15/09/2025
🧠 KOGNITĪVĀS Ilūzijas (domāšanas kļūdas)
Mūsu prāts ir ĻOTI VILTĪGS un reizēm spēlē trikus, liekot mums ticēt tam, kas nemaz nav patiesība. Realitāte to vairākkārt ir pierādījusi man. Šīs domāšanas kļūdas padara pasauli drūmāku, nākotni bezcerīgāku, bet mūs pašus vājākus, nekā patiesībā esam. ✨
Šeit ir tuvāks ieskats tajā, kā šie izkropļojumi ietekmē mūsu sajūtas un uztveri. Esmu šos novērojusi citu cilvēku domāšanā, kas ietekmē viņu uzvedības modeli un līdz ar to mijiedarbību ar apkārtējo vidi. Arī man ir bijušas problēmas ar to. Taču laikus pamanīt sevi un strādāt ar to ir ļoti vērtīgi. Dalos:
○ Viss vai Nekas domāšana! Jēziņ, cik reizes es esmu apturējusi savu izaugsmi tieši šādi domājot.
Redzēt dzīvi tikai melnbaltos toņos. Ja nav perfekti – tad ir neveiksme. Es to pamanīju sevī brīžos, kad bija jāizdara konkrētas lietas laikā un pareizi. Pieņemsim man ir treniņi. Šie treniņi ir jāiesūta video formātā,kā es vingroju saviem treneriem laikā. Līdz plkst. 23:59 vakarā. Ja ir kaut minūte pāri, treniņš netiek ieskaitīts. Attiecīgi sāku trenēties un filmēt aptuveni 2h stundas iepriekš, taču interneta savienojums šausmīgi lēns un saprotu, ka video nosūtīšana nebūs laikā. Rāda,ka sūtīs vēl 1h un 30 minūtes, bet laiks jau ir 23:51. Ko es izdarīju? Es izdzēsu to video un neko nenosūtiju. Jo padomāju kāda jēga man no tā, ja viņu tāpat neieskaitīs. Atmetu ar roku. Zinot, ka treniņu izpildīju, taču neatskaitījos. Manā galvā bija - ja nevaru pareizi un laicīgi, tad nedaru vispār. Pēc tam jutos ļoti slikti un tikai velāk sapratu, šis nav veselīgi, jo šis domāšanas modelis patiešām ir laupījis man daudz iespējas. Aiz tā slēpjas perfekcionisms un bailes no nosodījuma. Lai gan realitāte ir citādāka.
○ Pārmērīga vispārināšana...
Viena neveiksme šķiet kā nebeidzams sakāves cikls. Vārdi “vienmēr” vai “nekad” ir tipiski signāli. Šo gan es parasti pamanīju citos. Mazāk sevī.
○ Mentālais filtrs
Redzi tikai slikto un ignorē labo. Kā “pelēkas brilles”, kas traucē saskatīt pilno ainu. Šo modeli redzu citos. Jo īpaši pāru attiecībās. Ir 10 labas lietas, bet viņi savā starpā zāģēs viens otru par 1 negatīvu lietu aizmirstot par kopējo ainu un to, ka tā ir daudz pozitīvāka nekā šķiet.
○ Pozitīvā noliegšana!
Pozitīvās pieredzes tiek atceltas vai ignorētas. Uzskatītas kā nekas īpašs “Tas neskaitās.” → tā uztur drūmu skatījumu uz sevi un pasauli. Šo es ievēroju ne tikai sevī, bet citos. Mūžīgais nepietiek, mūžīgais nav gana labi, nejūties pietiekami labi izdarījis savu darbu un turi nereālistiski augstus standartus uz sevi un lidz ar to arī uz citiem. Pozitīvās lietas un arī mazās uzvaras ir jāatzīst par īstām un jāievēro tās. Pozitīvā noliegšana bieži ir arī saistīta ar to, ka blakus nav bijis atbalsts vai atzinība no tuvākajiem par sasniegtiem labiem rezultātiem. Bet tas ir tāpēc ,ka arī tuvākajiem nav šīs kvalitātes novērtēt citu, ja dziļi iekšienē nejūtas pietiekami labs. Ja redz citu sasniedzam mērķi , tad viņiem ir tieksme to samazināt un parādīt gandrīz kā par nebijušu, lai pats justos labāk uz cita cilvēka rēķina.
○ Secinājumu izdarīšana bez pierādījumiem! Šo es esmu novērojusi citos, jo īpaši tajos kuriem ļoti patīk nosodīt citus nezinot situāciju.
