Rēzeknes Vēstis

Rēzeknes Vēstis Visplašākā informācija par aktuālo Rēzeknes pilsētā, novados un valstī.

“KRISTIEŠI VIENMĒR IR VAIRĀK OPTIMISTISKĀKI”Divu dienu darba vizītē, trešdien un ceturtdien, Rēzekni, Daugavpili un Augš...
14/08/2026

“KRISTIEŠI VIENMĒR IR VAIRĀK OPTIMISTISKĀKI”
Divu dienu darba vizītē, trešdien un ceturtdien, Rēzekni, Daugavpili un Augšdaugavas novadu apmeklēja izglītības un zinātnes ministre Ilze INDRIKSONE. Ministre klātienē iepazinās ar izglītības iestāžu darbu un pārrunāja nozares attīstības prioritātes.
Trešdienas pievakarē ministre apmeklēja Rēzeknes Katoļu vidusskolu.

“Man bija svarīgi apmeklēt šo skolu, jo tā savā ziņā ir unikāla. Tieši kristīgā izglītība ir tā, kas mums Satversmes vērtībās balstīta un ko mēs nedrīkstam zaudēt. Valstij attiecīgi ir jāatbalsta šīs izglītības iespējas ne tikai Rīgā, bet arī reģionos. Tāpēc klātienē vēlējos iepazīties un uzzināt, kā Rēzeknē notiek mācības šajā skolā, kas ir unikāla un savādāka nekā visas pašvaldības skolas. Protams, arī uzklausīt, kas vēl jādara, kas jāuzlabo izglītības sistēmā.

Man prieks redzēt, ka Rēzeknes Katoļu vidusskola ir optimistiska, gaida 1. septembri. Skatos, arī gatava mācību darbam – telpas sakārtotas, bērni piereģistrēti. Šeit sadzirdēju vairāk pozitīvu ziņu, mazāk sūrošanās, bet kristieši vienmēr ir vairāk optimistiskāki un vairāk paši gatavi darīt. Novēlu veiksmi gan skolai, gan skolēniem. Lai viss izdodas!” tā pēc Rēzeknes Katoļu vidusskolas apmeklējuma teica ministre Ilze Indriksone.

Pēc tam ministre Rēzeknē piedalījās Jauniešu iespēju festivāla “Kopums” noslēgumā, kur tika paziņots, ka “Latvijas Jauniešu galvaspilsētas 2027” titulu ieguva Jelgavas novada pašvaldība.

Aija MIKELE-STRUŠELE

ATTĒLĀ: ministre Ilze Indriksone kopā ar Rēzeknes Katoļu vidusskolas direktori Inesi Mikaskinu.

AUTORES foto

http://www.rv.lv/kristiesi-vienmer-ir-vairak-optimistiskaki/

“JAUNOVA SVĀTŌ, AGLYUNAS BAZNEICĀ…”Dziedot šo Aglonas Dievmātes himnu, trešdien svētceļojumā uz Aglonas baziliku devās a...
14/08/2026

“JAUNOVA SVĀTŌ, AGLYUNAS BAZNEICĀ…”
Dziedot šo Aglonas Dievmātes himnu, trešdien svētceļojumā uz Aglonas baziliku devās arī Rēzeknes Sāpju Dievmātes draudzes ticīgie.
Svētceļnieku grupas vadītāja un koordinatore – māsa Angelika Marija. Šogad – 28 svētceļnieki, turklāt viņu vidū daudz bērnu un jauniešu, kā izrādās, Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijas, Rēzeknes Katoļu vidusskolas, Rēzeknes sākumskolas audzēkņi. Visjaunākajam svētceļniekam – vien seši mēneši. Mazulis pie Aglonas Dievmāmiņas devās kopā ar mammu, tēti un saviem diviem vecākajiem brāļiem. Pirms ceļa garīgo spēku visi saņēma dievkalpojumā, tad nofotografējās gan pie Sāpju Dievmātes baznīcas, gan pieminekļa “Vienoti Latvijai”.

