Apgāds "Vieda"

15/04/2024

15. APRĪLIS - KULTŪRAS DIENA

15. aprīlis, jau kopš 2007. gada, mūsu kaimiņzemē Lietuvā ir iekļauts valsts atzīmējamo dienu sarakstā kā Kultūras diena, Neatkarības laukumā Viļņā šajā datumā plīvo Miera Karogs. Daudzās citās valstīs, arī pie mums, Kultūras diena 15. aprīlī tiek atzīmēta tikai neoficiāli, jo valsts vara nevēlas izprast tās dziļo nozīmi – ne velti modē nākusi deģenerātu kultūras un izklaides industrija, kas izrāda necieņu Kultūrai.

https://fronte.lv/2024/04/kulturas-diena/?fbclid=IwAR2-Y6idbD-FeJ3xLNaV2LNEvaGkhhRUFRXk5b3BUocSHXgKKe4HlW8q-iY

Kāpēc tieši 15. aprīlis tiek atzīmēts kā Kultūras diena? Tam ir vēsturiska izcelsme. Šajā datumā 1935. gadā Vašingtonā, Baltajā namā ASV un visas Latīņamerikas valstis ratificēja Rēriha Paktu – Starptautisko līgumu par mākslas un zinātnes iestāžu un vēstures pieminekļu aizsardzību kara un miera laikā. Rēriha pakts paredz gan vēsturisko pieminekļu, muzeju, zinātnes, mākslas, izglītības un kultūras iestāžu aizsardzību, gan Miera karoga pacelšanu šo iestādījumu apzīmēšanai, lai pasargātu tās no postīšanas un pazudināšanas. Visu pasaules valstu pievienošanās Rēriha Paktam būtu īpaši svarīga šodien, kad daudzviet, piemēram, Ukrainā, plosās karš un daudz kas tiek nežēlīgi, barbariski sadragāts. Rēriha Pakts no uzbrukumiem aizsargā arī skolas.

Par Rēriha Pakta pieņemšanu savulaik iestājās tādi 20. gadsimta talanti kā Alberts Einšteins, Romēns Rolāns, Rabindranats Tagore, Tomass Manns, Bernards Šovs, Herberts Velss un citi. Savukārt Rīgā 1937. gadā tika nolemts, ka gaidāmajā Baltijas ārlietu ministru konferencē Kauņā visām trim Baltijas valstu Rēriha biedrībām vienlaikus ir jāiesniedz memorands par Rēriha Pakta pieņemšanu Baltijas valstīs. Memorandu ar aicinājumu Latvijas valsts valdībai pievienoties Rēriha Paktam 1937. gadā parakstīja kopumā 80 Latvijas sabiedriskie un kultūras darbinieki, kuru vidū ir tādas personības kā Aspazija, Kārlis Skalbe, Jāzeps Vītols, Alfrēds Kalniņš, Jānis Jaunsudrabiņš, Pauls Stradiņš, Ģederts Eliass, Zenta Mauriņa, Gustavs Zemgals, Rūdolfs Bangerskis, Brastiņu Ernests, Teodors Celms, Vilis Plūdons, Jānis Akuraters, Līgotņu Jēkabs, Vilhelms Purvītis, Teodors Reiters, