LU Latviešu valodas institūts

LU Latviešu valodas institūts Latvian Language Institute of the University of Latvia aims primarily to conduct research in varied areas of Latvian linguistics. gadā un ir 1935.

At the Institute, research on Latvian linguistics is being carried out diligently covering the areas of dialectology and areal linguistics, onomastics, history of language, grammar, phonetics and phonology, lexicology and lexicography, sociolinguistics, terminology and studies of language culture. The activities implemented by the Institute include preparing encyclopaedias, monographies, printed a

nd online dictionaries, organizing conferences, seminars and other events, as well as preserving national linguistic heritage by publishing the selected works by outstanding Latvian linguists. The academic staff of the Institute also contribute to the implementation of study programs in linguistics, primarily as scientific advisors for master and doctoral students. Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts (LU LaVI) ir izveidots 2006. gadā dibinātās Latviešu valodas krātuves tradīciju turpinātājs. LU LaVI īsteno pētniecisko darbību dažādās latviešu valodniecības jomās — dialektoloģijā un areālajā lingvistikā, onomastikā, valodas vēsturē, gramatikā, fonētikā un fonoloģijā, leksikoloģijā un leksikogrāfijā, sociolingvistikā, terminoloģijā, valodas kultūrā. Institūtā tiek sagatavotas enciklopēdijas un monogrāfijas par dažādiem valodniecības jautājumiem, tas piedalās drukātu un elektronisku vārdnīcu izstrādē, rīko konferences, seminārus un citus pasākumus, kā arī palīdz saglabāt kultūras un akadēmisko mantojumu, izdodot ievērojamu latviešu valodnieku darbu izlases. Institūta darbinieki tiek aktīvi iesaistīti valodniecības studiju programmu īstenošanā, galvenokārt nodrošinot maģistra un doktora darbu izstrādes vadīšanu.

Kad Jāņos vēlreiz noskatīts "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", aicinām ieklausīties vēl vienā mums ļoti mīļā intervijā (no 6. ...
01/07/2025

Kad Jāņos vēlreiz noskatīts "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", aicinām ieklausīties vēl vienā mums ļoti mīļā intervijā (no 6. minūtes) – ar filmas režisoru Jāni Streiču, pie kura viesojāmies viņa brīnišķīgajā sētā Paliepī (Lietuvā) un jūsmojām par viņa gudrību, pieredzi un zināšanām, skaisto valodu un vienkārši par labo, gandrīz dievišķo raksturu. Tik jauki un vērtīgi tas bija, jo kurš gan cits par valodu un kino varētu pastāstīt vēl labāk!

Raidījuma "Vārduleja" sešpadsmitais ieraksts veltīts valodai kino un kino valodai. Pirmajā daļā pastāstām, kā valoda ieskanas kino, ar ko tā īpaša un kā tā mijiedarbojas ar klusumu un citām skaņām. Otrajā daļā viesojamies pie izcilā kinorežisora Jāņa Streiča Paliepī Lietuv...

Mūsu pētniece Renāte Siliņa-Piņķe Latvijas Radio stāsta par Latviešu valodas institūtā topošo "Latviešu personvārdu vēst...
16/06/2025

Mūsu pētniece Renāte Siliņa-Piņķe Latvijas Radio stāsta par Latviešu valodas institūtā topošo "Latviešu personvārdu vēsturisko vārdnīcu": cik daudz aspektu tā ietvers un cik daudz tā pūļu prasa.

, ,

Vai esi kādreiz interesējies par sava vārda izcelsmi? Kad tas pirmo reizi Latvijā kādam dots? Cik daudz līdzīgu vārdu ir tavējam, un, kā pētnieki jau gadsimtiem ilgi mēģinājuši saprast, ko šis savādai...