Rēzeknes Sāpju Dievmātes draudzes svētceļnieku maršruts uz Aglonu katru gadu tradicionāli ved caur Zosnu, lai vakarā visi nonāktu atpūtas bāzē “Dana” Mākoņkalna pagastā. Milkas pilskalnā, kur atrodas Dievmātes skulptūra, visi lūdzas, tad seko atpūta. Jau daudzus jo daudzus gadus svētceļniekiem savu atbalstu sniedz Gaidu ģimene, gan nodrošinot naktsmājas viņiem piederošajā atpūtas bāzē, gan līdzi brauc viņu mašīna, kur svētceļnieki var salikt savas mantas, lai ceļš būtu vieglāks.

Aglonā rēzeknieši nonāca 13. augustā. Šajā svētvietā svinēt Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus ierodas desmitiem tūkstošu ticīgo no Latvijas un ārzemēm.

Aija MIKELE-STRUŠELE
AUTORES foto

http://www.rv.lv/jaunova-svato-aglyunas-bazneica/

JAUNIEŠIEM IESPĒJU DAUDZ12. augustā pie Olimpiskā centra “Rēzekne” notika jauniešu iespēju festivāls “Kopums”, kas pulcē...
14/08/2026

JAUNIEŠIEM IESPĒJU DAUDZ
12. augustā pie Olimpiskā centra “Rēzekne” notika jauniešu iespēju festivāls “Kopums”, kas pulcēja jauniešus, valsts pārvaldi un vairāk nekā 60 organizācijas no visas Latvijas, piedāvājot darbnīcas, diskusijas par jaunatnes politiku un dažādas aktivitātes.
Plašajā aktivitāšu programmā ikviens varēja atrast sev interesējošas lietas. Piemēram, “Europe Goes Local” padomdevēju grupas organizētā diskusijā “Lažu gadatirgus” pašvaldību jaunatnes jomas pārstāvji dalījās ar savu pieredzi, atklāti stāstot gan par veiksmēm, gan izaicinājumiem darbā ar jaunatni. Tā bija iespēja smelties iedvesmu, gūt vērtīgas atziņas un iesaistīties sarunā par jaunatnes darba attīstību Latvijā.

Aija MIKELE-STRUŠELE
Alises LAVRES foto

Pilnu tekstu lasiet “RV” 14.08.2026.

http://www.rv.lv/jauniesiem-iespeju-daudz/

SVĒTCEĻOJUMS IR KALPOJUMS DIEVAMPagājušajā nedēļā (4. augustā) savu ceļu, kas kopumā ir 186 km, pie Aglonas Dievmātes sā...
14/08/2026

SVĒTCEĻOJUMS IR KALPOJUMS DIEVAM
Pagājušajā nedēļā (4. augustā) savu ceļu, kas kopumā ir 186 km, pie Aglonas Dievmātes sāka Gulbenes Vissvētākā Sakramenta draudzes svētceļnieki. Šogad svētceļojuma organizatorisko pusi uzņēmusies Sandra Liepiņa, kura arī katru dienu rūpējas par dalībnieku ēdināšanu. Sandra Liepiņa pastāstīja: “Dienā noejam vidēji 18 km, mums ir savs jau gadiem saplānots maršruts, jo ir svarīgi tas, ka esam nodrošināti ar naktsmājām, mums ir savi labdari, kuri mūs atbalsta, sagaida ar pusdienām vai vakariņām.”

