19/11/2025
Mūžzaļie lapu krūmi vēla rudens dārzā
Padomus dod: Linda Strode, Latvijas valsts mežu arborētuma Kalsnavā augu selekcijas speciāliste
Novembrī, kad zelta rudens lapas jau salijušas, sabrūnējušas un pa daļai iemītas dubļos, kad cita pēc citas nozied pēdējās miķelītes un mārtiņrozes, dārzā aci piesaista mūžzaļie augi. Piemēram, mūžzaļie lapu krūmi, kuru ādainās, spīdīgās lapas ir skaistas visu ziemu. Dažiem ir arī koši augļi, kas saglabā dekorativitāti līdz pirmajam atkusnim.
Pēdējās desmitgadēs Latvijā rudeņi ir silti un gari – mūžzaļie lapu krūmi tādiem rudeņiem ļoti piestāv, jo dobēs visvairāk izceļas tieši tad, kad nekas cits īsti vairs nezied, kad vairums augu devušies ziemas mierā.
Izvēloties stādīt dārzā mūžzaļos lapaiņus, tomēr jāņem vērā divas pamatlietas, kas tiem visiem ir kopīgas.
Pirmkārt, šos augus vēlams stādīt daļējā noēnojumā, nevis atklātā vietā, kur saule tiem spīd tieši virsū lielāko dienas daļu. Lapainajiem mūžzaļajiem krūmiem, tāpat kā skujkokiem, mūsu klimatā pastāv apdegšanas risks janvāra un februāra saulē. Novembrī un decembrī, kad gaismas ir maz un zeme nav sasalusi, tie labi jutīsies arī saulainā vietā, taču pēc Jaunā gada, uznākot salam un atgriežoties saulei, to skaistais lapojums var stipri ciest no apdegumiem. Tāpēc ļoti svarīgi izvēlēties pareizu stādīšanas vietu – tad pašiem būs vieglāk krūmus uzturēt un pasargāt. Pusēnā starp citiem augiem, pie mūrīša vai sētas, kas daļu dienas tos noēnos, mūžzaļie lapaiņi jutīsies labi – varbūt pat varēsiet tos nepiesegt, jo par pilnīgi saules neizturīgiem tos nevar saukt, viņiem tikai nepatīk, ka tā spīd tieši sejā.
Otrkārt, vairums mūžzaļo lapu krūmu vēlas auglīgu, trūdvielām bagātu, caurlaidīgu augsni. Tikai dažiem labāk der smilšaina, grantaina, ne tik bagātīga augsne.
Parastā mahonija (Mahonia aquifolium)Latvijā zināma jau sen. Padomju laikos tā samērā daudz izmantota ēnainās vietās – stādīta gan piemājas dārzos, gan kapos, kur parasti ir ēna un augsne nav tik auglīga. Taču kopš tiem laikiem lielāku popularitāti nav ieguvusi, kaut ir ļoti dekoratīva un tāda, uz kuru dārzā var paļauties.
Manuprāt, mahonija ir nenovērtēts krāšņumaugs, jo tai ir gan laba ziemcietība, gan vienkārša kopšana, gan skaists izskats visu gadu. Ja gribat, lai jums dārzā ir kāds krūms, kas īpaši izceļas vēlā rudenī, kad pārējais dārzs ir pelēks, noteikti ir vērts iestādīt mahoniju.
Pirakanta (Pyracantha) – šis mūžzaļais, ērkšķainais krāšņumkrūms piesaista skatu gan ar izteiksmīgiem dzelteniem ziediem pavasarī, gan ļoti košiem, oranžsarkaniem vai dzelteniem augļiem rudenī. Pirakantas ir rožu dzimtas krūmi, klinteņu radinieces.
Rozmarīna zalktene (Aafne cneorum) – zems, izplests, klājeniski augošs krāšņumkrūms ar mazām, šaurām, mūžzaļām lapiņām, kas koncentrētas klājenisko zaru galos. Rudenī ļoti bieži rozmarīna zalktene uzzied atkārtoti. Vairs, protams, ne tik bagātīgi kā pavasarī, taču vēl arvien skaisti. Pēdējo gadu rudeņos daudzi augi uzzied atkārtoti, taču rozmarīna zalktene uzzied neatkarīgi no apstākļiem rudenī – tas šai sugai ir raksturīgs.
Vairāk lasi žurnāla “Dārza Pasaule” novembra numurā!
Žurnālu iegādājies preses tirdzniecības vietās visā Latvijā vai www.ekiosks.lv