Ekscerpējot datus un rakstot "Latviešu personvārdu vēsturisko vārdnīcu", pamazām gūstam priekšstatu par dažādu reģionu p...
10/06/2025

Ekscerpējot datus un rakstot "Latviešu personvārdu vēsturisko vārdnīcu", pamazām gūstam priekšstatu par dažādu reģionu priekšvārdu ainavu. Šoreiz rādām apkopojumu no Lejasciema draudzes (tag. Gulbenes novadā) pirmajiem dzimušo meitenīšu ierakstiem baznīcgrāmatā 1748. –1759. gadā (lielākiem burtiem - tolaik populārākie). Ņemot vērā Centrālās Statistikas pārvaldes datus, mūsdienās starp populārākajiem (dažādi pārveidojušies) atrodami tikai daži: Anna, Maija, Ilze, Dārta, Katrīna. Pārējie no latviešu populārāko personvārdu kopuma izzuduši, un daži (kā Iba, Āle, Madze) atrodami tikai vēsturiskos avotos. To visu rādīsim topošajā latviešu personvārdu vārdnīcā.
, , Lejasciema pagasts

30/05/2025
Ir divi iemesli, kas mums liek dalīties ar šo mūsu raidījuma "Vārduleja" ierakstu. Pirmkārt, Viļakas draudzes prāvests G...
20/05/2025

Ir divi iemesli, kas mums liek dalīties ar šo mūsu raidījuma "Vārduleja" ierakstu. Pirmkārt, Viļakas draudzes prāvests Guntars Skutels svin apaļu jubileju, un, otrkārt (un varbūt galvenokārt), saruna ar viņu (no astotās minūtes) mūs ļoti iedvesmoja. Atvērts kā dievnama durvis, dzirkstīgs un skanīgs ir šis priesteris. Mīļi sveicam dzimšanas dienā!

"Vārdulejas" raidījums "Valoda un Dievs" mēģina ielūkoties tajā laukā, kur satiekas valoda un reliģija, valoda un nesasniedzamā dievišķā vara. Tajā stāstām par to, kas raksturo reliģisko valodu, kāpēc tā skan atšķirīgi un ko ar to var un vēlas panākt. Raidījuma otrajā daļ....

[ENG below]📣 Atgādinām, ka 2025. gada 15. maijs ir pēdējā diena, kad iespējams iesniegt pieteikumus konferencei.Šī gada ...
06/05/2025

[ENG below]
📣 Atgādinām, ka 2025. gada 15. maijs ir pēdējā diena, kad iespējams iesniegt pieteikumus konferencei.
Šī gada 27.–29. augustā Rīgā notiks 4. starptautiskā vieglās valodas pētniecības un prakses konference KLAARA 2025.
Vieglā valoda nav jauns fenomens – citviet pasaulē vieglo valodu izmanto jau vairāk nekā 60 gadus, padarot informāciju piekļūstamu arī cilvēkiem, kuriem ir īslaicīgas vai pastāvīgas grūtības saprast valodas standarta formas.
Pirmā KLAARA konference notika 2019. gadā Somijā, pēc tam konferenci uzņēma Šveice un Portugāle. Šogad Latviešu valodas institūts (Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte) ikvienam interesentam Latvijā, kā arī citiem konferences viesiem piedāvā unikālu iespēju iepazīt vieglās valodas daudzveidību, gūstot zināšanas no pasaules vadošajiem nozares pētniekiem un praktiķiem.
Plašāka informācija par konferenci pieejama Latviešu valodas institūta vietnē: https://lavi.lu.lv/klaara-lv/
--------
📣 A reminder: May 15, 2025 is the deadline for submitting proposals for the conference.
On August 27–29, 2025, in Riga, the 4th International Conference on Easy Language Research and Practice KLAARA 2025 will be held.
Easy language is not a new phenomenon – around the world, easy language has been used for more than 60 years, thus making information accessible for people who have temporary or permanent difficulties understanding the standard forms of language.
The first KLAARA conference took place in 2019, in Finland. Then Switzerland and Portugal hosted the conference. This year, the Latvian Language Institute (the University of Latvia, Faculty of Humanities) offers a unique opportunity to learn about easy language diversity from the world's leading researchers and practitioners to any interested party in Latvia and all other conference guests.
Read more about the conference on the Latvian Language Institute's website: https://lavi.lu.lv/en/klaara-eng/

