PASAKU SKOLA. Pasaku terapijas radošais centrs

PASAKU SKOLA. Pasaku terapijas radošais centrs Šeit atdzīvojas senā Gudrība un vecās Pasakas, kas savijas ar mūsdienu pasaules ritmiem. Tās, gluži kā Laimas kamoltiņš, palīdz mums atrast Ceļu Dzīvē.

www.pasakuskola.lv
Pasaku skolas radītāja un vadītāja:
https://www.facebook.com/KristineDenisovaLV

„Atņemiet tautai dievus, izdariet tā, lai būtu aizmirsti tautas buramvārdi, zīmes, raksti, dziesmas, iznīciniet vienojoš...
16/12/2025

„Atņemiet tautai dievus, izdariet tā, lai būtu aizmirsti tautas buramvārdi, zīmes, raksti, dziesmas, iznīciniet vienojošo noslēpumu – visu sākotnējo kultūras tradīciju, noslēpumu, kuru var uzticēt tikai savējiem, un nekāds ārējs spēks vairs nebūs vajadzīgs tautas spēku mazināšanai, tās iznīcināšanai. Mīts - tā ir centrtieces spēku uzvara pār centrbēdzes spēkiem: cilvēks nevar aizbēgt no mīta, neaizbēgot pats no sevis – savām saknēm, pamata, pirmavota.” — A.Rubenis.

SPECIĀLISTIEM. Stāstot brīnumstāstu bērniem, sekojiet savas sacerētās pasakas valodas emocionālai nokrāsai. Vārdu ar neg...
15/12/2025

SPECIĀLISTIEM. Stāstot brīnumstāstu bērniem, sekojiet savas sacerētās pasakas valodas emocionālai nokrāsai. Vārdu ar negatīvo nozīmi (pakrita, sasitās, slikts, ļauns..) pārpilnība izvēlētajā stāstījumā nomācoši ietekmē bērnu.

Centieties, lai jūsu pasaku terapijas nodarbībā jūsu sacerētajā pasakā būtu apmēram vienāds negatīvo un pozitīvo (labsirdīgs, labs, draudzēties, drosmīgs, priecīgs..) vārdu daudzums.

Tāpat nav vērts pārāk daudz aizrauties ar pozitīviem stāstiem — galu galā, pasaku terapija ir vērsta uz bērna psiholoģisku problēmu risināšanu un viņam kopā ar pasaku varoņiem ir jātiek galā ar daudzām grūtībām un nelaimēm.

Kristīne Deņisova
www.pasakuskola.lv

14/12/2025

Tagad ir īstais laiks šai Ziemassvētku pasakai. Kā jums šķiet, par to vēsta Hofmaņa pasaka “Riekstkodis un Peļu Karalis”?

Īss fragments no 2024.gada 12.decembra vebināra

Vai zināt, kāpēc brīnumpasakas beidzas ar kāzām? “Ķēniņš nu atdeva savu meitu muļķītim par sievu un pieņēma to par savu ...
13/12/2025

Vai zināt, kāpēc brīnumpasakas beidzas ar kāzām?

“Ķēniņš nu atdeva savu meitu muļķītim par sievu un pieņēma to par savu mantinieku. Tās bij kāzas, kādas nekur nav redzēts.”

Ja pasaka ir ceļojums, bet galvenais varonis ir mūsu Iekšējais Es, tad kas ir tā apburtā līgava, princese, ķēniņa meita?

Junga psiholoģijā ir divi tēli — Animus (vīrišķā enerğija) un Anima (sievišķā enerğija). Austrumu filozofijā ir zināmi Iņ un Jaņ principi. Tās ir divas spēcīgas enerģijas, kas nemitīgi mijas, griežas un rada skaistu rakstu.

Šīs divas daļas mīt katrā no mums. Kad dominē Animus, mums gribas darboties, cīnīties, uzvarēt, sasniegt mērķus. Kad virsroku ņem Anima, mēs kļūstam lēnāki, mīlošāki, gādīgāki.
Mēs nespējam sadzīvot tikai ar vienu enerģiju. Un ļaut kādai dominēt arī ne. Visumā viss ir harmonijā, viss ir līdzsvarā. Arī cilvēks. Diena neeksistē bez nakts.

Kāzas brīnumpasaku beigās simbolizē skaistu abu enerģiju savienošanos, harmonisku dzīvi. Mūsu Iekšējais Es ir pārtraucis cīņu. Spēks un loģika svin kāzas ar jūtīgu, trauslu dvēseli.
Tās ir saklālās laulības, kad mēs sevī apzināmies un līdzsvarojam Iekšējo Karali un Iekšējo Karalieni.

