Nezāle

05/10/2025

Scientists in Iceland are working on a kelp-derived wall paint that could go beyond aesthetics — it may help cleanse indoor air. Using bioactive compounds from marine seaweed, such formulations aim to bind and neutralize airborne pollutants once the paint is dry.

Rather than relying on electricity, filters, or mechanical devices, this approach would let your walls quietly support cleaner air — especially in densely populated buildings with limited ventilation. Meanwhile, the finish is envisioned to be soft, matte, and naturally toned, fitting both form and function.
This kind of innovation aligns with broader efforts to merge nature and built environments — from photocatalytic paints that break down pollutants under sunlight to biomaterials that sequester carbon.

Source: Nieto-Márquez et al. (2023). Improving indoor air quality by using photocatalytic paints.

24/09/2025

Sestdien, 27. septembrī plkst. 12 RadioNABA. Šonedēļ Zemkopības ministrija izsludinājusi meža nozares attīstības pamatnostādņu sabiedrisko apspriešanu. Pavirši uzmetot acis, tā šķiet laba ziņa - jo dokumenta mērķis taču ir noteikt meža nozares attīstības stratēģiskos virzienus, un vai tad tieši sabiedrības interešu neņemšana vērā nav tas, ko Zemkopības ministrijai jau vairākus gadus pārmet gan iedzīvotāji, gan vides aizsardzības organizācijas? Taču, izrādās, viss nav tik vienkārši.

Vai nav tā, ka "sabiedriskā apspriešana" pārāk bieži ir formalitāte, ko valsts un pašvaldības institūcijas pārcieš sakostiem zobiem? Vai ir precedenti, kad tās ir bijušas jēgpilnas un noderīgas? Vai un kā sabiedrība šobrīd var ietekmēt politiskos procesus? Kāda ir mākslas loma šajā kontekstā?

Par to radio Naba studijā runāsim ar biedrības "Zaļā brīvība" pārstāvi Lindu Zuzi, Latvijas Pilsoniskās alianses pārstāvi, līdzdalības praktiķi Inesi Puriņu un režisori Kristu Burāni. Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Zaļā brīvība

Foto: Sanita Rībena

16/09/2025

Vai gaļas nodoklis var būt risinājums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai? Viens no gaļas nodokļa idejas autoriem Sandris Murins un Zootēka vadītājs Sandris Ādminis apspriež pro un contra.

Gaļas nodoklis: risinājums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai? Pēdējo 60 gadu laikā globālais gaļas patēriņš ir pieaudzis 2,5 reizes, kamēr savvaļas sugu populācijas ir samazinājušās par satraucoš...

08/09/2025

Sestdien, 13. septembrī pl. 12 RadioNABA. Gaļas nodoklis: risinājums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai?

Pēdējo 60 gadu laikā globālais gaļas patēriņš ir pieaudzis 2,5 reizes, kamēr savvaļas sugu populācijas ir samazinājušās par satraucošiem 69%. Šo dramatisko bioloģiskās daudzveidības kritumu galvenokārt veicina mežu un dabisko platību izzušana, ko lielā mērā veicina intensīvā lopkopība. Lopkopība ir atbildīga par 67% no pasaules mežu platību zudumiem un ir viens no lielākajiem ekosistēmu piesārņotājiem un iznīcinātājiem.

Lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, Bonnas Universitātes zinātnieki ir secinājuši, ka globālais gaļas patēriņš jāsamazina par 75%. Lai to panāktu, manabalss.lv tiek ierosināts ieviest gaļas nodokli. Tomēr rodas jautājums — vai šāds solis ir patiešām nepieciešams un kādas būtu tā sociālās un ekonomiskās sekas?

Par to sestdien diskutēsim ar dzīvnieku draugu Sandri Ādmini un gaļas nodokļa idejas līdzautoru Sandri Mūriņu. Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

📸 Dace Kondrate

Foto no performances “Gaļas nodoklis”

03/08/2025

In Canada, a growing movement of “community fridges” is transforming sidewalks into hubs of generosity and sustainability. These brightly painted refrigerators are placed in public spaces — often outside cafes, libraries, or community centers — and are stocked by volunteers, local businesses, and neighbors. Anyone can leave fresh food, such as fruits, vegetables, bread, or prepared meals, and anyone in need can take what they require, no questions asked.

