Vietējā Latgales Avīze

31/10/2025

Rēzeknes sieviešu koris „Medicus” konkursā Kauņā iegūst zelta godalgas

No 24. līdz 26. oktobrim Kauņā, Lietuvā, notika 32. Sakrālās mūzikas festivāls–konkurss „Cantate Domino”, kurā piedalījās arī Rēzeknes sieviešu koris „Medicus” (diriģentes Anda Lipska un Lāsma Zunda) un ieguva konkursa labākā kora balvu.

Rēzeknes sieviešu koris „Medicus” atgriezies no Kauņas ar gandarījuma un pateicības jūtām, jo zelts nav tikai pareizi nodziedātajās notīs, zelts ir dziedāšanas prasmju izkopšanā, kopības stiprināšanā un sirdsdegsmē.

32. Starptautiskajā sakrālās mūzikas festivālā-konkursā „Cantate Domino” Rēzeknes sieviešu koris „Medicus” ieguva gan zelta diplomu, gan „Konkursa labākā kora” balvu un „Labākais koris savā kategorijā”, arī konkursa labākās solistes balva – Elīnai Spridzānei – kora „Medicus” dziedātājai.

Žūrija Rēzeknes sieviešu kora „Medicus” sniegumu novērtēja ar 90,3 punktiem. Žūrijas sastāvā bija arī Latvijas pārstāvis – kordiriģents un komponists Jevgeņijs Ustinskovs, tāpat Vaclovas Augustinas (Lietuva) un Anna Moniuszko (Polija).

Šogad konkursā „Cantate Domino” Latviju pārstāvēja divi kori, piedalījās arī jauktais koris „Sonore” (diriģents Andis Groza, Rīga), kas ieguva sudraba diplomu un balvu par obligātā skaņdarba labāko interpretāciju. Festivāla atmosfēra bija patiesi iedvesmojoša, ļaujot piedzīvot mūzikas dziedinošo spēku.

Pēc konkursa Rēzeknes sieviešu korī „Medicus” nerimst pārsteiguma un prieka emocijas, jo kādai šī bija pirmā pieredze konkursā, citai – ļaušanās mūzikas brīnumam. Atziņas gan visām līdzīgas – kora spēks ir komandā, muzicēšanas mīlestībā un pateicībā. Paldies diriģentēm Andai Lipskai un Lāsmai Zundai un vokālajai pedagoģei Danutai Kārkliniecei par iespēju mācīties un augt, un piedzīvot zelta mirkļus kopā!

Sieviešu koris „Medicus” pateicas Rēzeknes pilsētas pašvaldības aģentūrai „Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs” par finansiālo atbalstu.

Rēzeknes sieviešu koris „Medicus” dibināts 1967. gadā kā medicīnas darbinieču koris, bet šobrīd korī dzied dažādu profesiju pārstāves ar līdzīgu vērtību sistēmu. Koris ir Vispārējo Latviešu Dziesmu un deju svētku dalībnieks, vairāku starptautisku koru konkursu un festivālu diplomands. 2015. gadā izdots kora albums „Nu reiteņa caldamuos…”, kurā iekļautas 12 dziesmas – garīgās mūzikas skaņdarbi, kora mūzikas klasika, tautasdziesmu apdares un mūsdienu komponistu dziesmas sieviešu korim. 2022. gadā izdots kora albums „Čučiet! Šūpuļdziesmas”, tajā iekļautas astoņas dziesmas, un vairākas no tām komponisti Ilona Rupaine, Guntra Kuzmina-Jukna, Mārcis Lipskis aranžējuši tieši korim „Medicus”, informē Rēzeknes sieviešu kora „Medicus” dalībniece Maija Upeniece.

Foto: Juozas Kamenskas / Cantate Domino festival; balvu foto – kora „Medicus” arhīva

Sieviešu koris Medicus

31/10/2025

10. oktobrī Daugavpilī notika Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Latgales padomes un Saeimas Latgales apakškomisijas kopsēde par uzņēmējdarbības attīstību Latgalē. “Vietējā Latgales Avīze” ielūkojās pētījumā, ko prezentēja Pasaules Bankas pārstāvji.

Uz jautājumu, kā Līvānu novada veiksmes stāstu radīt citviet Latgalē, atbild Līvānu novada domes priekšsēdētājs Dāvids Rubens.