Kristīne Deņisova
www.pasakuskola.lv

“Lasot autorus, kuri skaisti raksta, pierodi skasti runāt”, apmēram tā reiz izteicies Voltērs, un to var apstiprināt kat...
13/12/2025

“Lasot autorus, kuri skaisti raksta, pierodi skasti runāt”, apmēram tā reiz izteicies Voltērs, un to var apstiprināt katrs lasošs cilvēks.

Strādājot ar bērniem, arvien biežāk pamanu, ka bērni lasīšanā neredz jēgu, un tam par iemeslu ir ne tikai vilinošas datorspēles, bet pati grāmata.
Teksti ir par sarežģītu, tulkojumi neveiksmīgi, absurdas lietas aprakstītas.

Ja princis, apaudzis un neglīts, nevar izvēlēties vienu starp divām Pelnrušķītes māsām un nolemj precēt abas būtu vēl kaut kā ciešami, tad piedzērušies rūķi, kas ēd sapuvušus ābolus un dažs labs guļ jau zem galda no pamātes gatavotās dziras, ziniet, jau nav jauki. Modernie teksti dažreiz patiešām spēj pārsteigt.

Daudzi piekritīs tam, ka mūsdienu tekstos nav izskaidrotas parādības, cēloņu un seku sakarības, dažreiz pat pamācības nav.

Tāpēc es ņemu talkā brīnumpasakas, teikas, mītus, un cenšos piesaistīt skolēnu uzmanību, liekot akcentu uz tautas kultūru, tradīcijām un cilvēciskām vērtībām.

Patiesībā mīlestību pret grāmatu un lasīšanu ir jāieaudzina cilvēkam kopš bērnības.

Atcerieties: bērns mācās sociāli imitējot.

Šo man reiz ir iemācījis neirofiziologs, ārsts un pedagogs cienījams Valdis Folkmanis, kad studēju LU speciālo pedagoģiju.

Kāds labums tad ir no lasīšanas?

✅ Gan maziem, gan lieliem lasīšana palīdz paplašinām redzesloku. Lasot, mēs iemācāmies labāk izprast cilvēkus, notikumus, iegūstam mūsu senču pieredzi un gudrību, iepazīstam sevi, mācāmies just līdzi.

✅ Lasīšana attīsta mūsu gramatiski pareizu runu, paplašina vārdu krājumu un palīdz komunikācijā ar cilvēkiem. Mūsu runa kļūst skaidra un skaista.

✅ Lasīšana attīsta un trenē mūsu atmiņu, uzlabo uzmanības un koncentrēšanās spējas.

Par to, ka grāmata ļauj atpūsties, doties ceļojumā ar pasaku varoņiem, un spēj risināt vēl arī virkni psiholoģisku problēmu, jūs jau paši zināt, jo es par to jau stāstīju vairākkārt.

Kristīne Deņisova
www.pasakuskola.lv
Māksliniece: Anita Paegle

Mūsdienīgie teksti, kas domāti maziem bērniem, pārsvarā neskar mūsu eksistences problēmas, kaut gan tās ir principiāli s...
12/12/2025

Mūsdienīgie teksti, kas domāti maziem bērniem, pārsvarā neskar mūsu eksistences problēmas, kaut gan tās ir principiāli svarīgas katram no mums. Jo īpaši bērnam ir nepieciešami mājieni (simboliskā formā), kā tikt galā ar šīm problēmām, lai labvēlīgi augtu un sasniegtu briedumu.

“Drošajos" tekstos nav pieminēta nedz nāve, nedz novecošana, kas ierobežo mūsu eksistenci, nedz arī tieksme pēc nemirstības.
Turpretī brīnumpasakas nostāda bērnu aci pret aci ar cilvēka dzīves pamatproblēmām.

Piemēram, daudzas no tām sākas ar to, ka nomirst tēvs vai māte. Vecāku nāve rada vissāpīgākās problēmas, tāpat kā reālajā dzīvē. Citas pasakas vēsta, ka tēvs, novecojot, nolemj, ka ir pienācis laiks dot vietu pēcnācējam. Taču pirms tas notiek, mantiniekam ir jāparāda savi nopelni un spējas.

Eksistenciālās problēmas pasakās ir formulētas īsi un mērķtiecīgi - tā ir pasakām raksturīga iezīme. Tas dod bērnam iespēju tuvāk pieiet problēmai, savukārt, sarežģītāks sižets varētu viņu mulsināt.
Pasaka vienkāršo jebkuru situāciju un veido bērnā “pieredzes banku”.

www.pasakuskola.lv

12/12/2025

Kas notiek, ja pasakā pamaina tēlus vai notikumu sižetus, un kad mēs drīkstam izmantot šo paņēmienu pasaku terapijā?
/Kristīne Deņisova/

Mūsdienās vissvarīgākais un grūtākais bērna audzināšanas uzdevums ir palīdzēt viņam atrast dzīves jēgu. Lai to sasniegtu...
12/12/2025

Mūsdienās vissvarīgākais un grūtākais bērna audzināšanas uzdevums ir palīdzēt viņam atrast dzīves jēgu. Lai to sasniegtu, viņam pieaugot ir daudz kas jāpiedzīvo. Bērnam augot un attīstoties, pamazām jāiemācās arvien labāk izprast sevi. Apgūstot šo prasmi, bērns iegūst spēju saprast citus un pilnvērtīgi komunicēt.

