15/09/2025
Bērnu mākslas terapijā (pasaku terapijā, smilšu terapijā, mūzikas terapijā u. c.) nevar strādāt cilvēks, kurš pats neiet iekšējās izziņas ceļu. Bērna psihe ir tik dzīva un atvērta, ka tās galvenais resurss ir spēja brīnīties un iepazīt.
Ja speciālists — psihologs, pedagogs vai mākslas terapeits — savā dzīvē sastopas ar stāvokļiem, kas viņu apstādina, iedzen strupceļā vai noved pie depresīvas epizodes, tas nozīmē vienu: šajā laikā darbs ar bērniem nav iespējams.
Jo bērna tuvumā var būt tikai tad, ja pats esi kustībā, izziņā un gatavībā atklāti satikt dzīvi.
Darbs ar bērniem vienmēr ir tikšanās ar dzīvu avotu. Bērns sajūt ne tik daudz vārdus, cik pieaugušā stāvokli, viņa klātbūtni, patiesumu, iekšējo spēku un atvērtību.
Tāpēc bērnu mākslas terapijā speciālistam ir svarīgi ne tik daudz “zināt metodes”, cik pašam būt kustībā — meklējumos, izziņā, brīnumā. Tikai tad rodas īsts kontakts.
Ja pieaugušais ir “iestrēdzis” sāpēs, zaudējis spēju priecāties vai apstājies attīstībā, bērns to sajutīs acumirklī. Neviena tehnika neaizpildīs iekšējo tukšumu.
Mākslas terapija prasa godīgumu: nevar vest bērnu tur, kur pats baidies būt.
Tāpēc rūpes par sevi, psihoterapija, garīgais un personīgais darbs nav greznība, bet profesionāla nepieciešamība.
Un, iespējams, pats svarīgākais: kad speciālists sev atļauj būt dzīvs, kļūdīties, meklēt, brīnīties un atjaunoties — viņš tieši to arī māca bērnam.
🧸🪑 Aicinu jūs uz individuālajām pasakainajām konsultācijām, lai atgrieztu jums resursu, ticību savam spēkam, spēju brīnīties, apbrīnot un mirdzēt savā krāšņumā.
Pasaku skolas radītāja un vadītāja,
pasaku terapijas speciāliste, skolotāja
Kristīne Deņisova
www.pasakuskola.lv
https://t.me/pasakuskola
https://t.me/pasacina
[email protected]