Žurnālistes Egita Terēze Jonāne raksts publicēts 31.oktobra numurā.



Līvānu novads Dāvids Rubens

31/10/2025

Daugavpilī sāksies akordeona mūzikas festivāla koncerti

No 31. oktobra līdz 2. novembrim Daugavpilī norisinās XIX Starptautiskais Akordeona mūzikas festivāls „Daugavpils 2025”.

Trīs dažādos koncertos festivāla apmeklētajiem būs iespēja dzirdēt karalisko akordeonu gan kā solo instrumentu, gan kā kamersastāva dalībnieku, gan arī sajust tā varenumu akordeonistu orķestru kopskaņā.

Festivālu atklās Kamermūzikas koncerts Vienības nama koncertzālē (Rīgas ielā 22a) 31.oktobrī plkst. 18.00. Tajā uzstāsies divi enerģiski dueti no Lietuvas. Dalia Simaška (vijole) un Laimonas Salijus (akordeons) izpildījumā varēs dzirdēt gan klasisko mūziku, gan mūsdienīgu un novatorisku mūziku, savukārt otrs duets, kurā apvienojušies džeza akordeonists Nerijus Bakula (akordeons) un jaunākās paaudzes čigānu džeza ģitārists Aidas Tamulevičius (ģitāra), atklās čigānu džeza, svinga, tango un parīziešu šansonu skaņu burvību. Ieejas biļetes cena ir 7 eiro.

Festivāla koncertu virkni sestdien, 1. novembrī, plkst. 17.00 Kultūras pils koncertzālē (Smilšu ielā 92) turpinās Akordeonistu orķestru koncerts. Jaudīgo akordeonu kopskaņu orķestros atklās vairāk nekā 150 jauni, talantīgi un radoši mūzikas skolu, vidusskolu audzēkņi, akadēmiju studenti un viņu pedagogi no Latvijas un Lietuvas: Kauņas apvienotais akordeonistu orķestris (Lietuva) ar mūziķiem no Varēnas, Marijampoles, Vilkavišķiem, Kauņas (diriģenti Renata Bakuliene, Irina Šerpytiene) un Latvijas apvienotais akordeonistu orķestris ar mūziķiem no Daugavpils, Līvāniem, Jēkabpils, Pļaviņām, Rēzeknes, Zilupes, Kārsavas, Balviem, Špoģiem, Naujenes, Viļāniem, Jūrmalas, Lielvārdes (diriģenti Vija Poikāne, Tatjana Jukuma, Artūrs Savickis, Zane Vancāne, Tatjana Saratova). Koncerta solists – lietuviešu akordeonists Nerijus Bakula. Ieejas biļetes cena ir 5 eiro.

Festivāla aktivitātes noslēgs Kamermūzikas koncerts Mārtiņa Lutera katedrālē (18.novembra iela 66) 2. novembrī plkst. 12.00. Skanīgajā katedrāles akustikā akordeona skaņas aicinās baudīt instrumentālais ansamblis „Exelsus” (Zane Vancāne, Arina Rogaleviča, Igors Popovs, Arkādijs Kastjukovecs, Mihails Stepanovs) un akordeonistu kvartets „Quattro Venti” (Kristīna Rusakoviča, Anna Grebeža, Antons Pizāns un Tatjana Saratova). Ieeja koncertā ir bez maksas.

Biļetes uz maksas pasākumiem var iegādāties „Biļešu paradīze” kasēs un internetā. Festivālu rīko Daugavpils valstspilsētas pašvaldības iestāde „Vienības nams”, Latvijas akordeonistu asociācija. Atbalsta: Daugavpils valstspilsētas pašvaldība.