Gulbenes svētceļnieki ir atvērti dažādu draudžu un dažādu novadu ticīgajiem, kuri izjūt aicinājumu doties svētceļojumā. Šogad kopā ar gulbeniešiem ir Balvu, Gaigalavas, Valmieras, Tukuma, Jelgavas, Rīgas svētceļnieki. Kāpēc cilvēki dodas svētceļojumā? Kāpēc ir vēlmes izdarīt mazliet vairāk, ja lūgšana ikdienā ir, Sv. Mises apmeklēšana ir? Sandra Liepiņa teica: “Svētceļojums ir kalpojums Dievam. Svētceļojums – tā nav mirkļa ideja, tā ir gatavošanās gada garumā. Aglonu sasniegsim 13. augustā, piedalīsimies Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos. Tiklīdz atgriezīsimies mājās, uzreiz sāksim gatavoties nākamā gada svētceļojumam. Rūpīgi pārdomājam, kas vajadzīgs virtuvei, analizējam pieredzi, kas ļoti nepieciešams, jāsagādā. Un, jā, kad dodamies no naktsmājām projām, uzreiz lūdzam atļauju nākamā gada svētceļnieku nakšņošanai. Svētceļojuma laikā mēs uzlādējamies garīgi, kad atgriežamies darba ikdienā, tad spējam tikai brīnīties par ikdienas rutīnas pārņemtajiem cilvēkiem, kā viņi plēšas naudas dēļ, kā šī zelta teļa dēļ gatavi ziedot sirdsapziņu, morāli. Svētceļojuma atmosfēra ir īpaša. Man pašai patīk palīdzēt cilvēkiem, kalpot. Ikdienā esmu veikala vadītāja, ir daudz darbinieku jauniešu. Viņi ir jāmāca, jāievada darba niansēs. Tieši tāpat ir svētceļojumā. Mums grupā ir daudz jauniešu, lielākā daļa šo jauniešu iet katru gadu. Un arī svētceļojumā mēs rādām jauniešiem paraugu – kas ir svētceļojums. Jauniešu vēlme doties svētceļojumā – tas ir ļoti nozīmīgi! Jo kad mēs vairs nevarēsim iet, ja nebūsim savu svētceļojumu pieredzi nodevuši jaunajai paaudzei, kas tad saglabās svētceļojumu kultūru, jēgu?”

Sandra Liepiņa atzina, ka svētceļnieki ir kā liela ģimene, kurā cits par citu ļoti rūpējas, pieskata. Visiem ir viens mērķis – ar svētceļojumu sniegt Dievam savu kalpojuma tiesu. Sandra teica: “Mēs paļaujamies uz Dievu. Dievs ir mūsu miera avots. Svētceļojumā katru dienu saņemam Svēto Komūniju, priesteris iedod Dieva vārdu, vakarā ir dalīšanās par dienā piedzīvoto, izjusto, māsa Marija Stefana katru vakaru stāsta vakara pasaciņu, jaunieši gatavo reportāžas “Radio Marija”, iedziedam arī dziesmas.”

Iveta DIMZULE

Pilnu tekstu lasiet “RV” 14.08.2026.

http://www.rv.lv/svetcelojums-ir-kalpojums-dievam/

LUDZĀ ATKLĀJA KĀPŠANAS TORNILudza ir vienīgā pilsēta Latvijā, kur tagad ir pieejams Jaunsardzes centra īpašumā esošs kāp...
14/08/2026

LUDZĀ ATKLĀJA KĀPŠANAS TORNI
Ludza ir vienīgā pilsēta Latvijā, kur tagad ir pieejams Jaunsardzes centra īpašumā esošs kāpšanas tornis, pašreiz ar divām dažādas grūtības klinšu kāpšanas sienām alpīnisma prasmju apguvei. Plānots, ka atjaunoto infrastruktūru apmācībām izmantos gan Jaunsardzes centra 2. novada pārvaldes jaunsargi, gan jaunsargi no visas Latvijas. Taču Jaunsardzes centrs piedāvās iespēju to izmantot arī citiem interesentiem.

Unikāls objekts Ludzā
Š. g. 3. augustā Ludzā, Strodu ielā 12, tika svinīgi atklāts kāpšanas tornis, kas paredzēts Jaunsardzes dalībnieku apmācībai un prasmju pilnveidei.

Kāpšanas sienas atklāšanas pasākumā klātesošos uzrunāja Jaunsardzes centra direktors pulkvedis Valts Āboliņš. Viņš uzskata, ka tas ir ļoti zīmīgs un svarīgs notikums Jaunsardzei, jo šis tornis stāvēja nepabeigts un neizmantots piecus gadus.

Infrastruktūras atjaunošana īstenota gan ar Jaunsardzes centra finansēm, gan ar Jaunsardzes mecenāta Gunta Liepiņa atbalstu. Darbus veica SIA “MURUS”. Pulkvedis V. Āboliņš uzskata, ka tas bija jēgpilns finanšu resursu ieguldījums, jo Ludzā tagad ir savs tornis jaunsargiem un Ludzas iedzīvotājiem. Viņš aicina izrādīt iniciatīvu un to izmantot!