The idea is simple but powerful: fight food waste while ensuring that no one in the community goes hungry. It operates on trust, kindness, and the belief that sharing surplus food benefits everyone. Many fridges are open 24/7, making them a lifeline for people facing food insecurity, shift workers, or those simply short on groceries.

These fridges also strengthen neighborhoods, encouraging people to connect, give back, and rethink how they use food. By redistributing surplus from homes, restaurants, and markets, they not only reduce landfill waste but also promote compassion and dignity. In Canadian cities like Toronto, Vancouver, and Montreal, community fridges have become colorful symbols of hope — proof that sometimes, the smallest acts of sharing can have the biggest impact.

23/07/2025

15/07/2025

11/07/2025

Sestdien, 12. jūnijā pl. 12 RadioNABA. Vai iespējams dzīvot pie dabas Latvijā? Kā pavadīt vasaru tā, lai katra diena būtu harmonisks festivāls - kopienā, ģimenē un līdzsvarā ar dabas procesiem? Ciemos Agnese Vējvilka, daloties ar pieredzi festivāla organizēšanā, dzīvošanā saskaņā ar dabas ritmiem. Runāsim par Give&Get fesitvālu, tipijiem, Laidu muižas mākslas rezidenci un LaRes festivālu.

Jautājumus uzdod Didzis Taurītis.

Give&Get community

Foto License: CC0 Public Domain

15/06/2025

Ja mājās parādās pelējuma sēne, tas nozīmē, ka tā jau kādu laiku ir starp mums dzīvojusi, bet nav bijusi redzama. Līdzīgi ir ar maizi vai ievārījumu – pelēka, balta vai citas krāsa kārtiņa ir tikai redzamā virspuse un patiesībā micēlijs ir pārņēmis visu produktu. Sēnes ir mums apkārt gan redzamā, gan nemanāmā veidā – tās ir gluži kā Šrēdingera kaķis, radio "Naba" raidījumā "Nezāle" pauda Latvijas Mikologu biedrības valdes locekle, sociālantropoloģe un Latvijas Universitātes doktorante Evita Veinberga.

Ja mājās parādās pelējuma sēne, tas nozīmē, ka tā jau kādu laiku ir starp mums dzīvojusi, bet nav bijusi redzama. Līdzīgi ir ar maizi vai ievārījumu – pelēka, balta vai citas krāsa kārtiņa ir tikai re...

07/06/2025

Šodienas raidījuma viesi Tomass Stepiņš un Toms Babincevs.

02/06/2025

Sestdien, 7. jūnijā pl. 12 RadioNABA raidījumā Nezāle. ""Maģija" ir vārds, kura lietojuma deflācija tieši modernajā laikmetā pārsteidz," žurnāla "Tvērums" šī gada pavasara numurā, kas kā reiz veltīts tēmai "Maģija", raksta Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Raivis Bičevskis.

Šajā raidījumā pie mums viesosies divi žurnāla veidotāji - Toms Babincevs un Tomass Stepiņš. Noskaidrosim, kā un kāpēc izdevuma redakcijai radās doma maģijai veltīt veselu žurnāla numuru, kādi trendi dominēja iesūtītajos materiālos, kas palika ārpus žurnāla un kas tajā tika iekļauts. Parunāsim arī par maģiju per se - kā šo fenomenu redz raidījuma viesi. Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Tvērums

Foto: Ave Calvar Martinez / Pexels

24/05/2025

What if phenomenal consciousness, signs, communication, and interpretation are fundamental aspects of all living systems, whether or not we can detect brains? This is the departure point of biosemiotics, an interdisciplinary field that combines biology, semiotics (the study of signs and meaning), and philosophy.

Environmental philosopher Dr. Yogi Hendlin is Editor-in-Chief of the Journal of Biosemiotics and, in this conversation, Hans Busstra talks to him about the widespread meaning-making in nature. All living beings, from bacteria to plants to mammals, have an ‘Umwelt,’ a dashboard representation of the world. In a sense, biosemiotics states that our mind is in the world: we are embodied beings, and with every inhalation 50.000 microbes enter our body, and they communicate to us by influencing our microbiome.

What if phenomenal consciousness, signs, communication, and interpretation are fundamental aspects of all living systems, whether or not we can detect brains...