31/10/2025

Apbalvoti Zemkopības ministrijas konkursa “Sējējs 2025” laureāti

25. oktobrī apbalvošanas ceremonijā kultūras centrā “Hanzas perons”, Rīgā, pasludināti Zemkopības ministrijas konkursa “Sējējs 2025” laureāti. Konkursa “Sējējs” laureātus sveica un balvas piešķīra deviņās konkursa nominācijās. Šogad konkurss notika 32. reizi. Laureātus apbalvošanas ceremonijā sveica zemkopības ministrs Armands Krauze un Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Konkursa “Sējējs 2025” laureāti:

1. “Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā” – Dzidra Kreišmane, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Augsnes un augu zinātņu institūta asociētā profesore un vadošā pētniece;

2. “Gada lauku saimniecība” – ZS “Kotiņi”, Šķilbēnu pagasts, Balvu novads (ZS “Kotiņi” atrodas Latgalē, pašā pierobežā, un ir viena no lielākajām sēklu ražotājām valstī. Tā jau vairāk nekā 30 gadus tiek vadīta ar Alda Ločmeļa neatlaidīgu ieguldījumu, kurš kopā ar ģimeni un darba komandu rūpējas par uzņēmuma attīstību un izaugsmi. Saimniecība specializējas augstas kvalitātes sertificētu sēklu ražošanā, kā arī piedāvā pašu audzētus un ražotus vietējos pārtikas produktus, tostarp zirņus, pupas, grūbas un rapšus, kas kļuvuši par zīmola “Kotiņi” simboliem. “Kotiņi” arī popularizē Latgales kulināro mantojumu, ļaujot apmeklētājiem iepazīt tradicionālos produktus un to ražošanas ciklu. Saimniecībā tiek rīkotas izglītojošas un izzinošas ekskursijas gan bērniem, gan pieaugušajiem, ļaujot iepazīt dažādas kultūras un to attīstību. Uzņēmums nemitīgi ievieš inovatīvas tehnoloģijas un praktizē ilgtspējīgu saimniekošanu. Saimniecība ir kļuvusi par tūrisma un ēdināšanas vietu – tās atjaunotajās “Rekovas Dziernovās” viesi var nogaršot “Kotiņu” produktus un iepazīt stāstu par uzņēmuma attīstību.)

3. “Gada uzņēmums pārtikas ražošanā” – AS “Ķekava Foods”, Ķekava;

4. “Ģimene lauku sētā” – Tēraudu ģimene, SIA “Zaļā sala-R”, Griškānu pagasts, Rēzeknes novads (Tēraudu ģimene jau trīs paaudzēs saimnieko viesu namā “Zaļā sala” – 18 gadus strādā tūrisma nozarē, piedāvājot saviem viesiem siltu uzņemšanu un autentisku Latgales pieredzi. Ģimene ir vienlaikus saimnieki, dārznieki, pavāri, uzkopēji, gidi un nereti arī draugi saviem viesiem. Tēraudu ģimene aktīvi piedalās kultūras mantojuma saglabāšanā, dejojot, dziedot, sportojot un gatavojot ēdienu pēc vecmāmiņas receptēm. Ģimenes pienesums vietējā kopienā ir nozīmīgs – viņi atbalsta skolu un tās audzēkņus, ukraiņu draugus, lauku sieviešu biedrību, kā arī dalās pieredzē ar jaunajiem viesmīlības speciālistiem.)

5. “Jaunais veiksmīgais zemnieks” – Beatrise Laimdota Pastare, Sēmes pagasts, Tukuma novads;

6. “Gada veiksmīgākā kopdarbība” – KS “Piena loģistika”, Valmiera;

7. “Bioloģiskā lauku saimniecība” – ZS “Birznieki”, Vānes pagasts, Tukuma novads;

8. “Gada LEADER projekts vietējā rīcības grupā” – SIA “Organic Products”, Ludza, un biedrība “Ludzas rajona partnerība” (Ģimenes uzņēmums, kura stāsts sākās ar vienkāršu mērķi – pievienot lielāku vērtību tam, kas ar mīlestību izaudzēts pašu saimniecībā. Šī ideja pārtapa LEADER projektā “BIO tēju, garšvielu un sukāžu ražotnes izveide SIA Organic Products”. Pateicoties projektam, bijušajā padomju laika ēkā Ludzā nu smaržo pēc garšaugiem, un tā kalpo kā mājvieta inovatīvai pārstrādes ražotnei. Uzņēmums ir kļuvis par vietu, kur mazās kaimiņu bioloģiskās saimniecības var nodot savu ražu, tādējādi gūstot iespēju to realizēt un atbalstot vietējo lauksaimniecību. Lielākais pārsteigums un neliels noslēpums ir tas, ka maisījumi tiek malti un sajaukti ļoti mazās partijās, garantējot īpaši spēcīgu aromātu un izcilu garšu.)

