Jurista Vārds

Home
Latvia
Riga
Jurista Vārds

Mēnešraksts un portāls tieslietu profesionāļiem un tiesību politikas veidotājiem Latvijā.

Nedēļas žurnāls „Jurista Vārds” ir lielākais periodiskais, specializētais, tieslietām veltītais izdevums Latvijā.

Žurnālu "Jurista Vārds" izdod un portālu juristavards.lv uztur oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis".

Žurnāla darbības vadmotīvs – „Par tiesisku domu un praksi!” – raksturo tā centienus vienotā diskusijā par Latvijas tiesību sistēmas pilnveidošanas iespējām iesaistīt gan tiesīb

u zinātniekus, gan jurisprudences praktiķus.

„Jurista Vārda” zīmolā ietverts romiešu tiesībās sakņotais vienlīdzības un taisnīguma princips Una lex una iustitia omnibus (viens likums, viena taisnība visiem – lat. val.).

Ņemot vērā ilggadīgo darbību, autoritāti un atpazīstamību Latvijas tiesību telpā, piesaistīto autoru loku, kā arī lasītāju skaitu, „Jurista Vārds” šobrīd ir lielākais un nozīmīgākais Latvijas juristu neklātienes domu apmaiņas forums un profesionālās tālākizglītības instruments, kā arī būtiskākais informācijas avots par norisēm tieslietās.

12/08/2026

Ir viegli runāt par efektivitāti. Daudz grūtāk ir pateikt, ko tieši sistēmā esam gatavi mainīt, lai šis vārds iegūtu saturu.

Augusta “Jurista Vārdā” sarunājamies ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Armīnu Meisteru - par prokuratūru, tās resursiem un pārmaiņām, kas, viņa ieskatā, vairs nav atliekamas.

Vai kriminālprocesa obligātuma vietā jārunā par ekonomiskumu un lietderīgumu? Vai prokuroram sarežģītās lietās no kontrolētāja jākļūst par aktīvāku izmeklēšanas virzītāju? Vai priekšrakstu par sodu vajadzētu piemērot plašāk? Un kur beidzas vārda brīvība, ja runa ir par dezinformāciju un valsts drošību?

Intervijā A. Meisters runā arī par specializēto prokuratūru nākotni, prokuroru atbildību un profesionālo ētiku, birokrātijas mazināšanu un ieceri pēc būtības pārskatīt vairākus kriminālprocesa pamatus.

Intervija iezīmē ģenerālprokurora redzējumu par prokuratūru, kurai jāspēj skaidri apzināties savu lomu un atbildību tiesiskuma nodrošināšanā.

💬 Plašo interviju lasiet šeit:
🔗https://juristavards.lv/zurnals/287890-generalprokurors-esam-gatavi-izmantot-savus-resursus-lietderigi-un-uznemties-atbildibu/

🗞️ Augusta “Jurista Vārds”:
🔗 https://juristavards.lv/zurnals/numuri/12568

11/08/2026

Kamēr automātiskās e-pasta atbildes vēl vēsta “būšu atpakaļ pēc atvaļinājuma” un daudzi cenšas izbaudīt vasaras pēdējās brīvdienas, tieslietu dzīve turpinās pilnā sparā! Augusta “Jurista Vārds” tam ir labs pierādījums.

⚖️ Jaunajā mēnešrakstā: saruna ar ģenerālprokuroru par gatavību izmantot prokuratūras resursus lietderīgi un uzņemties atbildību; atskats uz ikgadējo konstitucionālās tiesībpolitikas semināru; jaunākās Senāta atziņas darba tiesību jomā; reaģētspēja kā tiesību norma u.c. aktuāli temati. Savukārt publiskajiem iepirkumiem atvēlēta tematiska rakstu kopa - septiņas publikācijas. Un ne bez iemesla - mūs sagaida lielākā publisko iepirkumu reforma pēdējā desmitgadē!

Tātad sauļošanās krēslu vēl prom nelieciet, vienkārši atstājiet uz tā vietu arī augusta “Jurista Vārdam”. Jaunais numurs ir klāt!

👉 Iepazīstieties ar augusta “Jurista Vārdu” un tā daudzveidīgo saturu: https://juristavards.lv/zurnals/numuri/12568

10/08/2026

Cik liela drīkst kļūt valsts roka ekonomikā, pirms palīdzība sāk mainīt pašus spēles noteikumus?

Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps raugās uz Latvijas ekonomisko attīstību caur “neredzamās”, “grābjošās” un “palīdzošās rokas” modeli un rāda, cik cieši ekonomikas izaugsme ir saistīta ar tiesiskās vides kvalitāti, institūciju darbību un uzticēšanos valstij.