Domā negatīvi bez faktiem. Divas formas: domu lasīšana (“viņš noteikti tā domā...”) un pareģošana (“tas beigsies slikti”). Secinājumu izdarīšana ne tikai attiecībā uz citiem, bet arī uz sevi. Tu pats sevi noraksti pirms vispār esi kaut ko pamēģinājis. Iemesls kāpēc rodas pārpratumi un daudzi tā arī neuzsāk attistību virzienā attiecībā uz saviem hobijiem, biznesu. Iemesls kāpēc, cilvēki neuzrunā viens otru un bieži daudz,kas paliek karājoties gaisā tā arī nekad neuzzinot patiesību un ,kas no tā varētu iznākt.
○ Pārmērīga vai nepietiekama nozīme
Pārmērīgi dramatizē negatīvo. (katastrofizēšana) vai samazini labo līdz nullei. Šis ļoti līdzīgi kā ar negatīvo domāšanu, bet šis vairāk ved uz upura lomu. Visi citi slikti, apstāklis slikts un tāpēc, es neko nevaru izdarīt. Lai gan realitātē tas tā nav.
○ Emocionālā domāšana
“Es jūtos muļķīgi → tātad esmu muļķis.” Sajūtas sajauc ar realitāti. Jā, skan jocīgi jo ir teikts, ka jāklausās savās sajūtā un emocijās. Bet ir jāprot atšķirt balsi, kura tev cenšas palīdzēt un to balsi, kura vēlas tevi turēt komforta zonā. Balss, kas saka - ka tu esi muļķis, nav tava. Tie ir citu cilvēku pieņēmumi un projekcijas par tevi, kas atspoguļo viņus, bet ne tevi. Arī man ir bijusi šī balss, nē tu nevari, tev neizdosies, tu esi stulba. Kad pārstāju klausīties tajā, viss man sanāca.
○ Birku uzlīmēšana uz sevis jeb kategorizēsana.
Vienu kļūdu pārvērš par identitāti: “Es esmu neveiksminieks.” Ignorē cilvēka sarežģītību un potenciālu. Kļūdas ir tas,kā cilvēks mācās. Tā nav identitāte, tas ir process, kas tevi veido par cilvēku, kas pēc kāda laika kļūs pietiekami kompetents vajadzīgajā nozarē.
○Personifikācija
Pieņem atbildību par lietām, kas nav tavā kontrolē → pārmērīga vaina, sevis vainošana. Ou jā šis man ir bijis ilgu laiku, tas lika papildus slodzi man prātā, ķermenī, plecos. Es uzņēmos to, kas vispar nav mans. Vai arī centos kontrolēt nekontrolējamo. Šis parasti notiek, kad cilvēks atrodas vidē, kad viņam nācies agri pieaugt un apkārtējie savas neveiksmes un vainu uzliek citam uz pleca. Tas vairo kauna sajūtu un tas liek patstāvīgi atvainoties par lietām, ko nemaz neesi izdarījis, jo citi nespej uzņemties atbildību paši par savām kļūdām tāpēc uztaisa tevi par vainīgo.
○ Un tāpēc seko nākamais - Vainas meklēšana...
Norādīt ar pirkstu uz citiem, lai izvairītos pats no savas atbildības. Ar šo man nav problēmu , jo gandrīz vienmēr uzņemos vainu un atzīstu kļūdas, taču ir ļoti daudz indivīdu, kas nespēj sev acīs un citām acīs ieskatīties un to izdarīt.
○ “Man vajadzētu” domāšana
Stingri noteikumi pret sevi un citiem → vilšanās, dusmas, vaina. Domāt - man vajadzētu nav tas pats, kas darīt. Un bieži domu realizācija netiek sasniegta, jo pats neseko līdzi sevis uzliktajiem noteikumiem un pie tam vel dusmīgs uz citiem un apvainojies par to, ka cits nesekoja līdz noteikumiem. Lai gan realitātē, jāmet malā ir cerības uz otru un nevajag no viņa neko gaidīt. Jo vairāk gaidīsi, jo vairāk vilsies. Tā vietā labāk pasam fokusēties uz nevis" man vajadzētu " bet izdarīt un darboties produktīvi kaut vai soli pa solītim.
○ Kontroles maldi
Vai nu jūties atbildīgs par pilnīgi visu, vai arī – ka tev nav nekādas kontroles. Abi rada bezpalīdzību. Un šis ir moments kad kustiba vispār apstājas. Esmu bijusi šādā situācijā. Sajūta, ka esi iesaldēts. Bet tiklīdz es sapratu, ka daļa kontroles nav nemaz manā atbildībā, palaižot pieķeršanos vaļā no situācijas es esmu spējīga kustēties uz priekšu.
💫 Vērts aizdomāties...
Šīs domāšanas kļūdas mūs nepadara par sliktākiem cilvēkiem. Tās ir kā prāta triki, kas aizsedz skaidro skatu uz realitāti. Kad tās pamani, tu jau esi pusceļā uz brīvību.
Vai kādu no šīm kļūdām atpazini pie sevis?
Komentāros ieraksti, kura tev liekas visbiežākā! un varbūt tev ir kāda, kuru es neesmu minējusi šeit?