Lai bērns nekļūtu par rotaļlietu likteņa rokās, viņam ir jāattīsta iekšējie resursi, lai emocijas, iztēle un prāts atbalstītu un bagātinātu viens otru. Piedzīvojot pozitīvas sajūtas, mēs iegūstam spēku, jo tikai cerība uz nākotni var mūs stiprināt nelaimēs, ar kurām katrs no mums savā dzīves ceļā neizbēgami saskaras.

Kāda tad pieredze un kādi pārdzīvojumi visvairāk palīdz bērniem attīstīt vēlmi atrast dzīves jēgu un var bagātināt viņu dzīvi ar jēgu kopumā?

Patiesībā šeit nav nekas svarīgāks par vecāku un citu cilvēku, kas rūpējas par bērnu, ieguldījumu. Nākamā svarīgākā loma pieder kultūras mantojumam - svarīgi tikai to pareizi pasniegt bērnam.
Kamēr bērni ir mazi, vislabāk attiecīgo informāciju viņiem nodod mākslinieciskais vārds.

Pasakas ir tautas mantojums. Tās tika nodotas no mutes mutē, kļuva arvien pilnīgākas un galu galā sāka paust gan skaidru, gan slēptu saturu. Pasakas ir adresētas visiem cilvēka personības līmeņiem. Veids, kādā tie uzrunā lasītāju, ir saprotams gan pirmsskolas vecuma bērnam, gan izsmalcinātam pieaugušajam.

www.pasakuskola.lv
Art: Iris Esther

“Ceļojot pa dzīvi, pienāk brīdis, kad saprotam, ka dzīšanās pēc tā, kas mums nav paredzēts, tikai iztukšo enerģiju.Lai g...
10/12/2025

“Ceļojot pa dzīvi, pienāk brīdis, kad saprotam, ka dzīšanās pēc tā, kas mums nav paredzēts, tikai iztukšo enerģiju.
Lai gan ir lieliski sapņot un palikt cerībā, patiess piepildījums slēpjas novērtēšanā, kur mēs esam un kas mums ir.
Ar vecumu bieži nāk skaidrība, liekot mums atpazīt ceļus, kurus ir vērts iet, un tos, kurus mums vajadzētu atlaist.
Pieņemot šo gudrību, mēs varam saglabāt savu enerģiju jēgpilnai pieredzei, atgādinot, ka tas, kas mums patiesi domāts, nāks savā laikā ..” (C.E. Kumbes)

Ļaujieties šim mirklim. Nevis pagātnei un nevis nākotnei, bet tieši tagadnei.
Atbildiet godīgi paši sev uz jautājumiem:

1. Kam es šobrīd tērēju enerģiju, kas patiesībā nav mans?
2. Ko es jau turu rokās kā mazo ziedu, bet līdz galam nenovērtēju?
3. Ja es pārstātu steigties, ko dzīve man mēģinātu atnest tagad?

Pasaku terapijas konferencē sociologs, antropologs un somugrists Dmitrijs Ščegoļevs dalījās ar somugru tautu pasaciņām, un licis akcentu uz to, ka šīm tautām valodas īpatnības dēļ nav nākotnes formas. Viņi nerunā par to, kas būs, bet dzīvo šeit un tagad.
Ja mēs paskatīsimies uz vecajām latviešu tautas pasakām un īpaši teikām, tad manīsim, ka tās ir rakstītas pagātnes formā, it kā stāstīdamas par to, kas jau ir bijis.

Par ko tas mums viss saka?

Tas stāsta par dzīves izjūtu, par to, ka nav vajadzības paredzēt, nav vēlmes kontrolēt, nav ilūzijas par to, kas “būs”. Dzīve notiek šeit, gari un dievības runā ar mums tagad.

Pagātnes forma runā par atmiņu, par to, kas nav zudis, kas dzīvo joprojām mūsos, mūsu dzimtā, šis ceļš jau bija noiets toreiz un mēs to ejam atkal — nekas nav jāizdomā no jauna — atbalsties uz to, ko ir jau piedzīvots un ej ar jaunu sparu. Dvēsele zina savu ceļu labāk par mūsu prātu — to parāda tautu pasakas.

“Svarīgākais ir mērķis, nevis ideja, taču daudz svarīgāks ir ceļš”, pasaku terapijas konferencē atklāja mums pasaku parapeite, Junga psiholoģijas analītiķe Iveta Gēbele.