9. “Zinātne praksē un inovācijas” – pētnieku grupa Ph.D. Pawel Gornas, Dr. sc. ing. Dalija Segliņa, M. sc. sal. Inga Mišina, Bc. Elise Sipeniece, Bc. Ieva Miķelsone par pētījumu „Asinszāles (Hypericum): jaunatklāts E vitamīna resurss Latvijā”, Dārzkopības institūts.
Konkursa pretendentus astoņās nominācijās vērtēja attiecīgo jomu profesionāļu komisijas, savukārt par apbalvojuma “Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā” pretendentiem balsoja Lauksaimniecības konsultatīvā padome.

Šogad konkursā ieviests jauninājums – sabiedrības atzinības balsojums, kas notika tiešsaistē vienu mēnesi līdz pat apbalvošanas ceremonijai. Šā balsojuma mērķis bija noskaidrot Latvijas sabiedrības favorītu visu konkursa “Sējējs 2025” dalībnieku vidū, kas saņēma īpašo Sabiedrības atzinības balvu. Sabiedrības balsojumā bija vērojama Latvijas sabiedrības liela iesaiste – kopumā Sabiedrības atzinības balsojumā piedalījās 49 693 balsotāji. Par sabiedrības atzinības balsojuma uzvarētāju ar 6501 balsi kļuva SIA “JK timber” (Balvu novads).

Konkursa laureāti saņēma Gada balvu “Sējējs” (bronzas statuju), diplomu un naudas balvu. Konkursa “Sējējs” apbalvojumu pasniegšana kļuvusi par Latvijas labāko lauksaimnieku nozīmīgāko godināšanas pasākumu, bet laureāta nosaukums “Sējējs” – par priekšzīmīga darba apliecinājuma zīmi. Plašāka informācija par konkursu pieejama tīmekļvietnē www.sejejs.lv. Kopš pagājušā gada ir nozīmīgi vienkāršota dalībnieku pieteikšana konkursam – ikviens varēja dalībnieku konkursam pieteikt tiešsaistē, informē Zemkopības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Foto no www.sejejs.lv

30/10/2025

📌“Vietējā Latgales Avīze” piedāvā 31.oktobra laikraksta aktualitāšu un sarunu apskatu “Notikumu grozs”.

🌻VALSTS APBALVOJUMI. RĪGAS PILĪ SVEIKS ARĪ LATGALIEŠUS
🔹Laikraksts lepojas un sveic Balvu Mūzikas skolas un Tilžas pamatskolas mūzikas pedagoģi un koru diriģenti LINDU VĪTOLU un Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes priekšnieka vietnieku (Kriminālizmeklēšanas dienesta priekšnieku) pulkvežleitnantu AIVARU PEIPIŅU ar valsts apbalvojumu piešķiršanu.

🌻EIROPAS SAVIENĪBA. REĢIONĀLO MEDIJU PĀRSTĀVJI APMEKLĒ EIROPAS PARLAMENTU STRASBŪRĀ
🔹“Vietējā Latgales Avīze” kopā ar kolēģiem pabija Strasbūrā, kur Eiropas Parlamentā tikās ar Latvijas deputātiem un amatpersonām, lai runātu par Eiropas Savienībā aktuālo.

🌻LAUKSAIMNIECĪBA. PASNIEDZA “SĒJĒJA” BALVAS
🔹Konkursa “Sējējs 2025” balvas ceļo arī uz Latgali, jo vairākās nominācijās sumināti ZS “KOTIŅI”, SIA “ZAĻĀ SALA – R”, SIA “ORGANIC PRODUCTS” un SIA “JK TIMBER”. Sveicam!

🌻ROBEŽNIEKI – STIPRIE ĻAUDIS. DAUGAVPILS UN AUGŠDAUGAVAS NOVADA DARĪTĀJI
🔹Turpinot rakstu ciklu “Robežnieki – stiprie ļaudis”, ko Latgales mediji publicē sadarbībā ar laikrakstu “Diena”, šoreiz laikraksta “Latgales Laiks” kolēģi iepazīstina ar Daugavpils un Augšdaugavas novada darītājiem.