Cilvēku vārdiem ir dažādi mūži. Daži dzīvo gadsimtiem ilgi, bet citi nāk un aiziet, palikdami tikai vēstures dokumentos....
04/04/2025

Cilvēku vārdiem ir dažādi mūži. Daži dzīvo gadsimtiem ilgi, bet citi nāk un aiziet, palikdami tikai vēstures dokumentos. Bet ir arī tādi, kas turpina savu mūžu uzvārdos. Tādi, piemēram, Tannis un Tunnis, kas kādreiz bijušas personvārda Antonijs saīsinātās formas. Tādu vairākas reizes nedēļā dzirdam kopā ar aktuālajām laika prognozēm. 18. gadsimtā Bricis bija labi zināms personvārds, iespējams, plašāk izplatīts Kurzemē. 18. gadsimta beigās tas bija astotais populārākais zēnu vārds Priekules draudzē. Un jā, tā pamatā ir vācu vārda Frīdrihs (v. Friedrich) saīsināta forma Fricis (v. Fritz). Senākajos aizguvumos vācu fr vārda sākumā latviešu valodā kļuva par br. Joprojām lietojam vārdus brāķis un brokastis. Un uzvārdu Bricis…

Par tādiem, un ne tikai tādiem vārdiem, to izcelsmi un reizēm arī izzušanu top “Latviešu personvārdu vēsturiskā vārdnīca”.

P.S. Uzvārdiem nereti ir iespējami vairāki izcelsmes skaidrojumi, īpaši, ja tie izplatīti dažādās Latvijas daļās.

Ierakstu sagatavojusi Renāte Siliņa-Piņķe

,

Konkursā "Viegli lasīt" šogad tika iesniegti 35 darbi. No tiem 27 izvirzīti otrajai kārtai un jau nodoti konkursa žūrija...
24/03/2025

Konkursā "Viegli lasīt" šogad tika iesniegti 35 darbi. No tiem 27 izvirzīti otrajai kārtai un jau nodoti konkursa žūrijai. Kamēr darbi tiek lasīti, analizēti un vērtēti, mēs iepazīstinām ar trešā konkursa žūrijas loceklēm:
Laura Vinogradova ir rakstniece, bērnu un pieaugušo grāmatu autore. Viņas grāmatas tulkotas jau vairākās pasaules valodās. Laura Vinogradova raksta arī vieglajā valodā un tic, ka ikviena valoda ir īpaša, ja ļauj mums labāk saprasties.
Dite Liepa ir LU HZF Latviešu valodas institūta pētniece, arī Rīgas Stradiņa universitātes docente. Diti padziļināti interesē vieglās valodas pētniecība un attīstība, kā arī valodas kultūras jautājumi.
Irīna Meļņika ir biedrības "Vieglās valodas aģentūra" valdes priekšsēdētāja. Irīna tic, ka vieglā valoda ir tilts uz iekļaujošu sabiedrību un ikdienā strādā, lai sarežģītas lietas kļūtu vienkāršas un saprotamas ikvienam.
Anete Apine ir daudzfunkcionālo sociālo pakalpojumu centra "Laipa" pārstāve, kuras ikdiena rit ciešā sadarbībā ar vieglās valodas lietotājiem. Anete novērtē tīrību un kārtību kā vidē, tā prātā.
Anna Andersone ir teātra kritiķe un interneta žurnāla "Satori" redaktore.
Konkursa noslēgums gaidāms 28. maijā – Vieglās valodas dienā.