Pasakas mums māca to, ka dzīves enerģija atgriežas nevis tad, kad tu dzīvo nākotnes gaidās, bet kad tu atgriezies pie sevis, pieņem savas saknes, un dzīvo ar to, kas tev jau ir rokās.

Kristīne Deņisova,
Pasaku skolas radītāja un vadītāja
www.pasakuskola.lv

KURŠ PAZAUDĒJA ZĀBAKU?Latviešu tautas pasaka “Vecīša Cimdiņš” ar savu dziļo nozīmi mani vajā 😁 Tā nolēma iemest man ar v...
07/12/2025

KURŠ PAZAUDĒJA ZĀBAKU?

Latviešu tautas pasaka “Vecīša Cimdiņš” ar savu dziļo nozīmi mani vajā 😁 Tā nolēma iemest man ar vaļenku 😄 Tikko atlidoja šī lapele no vācu 1947.gada noplēšamā Adventes kalendāra.

Vai būs jāraksta pasaka par šo? 🤭

Kristīne Deņisova
www.pasakuskola.lv

Address

Jaunlazdu 3, Krustkalni
Kekava
LV-2111

Telephone

+37126573238

Website

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when PASAKU SKOLA. Pasaku terapijas radošais centrs posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Contact The Business

Send a message to PASAKU SKOLA. Pasaku terapijas radošais centrs:

Shortcuts

Share

Mans ceļš uz Pasaku:)

Iepazīsimies:) Mani sauc Kristīne. Esmu divu bērnu - gandrīz pilngadīgas meitas un dēla-pusaudža ar īpašām vajadzībām - mamma, speciālās izglītības skolotāja, pasaku terapijas speciāliste, attīstošo rotaļlietu autore, metaforisko kāršu konsultante.

Pasaka manā dzīvē ir biju vienmēr, kopš pašas bērnības. Gan mamma, gan tētis pirms gulētiešanas lasīja, stāstīja un sacerēja vakara pasaciņu. Augot lielajā ģimenē, kurā esam pieci bērni saviem vecākiem, bija savas tradīcijas, savi noteikumi, režīmi, bet svētkos vienmēr bija pasakaina noskaņa - izpušķota māja, daudz dāvanu, SalaVecītis, pilni galdi ar gardumiem, dažādas spēles, joki, dzejoļu skaitīšana uz taburetes, - to visu esmu sirsnīgi saglabājusi sevī, kad bija laiks veidot savu ģimeni. Esmu bezgala pateicīga saviem vecākiem par to mīlestību un sirsnību, ko viņi ir ieguldījuši manī.

Savā nelielajā pedagoģiskajā praksē, sākot no 2012.gada, esmu izgājusi tomēr diezgan garu un smagu ceļu. Mans ceļš sākās ar darbu specializētajā pirmsskolas iestādē darbā ar smagiem bērniem ar autiska spektra traucējumiem pēc speciāli izstrādātas autorprogrammas. Pēc pāris gadiem man tika doda iespēja strādāt par pirmsskolas izglītības iestādes metodiķi - strādāt ne tikai ar audzēkņiem, bet arī ar skolotājām. Tālāk ceļš mani atveda uz skolu - vispirms uz vidusskolu un pēc tam uz speciālo skolu. Kā jau pienākas skaisti kāpt pa kāpnītēm, neizlaižot un nepārlecot kādu pakāpienu, skolā iesāku strādāt vispirms ar jaunākā skolas vecuma bērniem, proti 1.-4.klašu skolēniem. No 2017.gada man bija tas gods kļūt par klases audzinātāju nu jau 8.-9.klašu skolēniem - jaukiem jauniešiem. Pirmais gads ar audzināmu klasi atkal deva jaunu skatījumu, jaunu pieredzi, jaunas zināšanas. Otrajā gadā, 2018.gadā, kļuvu par klases audzinātāju 6.-7.klašu skolēniem - lieliskajiem pusaudžiem.

Tāpēc tagad droši varu teikt, ka man ir vērtīga pieredze darbā ar 2-18 gadu vecuma bērniem ar visdāžākām īpatnībam un dažādiem attīstības līmeņiem. Par šo milzīgo dzīves pieredzi jāsaka paldies manām kolosālām dzīves skolotājām - trim skolas direktorēm, kuru vārdi mistiskā veidā sākas ar burtu “I” - Ingrīdai, Irēnai, Ingūnai, un vienai īpaši lieliskajai direktorei - Dacei. Bet vissvarīgākais mans dzīves skolotājs, proti, ir mans puisēns - dēls ar īpašām vajadzībām, kurš arī pagrieza manu dzīvi pavisam citā virzienā - no jurisprudences uz pedagoģiju.