🌻DROŠĪBA. MALTĀ IZGLĪTOS KADETUS
Projekta raksts stāsta par topošo profesionālo vidusskolu ar militāro ievirzi, kas darbosies Rēzeknes novada Maltā un ko finansēs Aizsardzības ministrija.

🌻AKTĪVIE IEDZĪVOTĀJI. VIĻĀNOS STĀDA SIRDS DĀRZU, TIKMĒR PREIĻOS SAKĀRTO SUŅU PASTAIGU VIDI
🔹Viļānos top “Sirds dārzs”, ko rotās pašu viļāniešu veidoti apstādījumi, bet Preiļos suņu saimnieki sakārto suņu pastaigu vidi.

🌻UZŅĒMĒJDARBĪBA. KĀDA IR UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDE LATGALĒ?
🔹Laikraksts apskatīja Pasaules Bankas aptauju un pētījumu par uzņēmējdarbību Latgalē, un eksperti novērojuši, ka Latgalē vajadzētu vairāk tādu veiksmes stāstu, kādu radījuši Līvānu optiskās šķiedras uzņēmumi.

🌻PAŠVALDĪBAS. PREIĻU NOVADĀ KURSĒS PAŠVALDĪBAS PAKALPOJUMU TRANSPORTS
🔹Divas transporta vienības, ko pašvaldība iegādāsies par projekta finansējumu, kursēs pa Preiļu novada pagastiem, lai iedzīvotājiem sniegtu sociālos un transporta pakalpojumus.

🌻SENIORI. KRĀSLAVIEŠI MĀCĀS PROGRAMMĒT
🔹Krāslavas novada bibliotēkā seniori apguva programmēšanas pamatus.

🌻IZGLĪTĪBA. SKOLU PAVĀRI MĀCĀS GATAVOT ZVIEDRU ĒDIENUS
🔹Arī Latgales skolu pavāri apmeklēja Zviedrijas pilsētu Karlštati, lai pārņemtu zviedru pavāru pieredzi gatavot garšīgi un veselīgi.

🌻KULTŪRVIETA. PREIĻU MUZEJS RESTAURĒ ARHEOLOĢISKAS PĒRLES
🔹Pieredzes bagātā arheoloģe ANTONIJA VILCĀNE stāsta lasītājiem par restaurētajiem arheoloģiskajiem priekšmetiem Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā.

🌻JAUNIEŠI. LUDZĀNIEŠI SAŅEM VĪTOLA STIPENDIJAS
🔹Ludzas novada jauniešiem, kas mācās skolā vai jau studē augstskolā dažādās jomās, piešķirtas Vītola fonda stipendijas.

🌻SPORTS. PREILIEŠI ATBALSTA ARMVRESTLINGA LABDARĪBAS ČEMPIONĀTU
🔹Preiļu boksa kluba “13Th Round” atlēti ar godalgām noslēdza dalību labdarības armvrestlinga čempionātā. Sveicam!

🌿Laikraksta “Vietējā Latgales Avīze” saime novēl novembri sagaidīt ar noskaņu, ka, lai arī gads rit savu mēnešgaitu, tomēr mums ir ļauts ļauties pašu darba un svētku mirkļiem.

30/10/2025

Šovasar par īpašu saukli ir kļuvis aicinājums , kas, pateicoties rakstnieces Ingas Grencbergas iniciatīvai, pārtapis lasītveicināšanas kustībā, kurā var iesaistīties ikviens – neatkarīgi no vecuma, dzimuma, profesijas, vienalga, kāda žanra un cik grāmatu gadā izlasa, jo – kustība ir radīta ar mērķi apvienot visus, kuriem nozīmīga ir grāmatu pasaule.

Kādēļ par grāmatu lasīšanu ir svarīgi runāt? Mūsdienās, kad arvien biežāk dzirdam, ka bērni un jaunieši maz lasa, ka arī pieaugušie sūdzas par to, ka ikdienas skrējienā ir sarežģīti atrast laiku grāmatu lasīšanai, kustība LaiksLasīt atgādina, ka būt grāmatu pasaulē ir aizraujoši un vajag pavisam maz, lai ļautos lasītpriekam. Vairāk par šo iniciatīvu stāsta rakstniece, kustības “Laiks lasīt” idejas autore un dibinātāja INGA GRENCBERGA.