13/03/2025

Paldies RadioNABA, ka atļauj mums, valodniekiem, veidot raidījumu par valodu. Šādas sarunas ir tik jaukas un iedvesmojošas! Anatolijs Kreipāns - arī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes absolvents.
https://www.facebook.com/share/r/16DqPwnFqx/

Skolas, skolēni, skolotāji! Ir lieliska iespēja atkal ķerties pie daiļdarbu un pētījumu rakstīšanas, jo ir izsludināts J...
07/03/2025

Skolas, skolēni, skolotāji! Ir lieliska iespēja atkal ķerties pie daiļdarbu un pētījumu rakstīšanas, jo ir izsludināts Jāņa Endzelīna valodas konkurss. Tas sāk izveidoties par brīnišķīgu ikgadēju tradīciju.un jau ir pierādījis, ka latviešu valoda ir skaista un bagāta un joprojām var kuplināties un ka skolās aug gudri, aizrautīgi un daiļrunīgi latvieši, kuru sacerētie darbi spēj apburt. Piedalieties - rakstiet un sūtiet!
Paldies, J Endzelīna Kauguru Pamatskola, par organizēšanu! Paldies, Valmiera.Valmieras novads, par atbalstu! Mēs, LU Latviešu valodas institūts (LU Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte), arī atbalstām un gaidām.

🇱🇻 Turot godā latviešu valodu un pieminot latviešu klasiskās valodniecības pamatlicēju un starptautiski atzīto valodnieku Jāni Endzelīnu, jau otro gadu pēc kārtas Latvijas vispārizglītojošo skolu 4.–9. klašu skolēni aicināti piedalīties valodas konkursā “Apvidvārdi un vietvārdi”. 🙌

✍️ Izmantojot kādu no literāro, radošo darbu formām – nostāsts, teika, literārā pasaka vai eseja, skolēni līdz 31. maijam aicināti iesniegt darbus Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolai kādā no tēmām:
🔸 Apvidvārdi kā visīsākās latvju dainas, kas glabā ziņas par latviešu valodas daudzveidību, kultūru un sadzīvi;
🔸 Vietvārdi – mazi virsrakstiņi, kas glabā miljoniem izteiksmīgu Latvijas dabas, vēstures, ģeogrāfijas, kultūras un sadzīves stāstus.

Konkurss tiek organizēts sadarbībā ar J Endzelīna Kauguru Pamatskola un LU Latviešu valodas institūts.

Plašāka informācija un nolikums komentārā 👇

Trešajā konkursā "Viegli lasīt" iesniegti 35 stāsti! Tie jau nodoti pirmās kārtas vērtētājiem. Pirmās kārtas rezultātus ...
04/03/2025

Trešajā konkursā "Viegli lasīt" iesniegti 35 stāsti! Tie jau nodoti pirmās kārtas vērtētājiem. Pirmās kārtas rezultātus un otrās kārtas žūrijas sastāvu paziņosim 2025. gada 17. martā.

Paldies par interesi un iesaisti!
LU Latviešu valodas institūts (Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte) sadarbībā ar Vieglās valodas aģentūru (Vieglās valodas aģentūra) un SIA „Grāmatu nams „Valters un Rapa”” rīko trešo rakstnieku konkursu "Viegli lasīt". Labākie konkursa darbi tiks virzīti publicēšanai, turpinot pagājušā gadā iesākto grāmatu sēriju "Stāsti vieglajā valodā".


Pētnieki uzskata, ka valodā vairāk sinonīmu ir tam, kas cilvēkiem mīļš un tuvs. Gavilējot kopā ar "Straumi" (Flow - an a...
03/03/2025

Pētnieki uzskata, ka valodā vairāk sinonīmu ir tam, kas cilvēkiem mīļš un tuvs. Gavilējot kopā ar "Straumi" (Flow - an animated film), ielūkojāmies kaķu nosaukumos latviešu valodā. Un cik daudz to atradām! Latvieši kaķī ir pamanījuši visu: viņa dabu, izskatu, darbības, murrāšanu un vairāk par visu – mīļumu.
Apsveicam Gintu Zilbalodi un visu filmas veidotāju grupu!

Address

Kalpaka Bulvāris 4
Riga
LV-1050

Telephone

+37167227696

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when LU Latviešu valodas institūts posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Contact The Business

Send a message to LU Latviešu valodas institūts:

Share