Raksts aicina domāt par robežu starp vajadzīgu valsts atbalstu un vidi, kurā atbalsts sāk ietekmēt konkurenci, budžeta ilgtspēju un uzņēmumu motivāciju. Un par ko vēl būtiskāku, vai Latvijas tiesiskā vide spēj nodrošināt skaidrus, paredzamus un visiem vienādus spēles noteikumus.

Lasiet rakstu JV+:
https://juristavards.lv/zurnals/287904-no-neredzamas-rokas-lidz-palidzosajai-rokai-tiesiskums-un-valsts-loma-latvijas-ekonomika/

07/08/2026

Kas notiek ar skolu brīdī, kad pazūd elektrība, apstājas sakari vai ierastais mācību process vairs nav iespējams? Uz šādiem jautājumiem nevar atbildēt tikai ar mapē ieliktu plānu.

Margarita Voiciša un Vitālijs Rakstiņš pievēršas jaunajai prasībai Latvijas izglītības iestādēm izstrādāt darbības nepārtrauktības plānus un vērtē, cik gatava šai pārmaiņai ir pati sistēma.

Taču vienots plāns vēl nenozīmē vienādu gatavību. Skolu ēkas, pieejamie resursi un cilvēku iespējas atšķiras, bet jaunajā regulējumā joprojām trūkst skaidras atbildes uz pavisam praktisku jautājumu - kas un kā pārliecināsies, ka uzrakstītais plāns krīzes brīdī patiešām darbojas?

Autoru vēstījums ir skaidrs: skolas noturību parāda tas, ko tā spēj izdarīt krīzes brīdī. Vai cilvēki zina savu rīcību? Vai plāns ir pārbaudīts? Vai svarīgākās funkcijas iespējams turpināt arī tad, kad ierastā kārtība izjūk?

Lasiet rakstu “Jurista Vārda” JV+ sadaļā - tas ir brīvpieejā:
https://juristavards.lv/zurnals/287883-darbibas-nepartrauktibas-plani-latvijas-skolas-no-normativas-prasibas-lidz-realai-noturibai/

05/08/2026

Kad valsts pārvaldes kvalitāti mēra pēc tā, vai “papīri ir kārtībā”, viegli pazaudēt pašu svarīgāko: rezultātu, kura dēļ šī pārvalde vispār pastāv.

Jūlija “Jurista Vārdā” sarunā ar Rīcības grupas birokrātijas mazināšanai vadītāju Jāni Endziņu uzmanības centrā ir birokrātiskā sloga mazināšana, taču vēl vairāk - nepieciešamība mainīt pašu valsts pārvaldes domāšanas veidu. No procesa uz rezultātu, no formālas atbilstības uz atbildību par savu “saimniecību”, no jauna regulējuma radīšanas uz jautājumu, vai konkrētais regulējums vispār ir vajadzīgs.

Intervijā iezīmējas ambiciozs mērķis: līdz 2028. gada beigām panākt Latvijā zemāko administratīvo slogu Baltijā, vienlaikus veidojot tādu publisko pārvaldi, kur efektivitāte nav kampaņas sauklis, bet ikdienas darba princips.

Lasiet interviju ar Jāni Endziņu:
https://juristavards.lv/zurnals/287849-janis-endzins-sobrid-publiskaja-parvalde-galvenais-lai-papiri-ir-kartiba/

Vairāk - jūlija “Jurista Vārdā”:
https://juristavards.lv/zurnals/numuri/12567

04/08/2026

Kur beidzas viens noziedzīgs nodarījums un sākas vairāku nodarījumu kopība?

Jūlija “Jurista Vārdā” Mg. iur. Evija Vīnkalna, analizējot Senāta jaunākās atziņas, izgaismo vairākus praksē būtiskus jautājumus: nelikumīgas personu pārvietošanas un uzturēšanās nodrošināšanas nošķiršanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas kā vienotu procesu, dokumentu viltošanas un krāpšanas kopību, kā arī likuma spēka laikā nozīmi.

Raksts atgādina, ka aiz tehniska jautājuma par pareizās normas izvēli slēpjas kas daudz būtiskāks: precīzs nodarījuma juridiskais vērtējums un tam atbilstošs sods.

Lasiet rakstu: https://juristavards.lv/zurnals/287853-atseviska-vienota-noziedziga-nodarijuma-un-noziedzigu-nodarijumu-kopibas-kvalifikacija-un-soda-notei/

Plašāk - jūlija “Jurista Vārdā”: https://juristavards.lv/zurnals/numuri/12567

31/07/2026

Kas notiek brīdī, kad ceļojums izjūk, zaudējumi ir reāli, bet apdrošinātājs norāda uz līguma izņēmumiem?

