05/08/2025
Ar darīšanas metodi
Viensētā “Kalna Raskumi” Vecpiebalgā saimnieko divu paaudžu dāmas – Rota un Beate Šņukas. Ikdienas darbi katrai ir savi un ikdienā nesaistīti ar lauku īpašumu. Beate darbojas dizaina jomā, tāpēc lauku īpašumā atbild par rasējumiem un vizualizācijām, savukārt Rota strādā valsts iestādē. Kopīgi abas veido viensētas vīziju, virzību un attīstību, brīvdienās labprāt uzņemot arī ciemiņus un uzklausot viņu ieteikumus par to, kas sētā nepieciešams.
Saimniecību Beate un Rota iegādājās 2004. gadā. Lai gan meklēja māju pie jūras, abas nošarmēja Alauksts un Vidzemes reljefs. “Ikdienā dzīvojam Rīgā, bet “Kalna Raskumi” ir mūsu vasaras mājas un sniegotās ziemās – īstena distanču slēpošanas oāze. Kad īpašumu nopirkām, ēkas bija samērā bēdīgā stāvoklī, taču bija pievilkta elektrība, tāpēc teorētiski vismaz dzīvojamā ēka bija apdzīvojama. Arī jumts, logi, durvis un dažas krāsnis bija darba kārtībā. Kūts tikmēr bija ar daļēji iebrukušu jumtu un pamatīgi nokalpojusi. Nu, nedaudz vairāk kā pēc divdesmit gadiem, abas ēkas ir atjaunotas un apdzīvojamas. Viensēta priecē mūs pašas un viesus, taču, kā ierasts, lauku mājas nekad nevar pabeigt, un darāmais šeit atradīsies vienmēr,” stāsta Beate.
(..)
Viensēta sastāv no trīs ēku ansambļa – dzīvojamās mājas, šķūņa (bijusī kūts) un leduspagraba. Dzīvojamā māja ir guļbūve, aptuveni 200 m2 plaša, aprīkota ar mūsdienu ērtībām, kas izbūvētas, cienot ēkas arhitektoniskās detaļas. “Aktīvi pētot arhīvus, pēc šī brīža informācijas varam secināt, ka dzīvojamā māja varētu būt celta 20. gadsimta sākumā, bet skaidru ziņu par to nav, un vēl notiek izpēte. 2004. gadā, kad nopirkām māju, tās oriģinālais plānojums bija pielāgots dažādo saimnieku vajadzībām. Ķeroties pie mājas rekonstrukcijas, maksimāli respektējām sākotnējo plānojumu, balstoties arī uz ēkas līdzību ar netālu esošā Brīvdabas muzeja filiāles “Vēveri” dzīvojamajām ēkām. Ienākot mājā, tai ir Piebalgai raksturīgā melnā virtuve, kas kā telpa ir saglabāta tās oriģinālajā izskatā, atstājot arī tās lodziņus, taču šobrīd pilda citu funkciju. Tālāk uz ziemeļu pusi izbūvējām, kā pašas saucam, SPA. Savulaik šajā pusē ierasti atradās telpas produktu uzglabāšanai. Pārējās telpas iekārtotas klasiski – mājā ierīkota gan saimes istaba ar galdu un maizes krāsni, gan guļamistabas. Tā no vienpadsmit sadrumstalotiem kambariem atgriezāmies pie piecām loģiskām istabām. Iebūvējām arī pirti, dušu un divas tualetes. Dzīvojamo māju apkurinām ar sešām malkas krāsnīm, savukārt ēkas sanmezglos ir ierīkotas siltās grīdas. Ja šeit būtu jādzīvo uz vietas ikdienā, tad malkas apkure noteikti nebūtu ērtākais risinājums, bet, tā kā primāri baudām šo vietu brīvajā laikā, esam izveidojušas vietu, kas kontrastē ar pilsētai tipisko urbāno un moderno vidi, ļaujot ne vien paraudzīties uz aizgājušajiem laikiem, bet arī atgriezties senatnē ar visām no tām izrietošajām sekām,” teic Beate.
Teksts: Evija Ozola
Foto: privātais arhīvs, Dace Spalviņa
