidis portali izceļ ziņuojumus par tū, ka vairuokuos vodūšajuos pasauļa valstīs, pīmāram, Ķīnā, sauļis i vieja energejis jaudys pyrmū raizi puorsnādz tradicionalūs ūgļu elektrostaceju apjūmus. Tys īzeimoj dīzgon dreizu puorīšonu iz zaļū energeji.
***
Latvejis vaļdeiba dūmoj, kai kontrolēt Krīvejis labeibys eksportu
Jaunnedeļ Latvejis vaļdeiba planavoj pījimt lāmumu, ka Puortykys i veterinarīs dīnasts varies kontrolēt tranzita graudu kravys Latvejis ūstuos. Ministru prezidents Andris Kulbergs asūt puorrunuojs itū vaicuojumu ar Ukrainas premjeru, vaicuodams, kai Latvejai reikuotīs, ka jau Krīveja ir blokiejuse Malnuos jiurys kanalu gryudu transportiešonai. Kulbergs apgolvoj, ka Krīveja Ukrainā nūzogtūs gryudus sajauc pošu audzātīm i transportej caur cytu valstu ūstom. Pošlaik tranzita gryudu kravu spīdīņs pīaug iz vysom Baltejis ūstom.
***
Sastdiņ Latgolā byus īrūbežuota satiksme
Vaļsts aizsardzeibys muoceibu "Namejs 2026" dēļ sastdiņ, 5. septembrī, Latgolā iz laiku byus slāgta voi īrūbežuota satiksme vairuokūs vaļsts autoceļu pūsmūs. Īrūbežuojumi paradzāti iz ceļim Ludza-Styglova-Kuorsova, Mērdziņa-Styglova, Ūtrī Mežvydi-Stiglova, Rogovka-Mežvydi-Pušmucova i Kuorsova-Ludza-Ezernīki. Vītuos, kur byus nūteikti īrūbežuojumi, satiksmi organizēs Vaļsts policejis i Nacionalūs bruņuotūs spāku puorstuovi.
***
Latveja īpierk minys
Latveja šūgod i tyvuokajūs div godūs minu īguodei paredziejuse 28,3 miljonus eiro. Aizsardzeibys ministreja sagatavuojuse attīceigu vaļdeibys reikuojumu. Minu īguode paradzāta atbylstūši Eiropys Savīneibys instrumenta "Security Action for Europe" programai.
***
Atrosts nūmnīks Riezekņis SPA centram
Šūnedeļ beidzūt atrosts nūmnīks Riezekņis pošvaļdeibys byuvātījam SPA centram. Kuortejā mutyskuo izsūļa par nūmys tīseibom izadeve, investors dasasaciejs taipat i izsūļei par nakustamuo eipašuma Breiveibys īlā 23, Riezeknē, puordūšonu. Nuokūtņā tī īcarāta vīsneicys byuvnīceiba. Pošvaļdeiba gon pagaidom naatkluoj obeju dariejumu summys i konkretū investoru.
***
“Vylkati” pagarynoj leidz 3.oktobram
Operaceja nalegaluos migracejis mazynuošonai "Vilkatis" pagarynuota leidz 3. oktobram. Augusta vātra krītnai pabūjuoja rūbežys infrastrukturu, tymā skaitā žūgu iz rūbežys. Ņiuļa žūgā ir vaira kai 60 vītu, car kuruom nalegalī imigranty var īkļiut vaļstī. Kotru dīnu rūbežsorgi nūvierš dasmytim mieginuojumu nalykumeigi škārsuot Latvejis i Boltkrīvejis rūbežu.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”.
Par nedēļas ziņu apskatu latgaliešu valodā saturu atbild SIA "Alise Plus".