Žurnālistes Inga Kaļva-Miņina saruna ar rakstnieci Ingu Grencbergu publicēta 24.oktobra numurā.

30/10/2025

LELDE JAUJA ir pilnas slodzes rakstniece, kura ļaujas rakstniecības priekam un rada darbus gan bērnu, gan pieaugušo auditorijai. Autores dzīve šobrīd rit divās valstīs – Latvijā un Spānijā, bet viņas dzimtā puse ir Līvāni. Leldes radošajā kontā ir divi romāni “Vīrs, bērni un pieci randiņi” (2020) un “Pārēšanās ābece” (2023), kas iznākuši izdevniecībā “Zvaigzne ABC”, grāmata bērniem “Tās ir tikai superspējas” (2023, “Latvijas Mediji”), savukārt tikko klajā nācis īsprozas krājums “Šim stāstu krājumam es dodu četrarpus zvaigznes” (“Latvijas Mediji”). Atzinību guvušas arī Leldes rakstītās lugas – tās publicētas kopkrājumos un ir iekļautas amatierteātru repertuāros. Leldē mīt dzirkstošs prieks un pat par šķietami sarežģītām tēmām viņa māk izstāstīt viegli un aizraujoši.

Žurnālistes Inga Kaļva-Miņina saruna ar rakstnieci Leldi Jauju publicēta 24.oktobra numurā.



Zvaigzne ABC Izdevniecība "Latvijas Mediji" Līvānu Novada Centrālā Bibliotēka

30/10/2025

“Latgales pūra lāde – atdzimšana” noslēdzošais raidījums jau 2.novembrī!

Latgales reģionālā televīzija (LRT) drīzumā noslēgs šovasar uzsāktā raidījumu cikla “Latgales pūra lāde – atdzimšana” pārraidi. Ceturtais – noslēdzošais – raidījums par Latgales dziedāšanas, jo īpaši apdziedāšanas, tradīciju būs skatāms 2. un 4. novembrī kanālā TV24, tāpat arī 5. novembrī ReTV kanāla Virszemes apraidē.

Projektā “Latgales pūra lāde – atdzimšana” vēstām par seno tradīciju iedzīvināšanu, kultūras mantojuma atjaunošanu un saglabāšanu Latgalē. Katrā raidījumā atspoguļojam seno tradīciju atjaunošanu, to īstenotājus un pielietojumu mūsdienu sabiedrībā, tāpat arī skaidrojam vēsturisko aspektu un nākotnes perspektīvu.

Ceturtajā jeb noslēdzošajā raidījumā vēstīsim par Latgales dziedāšanas tradīciju. Īpaši izceļama ir tieši apdziedāšana – unikāla tradīcija, kas ir uz izzušanas robežas.

Raidījumā kopā ar etnomuzikoloģi Ilzi Cepurnieci un folkloras kopas “Svātra” vadītāju Sarmīti Teivāni dosimies pie apdziedātājiem – Augšdaugavas novadā dzīvo tradīcijas nesējas Bārbala Marcinkeviča un Biruta Ozoliņa, savukārt Preiļu novadā apciemojām etnogrāfisko ansambli “Naktineica”, kas dalījās savās zināšanās un pieredzē par apdziedāšanas tradīciju. Tika ievākti vērtīgi audio, video, foto un interviju materiāli, kas pēcāk ļaus apkopot iegūto informāciju un sagatavot pieteikumu apdziedāšanas tradīcijas iekļaušanai Nacionālajā Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Tāpat Latgalei raksturīgo dziedāšanu un muzicēšanu aktīvi piekopj Daugavpilī – apmeklēsim vienu no folkloras kopas “Svātra” mēģinājumiem Daugavpils Vienības nama Tradīciju mājā un vairāk iepazīsim tās dzinējspēku – Sarmīti Teivāni, kura aizraujas arī ar daudziem citiem starptautiskiem projektiem, lai bagātinātu un stiprinātu latviešu tradicionālās kultūras izpausmes.

Projekta “Latgales pūra lāde ¬– atdzimšana” mērķis ir izveidot četrus televīzijas raidījumus par četrām senajām tradīcijām un to veidolu mūsdienu kultūrā, tūrismā un izklaides jomās. Katrā raidījumā tiks atspoguļoti piemēri, kā senās tradīcijas tiek atjaunotas mūsdienu vidē, piemēram, plostošanas tradīciju popularizēšana Daugavas lokos, dažādu amatu prasmes, Latgales kulinārā mantojuma un dziedāšanas tradīciju izzināšana.

