LU Latviešu valodas institūts

09/10/2025

Pirms vairākiem mēnešiem dalījāmies ar 18. gadsimta Lejasciema sieviešu vārdiem, kas atrasti, ekscerpējot datus un rakstot "Latviešu personvārdu vēsturisko vārdnīcu". Šoreiz rādām apkopojumu no Lejasciema draudzes (tag. Gulbenes novadā) pirmajiem dzimušo puisīšu ierakstiem baznīcgrāmatā 1748.–1759. gadā (lielākiem burtiem - tolaik populārākie). Ņemot vērā Centrālās Statistikas pārvaldes datus, mūsdienās starp populārākajiem (dažādi pārveidojušies) atrodami vairāki vīriešu vārdi: Jānis, Jēkabs, Pēteris, Toms, Juris. Bet daži no latviešu populārāko personvārdu kopuma izzuduši vai (kā Gurds, Inde, Bēcs, Beks, Bertužs, Ķoders u. c.) atrodami tikai vēsturiskos avotos. To visu rādīsim topošajā latviešu personvārdu vārdnīcā.
Te Lejasciema draudzes sieviešu vārdi: https://www.facebook.com/photo/?fbid=1034314708881043&set=a.410644807914706

, , Lejasciema pagasts

05/10/2025

VALODAS DIENA dodas uz Dienvidkurzemi!
15. oktobrī plkst. 14.30 aicinām ikvienu valodas mīļotāju un Nīcas skarto uz īstiem valodas svētkiem Nīcas kultūras namā!
Valodnieki no LU Latviešu valodas institūta dosies uz Nīcas pagastu, lai iepazītu un godinātu mūsdienu Nīcas valodas bagātības.

Pasākumā būs:
• Stāstījums par vietvārdiem un apvidvārdiem (Sanda Rapa, Liene Markus-Narvila, Vita Strautniece).
• Dr. habil. philol. Benitas Laumanes monogrāfijas “Identitātes meklējumi: Nīcas, Otaņķu, Pērkones mājvārdi un uzvārdi” atvēršana.
• Nīcas etnogrāfiskā ansambļa muzikāls priekšnesums.
• Valodas spēles, viktorīnas un piespraudīšu izgatavošana.

Nāc un izzini savas saknes un valodu kopā ar mums! Tiekamies Nīcā!

Paldies atbalstītājiem: Dienvidkurzemes novada pašvaldība, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, Nīcas vidusskola.

25/09/2025

Paldies Latvijas Radio, kas uzklausa un saprot. Latviešu valodniecība iznīkst, un drīz tas var notikt neatgriezeniski.

No 6,2 miljoniem eiro, ko valdība piešķīrusi letonikas pētījumiem turpmākajiem gadiem, tikai aptuveni miljons eiro paredzēts tieši latviešu valodas pētījumiem. Ko valodnieki grasās pētīt, un vai ar at...

25/09/2025

Ja gribi mūs satikt, uzzināt, kā un kur mēs strādājam, un piedalīties dažādās valodas spēlēs (par personvārdiem, kurus pētām projektā "Latviešu personvārdu vēsturiskā vārdnīca: digitāla pieeja un atvērtie dati", kā arī par apvidvārdiem, senajiem rakstiem), Zinātnieku naktī nāc uz Kalpaka bulvāri 4, 328. telpu trešajā stāvā. Gaidīsim! Un jau vari padomāt, kādi vārdi 19. gadsimtā bija darināti no šiem personvārdiem.

,

04/09/2025

No 27. līdz 29. augustam LU Dabas mājā noritēja 4. starptautiskā vieglās valodas pētniecības un prakses konference KLAARA 2025, kura pulcēja gandrīz 80 dalībnieku no 13 pasaules valstīm.
Konferences programma bija piesātināta, un trijās dienās tika plaši aplūkotas dažādas jaunāko pētījumu šķautnes. Ir patiesi pārsteidzoši, cik daudzveidīgi var būt vieglās valodas pētījumi, un tikpat patiess prieks, ka pētnieku aizrautība un interese šajā jomā arvien pieaug.

KLAARA ir pirmā konference pasaulē, kas veltīta tikai vieglajai valodai. To 2019. gadā pirmo reizi rīkoja Helsinku Universitāte. Pēc tam KLAARA notika Šveicē un Portugālē, savukārt 2027. gadā KLAARA konferenci uzņems Vācijas kolēģi.

Vieglās valodas pētnieki ar lielu prieku šogad apmeklēja Rīgu un atzina, ka pilsēta ir negaidīti skaista. Tāpat dalībnieki novērtēja lieliski paveikto organizatorisko darbu un norādīja, ka nākamajām konferencēm uzlikta ļoti augsta latiņa.
No sirds lepojamies, ka 2025. gadā varējām uzņemt KLAARA šeit, Rīgā!

Skrivanek Baltic Latvijas Universitāte Valsts kultūrkapitāla fonds

25/08/2025

[ENG below]
Aicinām uz 4. starptautisko vieglās valodas pētniecības un prakses konferenci KLAARA 2025, kas notiks šī gada 27.–29. augustā. Joprojām ir iespēja pieteikties kā klausītājam!
Konferences norises vieta: Latvijas Universitātes Dabas māja, Jelgavas iela 1.
Konferences programma:https://lavi.lu.lv/wp-content/uploads/2025/08/Programme_final.pdf
Reģistrācijas anketa klausītājiem: https://forms.gle/pGoQ4eTMg7LDM88W9
Vieglā valoda nav jauns fenomens – citviet pasaulē vieglo valodu izmanto jau vairāk nekā 60 gadus, padarot informāciju piekļūstamu arī cilvēkiem, kuriem ir īslaicīgas vai pastāvīgas grūtības saprast valodas standarta formas.
Pirmā KLAARA konference notika 2019. gadā Somijā, pēc tam konferenci uzņēma Šveice un Portugāle. Šogad Latviešu valodas institūts (Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte) ikvienam interesentam Latvijā, kā arī citiem konferences viesiem piedāvā unikālu iespēju iepazīt vieglās valodas daudzveidību, gūstot zināšanas no pasaules vadošajiem nozares pētniekiem un praktiķiem.
Konferenci atbalsta Latvijas Universitāte, Valsts kultūrkapitāla fonds un Skrivanek Baltic.
Plašāka informācija par konferenci pieejama Latviešu valodas institūta vietnē: https://lavi.lu.lv/klaara-lv/
--------
Join us for the 4th International Conference on Easy Language Research and Practice KLAARA 2025, taking place on 27–29 August 2025. You can still register as a listener.
Conference venue: House of Nature of the University of Latvia, Jelgavas iela 1.
Conference Programme:https://lavi.lu.lv/wp-content/uploads/2025/08/Programme_final.pdf
Listener Registration Form: https://forms.gle/pGoQ4eTMg7LDM88W9
Easy language is not a new phenomenon – around the world, easy language has been used for more than 60 years, thus making information accessible for people who have temporary or permanent difficulties understanding the standard forms of language.
The first KLAARA conference took place in 2019, in Finland. Then Switzerland and Portugal hosted the conference. This year, the Latvian Language Institute (the University of Latvia, Faculty of Humanities) offers a unique opportunity to learn about easy language diversity from the world's leading researchers and practitioners to any interested party in Latvia and all other conference guests.
Supporters: Latvijas Universitāte, Valsts kultūrkapitāla fonds, Skrivanek
Read more about the conference on the Latvian Language Institute's website: https://lavi.lu.lv/en/klaara-eng/

18/08/2025

Vai jūsu paziņu lokā ir kāds, kuru sauc, piemēram, Gorgels vai Kulle? Vai varbūt zināt kādu, kura vārds ir Henneke vai Grebess? Mūsdienās šādi vārdi droši vien nav dzirdēti, tomēr, pētot senos avotus, ir vērojama ļoti liela personvārdu dažādība un atrodami interesanti un unikāli sen aizmirsti vārdi, kuri pirms vairākiem gadu simteņiem ir dokumentēti Latvijas teritorijā. Šodien piedāvājam nelielu ieskatu topošajā "Latviešu personvārdu vēsturiskajā vārdnīcā” un publicējam sarakstu ar 15 neierastiem vīriešu personvārdiem, kas atrasti 1566. gada Zemgales un 1582./83. gada Kurzemes rakstu avotos. Tiesa, seno personvārdu virpulī ir atrodami arī mūsdienās zināmi vārdi tā laika vācu rakstībā, piemēram, Tomas (sal. Tomass), Pavel (Pāvels), Peter (Pēteris), Martin (Mārtiņš), Jacab (Jēkabs), Paul (Pauls), Steffen (Stefans), Michell (Miķelis), Matties (Matīss) un Christoffer (Kristofers).
Gan par ierastākiem, gan neierastākiem vārdiem, to izcelsmi, rakstības dažādību un daudz ko citu varēs uzzināt topošajā "Latviešu personvārdu vēsturiskajā vārdnīcā”. Varbūt ir vērts smelties iedvesmu no šiem un citiem vārdiem, kas būs atrodami vārdnīcā, un apsvērt to izmantošanu arī mūsdienās…