Irina ANTONOVA
AUTORES foto

Pilnu tekstu lasiet “RV” 14.08.2026.

http://www.rv.lv/ludza-atklaja-kapsanas-torni/

LAUKSAIMNIECĪBĀ VISS IR SAVSTARPĒJI SAISTĪTSLauksaimniecība ir nozare, kas spēj nodrošināt sabiedrību ar pārtiku. Un šaj...
14/08/2026

LAUKSAIMNIECĪBĀ VISS IR SAVSTARPĒJI SAISTĪTS
Lauksaimniecība ir nozare, kas spēj nodrošināt sabiedrību ar pārtiku. Un šajos laikos, kad pasaulē notiek dažādi satricinājumi, krīzes un klimatiskas anomālijas, redzam, cik nozīmīga ir pārtikas drošība. Līdz ar to var teikt, ka lauksaimniecība ir valsts drošības pamats. Tāpēc lauksaimniecībā strādājošo cilvēku ieguldījums ir nozīmīgs gan ikdienas dzīvē, gan valsts ilgtermiņa attīstībā. Jūlijā mēs stāstījām par Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Preiļu konsultāciju biroja rīkoto Lauku dienas pasākumu “Zirņu sējas tehnoloģisko risinājumu ekonomiskās efektivitātes novērtējums”, kas notika z/s “Bitītes” Galēnu pagasta Maltas Trūpos. Intervijai piekrita arī z/s “Bitītes” īpašniece Silvija DREIJERE, kura ir arī LLKC lopkopības eksperte.

– Kā sākās jūsu ceļš uz lauksaimniecību?
– Kad vēl mācījos skolā, teicu, ka vēlos kļūt par zootehniķi. 1987. gadā uzsāku studijas Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, ko pabeidzu jau universitātes statusā.

Mani vecāki bija vieni no Breša zemniekiem. Kad 1989. gadā viņi domāja par saimniecības izveidi, jautāja mums, bērniem, vai nākotnē plānojam nodarboties ar lauksaimniecību un turpināt saimniekošanu. Viņi uzskatīja, ka nav jēgas ieguldīt saimniecības attīstībā, ja nebūs, kas to pārņem. Mēs ar brāli Pēteri, kurš bija četrus gadus jaunāks par mani un tagad jau diemžēl mūžībā, atbildējām, ka saimniekosim.

1990. gadā, studiju laikā, bija iespēja pabūt praksē Dānijā. Tad mēs bijām pirmie septiņi studenti, kuri devās šādā praksē uz ārzemēm. Bijām piena lopkopības saimniecībā ar 75 govīm. Nākamajā gadā tika nodibināts Jauno zemnieku klubs, kas pavēra jaunas iespējas doties praksē. Tā nonācu arī Zviedrijā, kur strādāju saimniecībā ar 150 slaucamām govīm. Tas bija 1991. gadā, puča laikā.

Pēc augstskolas absolvēšanas kopā ar vīru kādu laiku palīdzējām maniem vecākiem saimniecībā, kamēr jaunākie brāļi mācījās.

http://www.rv.lv/lauksaimnieciba-viss-ir-savstarpeji-saistits/

PAR DZĪDŌŠONU UN DONCŌŠONU – ATLAIDES PI DĪVANupat izskanēja godskōrtejais, šūgod jau 21. senioru festivals Krōslovā. Un...
14/08/2026

PAR DZĪDŌŠONU UN DONCŌŠONU – ATLAIDES PI DĪVA
Nupat izskanēja godskōrtejais, šūgod jau 21. senioru festivals Krōslovā. Un Krōslovā tys skanēja jau ūtrū reizi. Lai gon mes, “Bokonu bryuklines”, asam vīnaudzes, ari mums 21 gods, bet pasōkumu sakriteibas dēļ 2007. godā šamā festivalā nabejom.
Bet pēc kotra apmaklātō festivala sovōs sajyutōs un pateiceibas vōrdūs dolūs presē. Daudzi lobī vōrdi drūši vīn atsakōrtoj, jo tūs leksikā ir tik, cik ir.