04/09/2026

Ziņas bez robežām (04.09.2026)
***
Nigērijā vakar vismaz 37 cilvēki miruši, saindējoties ar tvaikiem naftas zagšanas no cauruļvada laikā. Nigērija ir viena no Āfrikas lielākajām naftas ieguvējvalstīm, taču arī naftas zagšana šajā valstī ir liela problēma. Incidents notika ar naftu bagātajā Nigēras upes deltā valsts dienvidos. Tur kontrabandisti zog jēlnaftu no cauruļvadiem un pārstrādā to par degvielu pārdošanai.
***
Vācijā krāpnieki ar viltotiem dokumentiem izliekas par nacistiskās vajāšanas upuru pēctečiem, lai iegūtu Vācijas pilsonību. Diseldorfas prokuratūra veic izmeklēšanu jau pret 32 aizdomās turētajiem šajā lietā. Vācijas žurnāls "Der Spiegel" ziņo, ka aizdomās turētie, kas galvenokārt ir no Ķīnas, pēdējos gados izlikušies par nacistu izraidīto ebreju pēctečiem un iesnieguši pieteikumus pilsonības saņemšanai. Vācijas Pamatlikuma 116. pants ļauj atjaunot Vācijas pilsonību cilvēkiem, kuriem tā bija atņemta nacistu režīma laikā.
***
Krievija iznīcinājusi vienu no lielākajām farmaceitisko preču noliktavām Ukrainā. To izdevumam "Forbes Ukraine" apliecināja uzņēmuma "Biokon" vadība. Pēc dronu uzlidojuma vakardienas rītā Ukrainas uzņēmuma "Biokon" noliktavā Kijivas apgabala Borispiļas rajonā izcēlās ugunsgrēks, un šī noliktava ir viena no lielākajām specializētajām farmaceitisko preču glabātavām Ukrainā. Kijivas apgabala kara administrācijas vadītājs Timurs Tkačenko paziņoja, ka Krievijas triecienā cietis viens cilvēks, kuru ievainojušas šķembas. Savukārt Ukraina veikusi triecienu Krievijas Melnās jūras Soču ostai, sabojājot Krievijas flotes daudzfunkcionālo apgādes kuģi "Nefrit". Tas nodrošināja naftas un gāzes operācijas, apkalpoja jūras platformas, pārvadāja kravas un personālu, kā arī veica tehniskos darbus zem ūdens.
***
Nākamnedēļ Latvijas valdība plāno pieņemt lēmumu, ka Pārtikas un veterinārais dienests varēs kontrolēt tranzīta graudu kravas Latvijas ostās. To šodien presei anonsēja Ministru prezidents Andris Kulbergs. Viņš sacīja, ka ir pārrunājis šo jautājumu ar Ukrainas premjeru, prasot, kā Latvijai reaģēt saistībā ar to, ka Krievija ir bloķējusi Melnās jūras kanālu graudu transportēšanai. Kulbergs apgalvo, ka Krievija Ukrainā zagtos graudus jauc kopā ar Krievijas graudiem un transportē caur citu valstu ostām. Patlaban tranzīta graudu kravu spiediens tiekot izdarīts uz visām Baltijas ostām. Ukraina esot gatava sūtīt uz Latviju savus ekspertus, kuri varēšot pateikt, kuri graudi audzēti Ukrainā un vai Latvijā nonākušās tranzīta graudu kravas nav ar Ukrainā zagto labību. Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls skaidroja, ka pamatā Krievijas graudi tranzītā caur Latvijas ostām nonāk Āfrikas valstīs.
***
Valsts aizsardzības mācību "Namejs 2026" dēļ sestdien, 5. septembrī, Latgalē uz laiku tiks slēgta vai ierobežota satiksme vairākos valsts autoceļu posmos. Satiksmes ierobežojumi paredzēti uz ceļiem Ludza-Stiglova-Kārsava, Mērdzene-Stiglova, Otrie Mežvidi-Stiglova, Rogovka-Mežvidi-Pušmucova un Kārsava-Ludza-Ezernieki. Vietās, kur būs noteikti ierobežojumi, satiksmi organizēs Valsts policijas un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji.
***
Tikai 66% jauno sportistu, kuri ierodas uz padziļinātām veselības pārbaudēm, ir pilnībā veseli. Šādus datus publiskojis Bērnu slimnīcas Sporta medicīnas centrs. Pārbaudēs arvien biežāk konstatē sirds un asinsvadu, endokrinoloģiskas un psihiskās veselības problēmas, kā arī aptaukošanos, D vitamīna un dzelzs trūkumu. 2025. gadā Sporta medicīnas centru un tā sadarbības vietas Valmierā un Daugavpilī jaunieši apmeklēja 23 178 reizes. Sporta ārsti norāda, ka liela daļa jauno sportistu nepārbauda veselību regulāri. Ārsti bažījas arī par pārslodzi - daļa bērnu vienlaikus trenējas vairākos sporta veidos, biežie treniņi un sacensības neatstāj pietiekami daudz laika atpūtai un atjaunošanās procesiem. Tāpat arvien biežāki ir gadījumi, kad jaunie sportisti bez konsultēšanās ar ārstu lieto uztura bagātinātājus.
***
Vakar beidzot atrasts nomnieks Rēzeknes pašvaldības izbūvētajam SPA centram. Kārtējā mutiskā izsole par nomas tiesībām vakar noslēdzās ar rezultātu. Tas pats investors pieteicies arī pašvaldības rīkotajai mutiskajai izsolei par nekustamā īpašuma Brīvības ielā 23, Rēzeknē, pārdošanu. Nākotnē te iecerēta viesnīcas būvniecība. Pašvaldība gan pagaidām neatklāj abu darījumu summas un investoru.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”.
Par ziņu raidījumu "Ziņas bez robežām" saturu atbild SIA "Alise Plus".

04/09/2026

Руководитель Полиции самоуправления Александр Линкевич в программе "Диалог с городом"

Address

Raiņa 28
Daugavpils
LV5401

Opening Hours

Monday 10:00 - 16:00
Tuesday 10:00 - 16:00
Wednesday 10:00 - 16:00
Thursday 10:00 - 16:00
Friday 10:00 - 16:00

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Alise Plus RADIO posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Contact The Business

Send a message to Alise Plus RADIO:

Shortcuts

Share

Category