Ierakstu sagatavojusi Estere Helmane

,

01/07/2025

Kad Jāņos vēlreiz noskatīts "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", aicinām ieklausīties vēl vienā mums ļoti mīļā intervijā (no 6. minūtes) – ar filmas režisoru Jāni Streiču, pie kura viesojāmies viņa brīnišķīgajā sētā Paliepī (Lietuvā) un jūsmojām par viņa gudrību, pieredzi un zināšanām, skaisto valodu un vienkārši par labo, gandrīz dievišķo raksturu. Tik jauki un vērtīgi tas bija, jo kurš gan cits par valodu un kino varētu pastāstīt vēl labāk!

Raidījuma "Vārduleja" sešpadsmitais ieraksts veltīts valodai kino un kino valodai. Pirmajā daļā pastāstām, kā valoda ieskanas kino, ar ko tā īpaša un kā tā mijiedarbojas ar klusumu un citām skaņām. Otrajā daļā viesojamies pie izcilā kinorežisora Jāņa Streiča Paliepī Lietuv...

16/06/2025

Mūsu pētniece Renāte Siliņa-Piņķe Latvijas Radio stāsta par Latviešu valodas institūtā topošo "Latviešu personvārdu vēsturisko vārdnīcu": cik daudz aspektu tā ietvers un cik daudz tā pūļu prasa.

, ,

Vai esi kādreiz interesējies par sava vārda izcelsmi? Kad tas pirmo reizi Latvijā kādam dots? Cik daudz līdzīgu vārdu ir tavējam, un, kā pētnieki jau gadsimtiem ilgi mēģinājuši saprast, ko šis savādai...

10/06/2025

Ekscerpējot datus un rakstot "Latviešu personvārdu vēsturisko vārdnīcu", pamazām gūstam priekšstatu par dažādu reģionu priekšvārdu ainavu. Šoreiz rādām apkopojumu no Lejasciema draudzes (tag. Gulbenes novadā) pirmajiem dzimušo meitenīšu ierakstiem baznīcgrāmatā 1748. –1759. gadā (lielākiem burtiem - tolaik populārākie). Ņemot vērā Centrālās Statistikas pārvaldes datus, mūsdienās starp populārākajiem (dažādi pārveidojušies) atrodami tikai daži: Anna, Maija, Ilze, Dārta, Katrīna. Pārējie no latviešu populārāko personvārdu kopuma izzuduši, un daži (kā Iba, Āle, Madze) atrodami tikai vēsturiskos avotos. To visu rādīsim topošajā latviešu personvārdu vārdnīcā.
, , Lejasciema pagasts

30/05/2025

20/05/2025

Ir divi iemesli, kas mums liek dalīties ar šo mūsu raidījuma "Vārduleja" ierakstu. Pirmkārt, Viļakas draudzes prāvests Guntars Skutels svin apaļu jubileju, un, otrkārt (un varbūt galvenokārt), saruna ar viņu (no astotās minūtes) mūs ļoti iedvesmoja. Atvērts kā dievnama durvis, dzirkstīgs un skanīgs ir šis priesteris. Mīļi sveicam dzimšanas dienā!

"Vārdulejas" raidījums "Valoda un Dievs" mēģina ielūkoties tajā laukā, kur satiekas valoda un reliģija, valoda un nesasniedzamā dievišķā vara. Tajā stāstām par to, kas raksturo reliģisko valodu, kāpēc tā skan atšķirīgi un ko ar to var un vēlas panākt. Raidījuma otrajā daļ....