Un jo vairōk apceļojam sovu meilū Latgaleiti, jo tei arvīn breineigōk pōrsteidz un saviļņoj. Un Krōslova it kai poša zemes mola – Latvijas, Latgolas nūmale, kuru nasasnādz civilizacija… Bet kur civilizacija ir lelōka kai Latvijas vydā… Lai gon ari vēsturiska patīseiba – pyrmō izgleiteiba, kultura, pyrmōs skūlas aizsōkušōs tīši Krōslovā. Tys ari pamonams šū boltu dīneņu. Piļsāta skaisti sakūpta ar puču un myužzaļu apstōdejumu mōkslinīciski nūformātim skverim uz gleznaini ainaviskim kolnim, pakolnim un nūgōzem. Kai myrdzūša sudobra bante panoramu krōšņoj Daugova. Bet golvonais ir Latgolas cylvāki, cylvāki, cylvāki… Vysur labi, vysur labi, bet Krōslovā par tīsu vēļ lobōk – vyslobōk.

Tik prasmeigi saiminīki, prasmeiga ari festivala organizacija, vyss tik parūceigi sasnādzams, kai soka, ar glanci. Registracija, transporta nūvītne pi uzturēšonōs telpom (mums gimnazijas), tīpat pušdīnes jau ar uzklōtim goldim – sēstīs kai kungs un baudi garšeigu karbonadi. Gimnazijas foaje – kafijas automati. Turpat autobuss uz un nu skaistōs Ludviga bazneicas. Un dīvkolpōjums, Mises kolpōtōji seniori, ar prīstera Sergeja Ivanova svēteigū vēstejumu un pošdarbnīku nūvērtēšonu, ka par dzīdōšonu, doncōšonu ir nūpalni un atlaides pi Dīva. Un kora – solo debeškeigais skanejums patīšam pacēle dīviškōs sajyutōs.

Un pulcēšonōs gōjīņam turpat piļs prīškā, laukumā, un gōjīņs uz turpat asūšū estradi. Pi estrades mediku paleidzeiba, yudiņs pīdōvōjums. Oi, oi, savaļdeit, saformēt 1300 lelu ļaužu pyuli, tys nav nikaids jūks.
Tai sajyutas, sajyutas, satikšonōs, otkonredzēšonōs, karūgu, zīdu, apgērbu, muzikas, dzīšmu, danču raibraibais krōšņums, skaneigums, veiklums kai burveiba reibynoj, veldzej dvēseli un mīsu. Un tei latgaliskō sirsneiba, laipneiba vyrmōja nu ikvīnas ari myusu saskarsmes ar reikōtōjim, nu Voldemāra Varslavāna, Sarmītes Subatovičas, Valdas Timules, Ingas Pudnikas-Skerškānes, Danielas Dukaļskas. Ari pōrpōrem tei vyrmōja nu vīnkōršō, sirsneigō Krōslovas karalistes kunga Gunāra Upenieka. Jō pateiceibas vōrdi skanēja tik skaidrā latgaliskā volūdā kai yudiņs olūtā! Raisūt tik syltu un mōjeigu sajyutu – patīšam esi sovā sātā!

Sātā byusim ari nōkamgod – Viļānūs, jo karūga sūlejumu latgaliski deve ari Rēzeknes nūvoda prīkšsādātōjs Guntars Skudras kungs!

Lai ikvīnam šōs lobsajyutas pīteik leidz nōkamīm svātkim!

Syltā mōjeigumā, prīkā, gandarejumā un pateiceibā “Bokonu bryukliņu” vadeitōja un linijdeju vērsvadeitōja
Dzidra BRUZGULE
Bokonūs, Rēzeknes nūvoda Dekšōres pogostā
2026. goda 10. augustā

http://www.rv.lv/par-dzidosonu-un-doncosonu-atlaides-pi-diva/

http://www.rv.lv/par-dzidosonu-un-doncosonu-atlaides-pi-diva/

LAI ATKAL SKAN DZIESMAS!Ir augusta vakars. Aiz priedēm lēnām satumst debesis, pār Rāznu aizvijas sudrabaina mēnessgaisma...
14/08/2026