Jūlija “Jurista Vārdā” Dr. iur. Jeļena Alfejeva analizē ceļojumu apdrošināšanas juridisko būtību, apdrošinātāja atbildības robežas un līdzsvaru starp darījumu brīvību, patērētāja aizsardzību un palīdzības apdrošināšanas funkciju.

Rakstā īpaša uzmanība pievērsta reisu atcelšanai, aviokompāniju kompensācijām, bagāžas zaudējumiem un karadarbības izņēmumiem. Katrā gadījumā izšķirošs ir konkrētā līguma saturs, riska paredzamība un cēloņsakarība starp notikumu un zaudējumiem.

Lasiet Jeļenas Alfejevas rakstu:
https://juristavards.lv/zurnals/287857-celojumu-apdrosinasanas-stridi-starp-darijumu-brivibu-un-palidzibas-apdrosinasanas-funkciju/

Iepazīstiet arī jūlija “Jurista Vārda” numuru:
https://juristavards.lv/zurnals/numuri/12567

30/07/2026

Konstitucionālā sūdzība sākas ar vienu cilvēku, taču tās ietekme bieži sniedzas daudz tālāk par vienas lietas robežām.

Jūlija “Jurista Vārdā” Satversmes tiesas priekšsēdētāja Dr. iur. Irēna Kucina atskatās uz šā institūta 25 gadiem Latvijā un tā nozīmi attiecībās starp cilvēku, valsti un Satversmi.

Rakstā aplūkotā judikatūra rāda, kā individuāls pamattiesību aizskārums var atklāt plašāku sistēmisku problēmu un veidot jaunus konstitucionālus standartus sociālo tiesību, vides aizsardzības, valsts drošības un citās jomās.

Konstitucionālās sūdzības patiesais spēks slēpjas spējā pārvērst “es” par “mēs” - viena cilvēka lietu par visas tiesību sistēmas izaugsmi.

Lasiet Irēnas Kucinas rakstu:
https://juristavards.lv/zurnals/287851-konstitucionalas-sudzibas-25-gadi-ilgtspejigs-instruments-kas-mainija-latviju/

Iepazīstiet arī jūlija “Jurista Vārda” numuru:
https://juristavards.lv/zurnals/numuri/12567

28/07/2026

Kad viena rīcība šķietami atbilst vairākām Krimināllikuma normām, izšķirošais jautājums ir, vai viena no šīm normām jau pilnībā aptver nodarījuma kaitīgumu.

Jūlija “Jurista Vārdā” prokurore Liene Eglāja rakstā “Lex consumens kā normu konkurences princips krimināltiesībās” analizē principu lex consumens derogat legi consumptae - lielākais aptver mazāko. Autore skaidro, kā nošķirt normu konkurenci no noziedzīgu nodarījumu kopības un kā nepieļaut, ka persona par vienu un to pašu rīcību tiek sodīta divreiz.

Raksts pievēršas specialitātes, subsidiaritātes un konsumpcijas principiem, kā arī jautājumam, kad viens nodarījums pilnībā ietver citu un kad tomēr rodas patstāvīgs tiesību aizskārums.

Lasiet rakstu:
https://juristavards.lv/zurnals/287847-lex-consumens-ka-normu-konkurences-princips-kriminaltiesibas/

Iepazīstiet jūlija “Jurista Vārda” numuru:
https://juristavards.lv/zurnals/287847-lex-consumens-ka-normu-konkurences-princips-kriminaltiesibas/

22/07/2026

Vai tiešām Latvijai vajadzīgs jauns kriminālprocesa kodekss? Un - vai būvniecības procesa debirokratizācijas kampaņa neradīs drošības riskus (līdzīgus Zolitūdes traģēdijai)?

Kāpēc publisko būvniecības projektu izmaksas turpina pieaugt, un vai sabiedrībai vienmēr par to būtu jāmaksā?

Kā nošķirt normu konkurenci no noziedzīgu nodarījumu kopības, ja pat likuma formulējumi ne vienmēr sniedz skaidru atbildi?

“Jurista Vārda” jūlija sarunā Ph.D. Māris Leja un Mg. iur., MBA Jānis Uzulēns (Būves nākotnei) pievēršas divām atšķirīgām, taču praksē nozīmīgām tiesību jomām: krimināltiesībām un būvniecības tiesībām.

Ar “Jurista Vārda” publikāciju autoriem sarunājas žurnāla galvenā redaktore Dina Gailīte.

Jūlija raidierakstu skaties un klausies un : https://youtu.be/lPA6RHSdw3o?si=Hprojt4AKej2IIkx

Address

Raiņa Bulvāris 15
Riga
LV-1050

Website

https://juristavards.lv/

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Jurista Vārds posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Contact The Business

Send a message to Jurista Vārds:

Want your business to be the top-listed Media Company in Riga?