Raidījums “Latgales pūra lāde – atdzimšana” būs skatāms:
* svētdien (2. novembrī) kanālā TV24 plkst. 21.30;
* atk. otrdien (4. novembrī) kanālā TV24 plkst. 12.30;
* trešdien (5. novembrī) kanāla ReTV Virszemes apraidē plkst. 17.30

Pēc katra raidījuma pārraides televīzijā tos varēs atrast LRT mājas lapā www.lrtv.lv, kā arī vietnēs https://www.facebook.com/LatgalesRegionalaTV/, https://www.youtube.com/user/LatgalesRegionalaTV un platformā https://xtv.lv/

Gaidīsim arī jūsu atsauksmes un ieteikumus vēstulēs pa pastu, adrese: Rēzekne, Atbrīvošanas aleja 98, LV-4601 ar norādi Latgales reģionālajai televīzijai vai LRT sociālo tīklu lapās, kā arī e-pastā [email protected] vai zvanot/rakstot uz t.nr. 26339536.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījumu cikla “Latgales pūra lāde – atdzimšana” saturu atbild SIA “Latgales reģionālā televīzija”.

Marta Puzāka, LRT žurnāliste
[email protected]

Publicitātes foto

30/10/2025

29/10/2025

Folkloras kopai “Upīte” jauna dziesma – “Rudens bolss”

Folkloras kopa “Upīte” turpina darbu pie dziesmu cikla, kas veltīts visam gadam un tā ritumam Upītes kultūrtelpā un apkārtnē. Pavasarī un vasarā dziedātās dziesmas tagad papildina jaunākais cikla darbs – “Rudens bolss”, dziesma, ko savulaik novadpētnieks, folklorists un dzejnieks Ontons Slišāns ierakstīja pie Upītes kultūrtelpas teicējām pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados.

Tā ir viena no daudzajām dziesmām, ko Ontons Slišāns ir savācis un iemūžinājis lentēs, saglabājot vietējo dziedāšanas tradīciju un valodas skanējumu. FK “Upīte” tagad turpina šo darbu, atdzīvinot senās balsis un padarot tās dzirdamas jaunā skanējumā

Dziesma turpina folkloras kopas “Upīte” ieceri gada laikā izdziedāt visu gada ritumu, savijot senas melodijas ar mūsdienīgu skanējumu.

Dziesmas video skatāms šeit: https://youtu.be/8K3ySn4BrSQ

FK “Upīte” aicina visus sekot līdzi arī turpmākajām gada dziesmām, kas tiks radītas ziemas un pavasara laikā, turpinot stāstu par dzīvi un dziesmu Upītē, informē Balvu novada Nemateriālās kultūras mantojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns.

Publicitātes foto

29/10/2025

Zemessardzes 35. kājnieku bataljons, kura atbildības teritorijā ietilpst Krāslavas, Preiļu un Līvānu novads, ir viens no tiem spēkiem, kas ikdienā rūpējas par Latvijas drošību pierobežā. Par bataljona galvenajiem uzdevumiem, attīstības virzieniem un sabiedrības gatavību aizstāvēt savu valsti stāsta tā komandieris pulkvežleitnants JĀNIS SVILPE, kurš vienību vada kopš 2019. gada. Viņš uzsver, ka mūsdienu drošības apdraudējumi vairs nav tikai militāri – tie ietver arī hibrīduzbrukumus, dezinformāciju un dažādas krīzes situācijas, kurās bataljons cieši sadarbojas ar robežsardzi, policiju un pašvaldībām. Komandieris norāda, ka zemessardze ir ne vien valsts aizsardzības balsts, bet arī sabiedrības noturības un pilsoniskās atbildības audzinātāja.

Žurnālistes Gundas Katrīnas Voveres raksts publicēts 24.oktobra numurā.

Aizsardzības ministrija Zemessardzes 35. kājnieku bataljons

29/10/2025

Abonē laikrakstu "Vietējā Latgales Avīze" 2026.gadam!