LAI ATKAL SKAN DZIESMAS!
Ir augusta vakars. Aiz priedēm lēnām satumst debesis, pār Rāznu aizvijas sudrabaina mēnessgaismas josla, bet pie ugunskura joprojām skan dziesmas. Kāds paņem ģitāru, kāds akordeonu, kāds klusi dzied līdzi, bet kāds vienkārši klausās un smaida. Skan dziesmas dažādās valodās, bet šobrīd tam nav nekādas nozīmes, jo ir lietas, kam nevajag tulkojumu. Tāda atmosfēra valdīja pie Rāznas ezera – no 7. līdz 9. augustam tur notika ceturtie biedrības “Sabiedrība” organizētie Latgales radošo kolektīvu svētki.
Jau vairākus gadus šī biedrība apvieno Latgales radošos cilvēkus, kolektīvus un ģimenes. Katrs šāds salidojums kļūst ne tikai par tikšanos, bet arī par patiesiem draudzības svētkiem. Šogad Rāznas ezera krastos pulcējās 13 Rēzeknes, Daugavpils, Preiļu, Līvānu, Balvu, Viļānu, Strūžānu un Audriņu kolektīvi un izpildītāji. Katrs atveda kaut ko unikālu – iecienītākās dziesmas, dejas, savas kultūrvides daļiņu.

Rēzekni pārstāvēja krievu dziesmu koris “Beregini”, folkloras ansamblis “Harmonija” un kazaku dziesmu ansamblis “Debeszils zieds”. No Viļāniem atbrauca “Sudaruški”, no Strūžāniem – “Raduga”, bet no Audriņiem – “Ivolga”. Festivālā bija arī divas “Kalinuškas” – no Maltas un Preiļiem, “Rjabinuška” no Preiļiem, “Uzori” no Līvāniem, “Razdoļje” no Balviem un deju studija “Uno Dos Tres” no Daugavpils. Muzikālo programmu papildināja Valērija Jermačenko un Jeļenas Vitkevičas duets. Taču svētki sākās ilgi pirms kolektīvu uzstāšanās. Bija tikšanās, iepazīšanās ar citiem nometnes biedriem, iekārtošanās un kopīga maltīte. Tika iekurināts ugunskurs, un sāka skanēt dziesmas ģitāras un akordeona pavadībā. Un jau pirmajā vakarā kļuva skaidrs, ka šīs divas dienas būs īpašas.

Marina TETARENKO
Foto no pasākuma

Pilnu tekstu lasiet “RV” 14.08.2026.

http://www.rv.lv/lai-atkal-skan-dziesmas/

14/08/2026

Ludza ir vienīgā pilsēta Latvijā, kur tagad ir pieejams Jaunsardzes centra īpašumā esošs kāpšanas tornis. Atjaunoto infrastruktūru apmācībām izmantos jaunsargi no visas Latvijas. Plašāk – "RV" 14.08.2026.

Par ko "Rēzeknes Vēstis" stāstīs piektdien, 14. augustā:✍”Kristieši vienmēr ir vairāk optimistiskāki”: izglītības un zin...
13/08/2026

Par ko "Rēzeknes Vēstis" stāstīs piektdien, 14. augustā:

✍”Kristieši vienmēr ir vairāk optimistiskāki”: izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone apmeklēja Rēzeknes Katoļu vidusskolu.
✍Ceļā pie Aglonas Dievmātes.
✍Aizvadīts festivāls “Kopums”: jauniešiem iespēju daudz.
✍Vai veidojat krājumus ziemai? Mūsu aptauja.
✍”Laukos būt”. Silvija Dreijere: lauksaimniecībā viss ir savstarpēji saistīts.
✍Ludzā atklāts kāpšanas tornis.
✍Kirgizstāna: dienasgrāmatas lappuses. Nobeigums.
✍Lappuse “Mōras zeme”: par dzīdōšonu un doncōšonu – atlaides pi Dīva.
✍Lūgums pēc palīdzības: ģimene palikusi bez jumta virs galvas!
✍Lai atkal skan dziesmas pie Rāznas!
✍Lūznavas muižā skanēs džezs.

Par to un vēl vairāk uzzināsiet “RV” 14. augusta numurā!

Atcerieties iegādāties mūsu laikrakstu vai, vēl labāk, to abonēt, lai saņemtu avīzi 2026. gadā!

Laikraksta latviešu valodas izdevuma indekss ir 3034.

Address

Atbrīvošanas Alejā 104 (2. Stāvā)
Rezekne
LV-4601

Telephone

+37126119954

Website

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Rēzeknes Vēstis posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Contact The Business

Send a message to Rēzeknes Vēstis:

Shortcuts

Share

Category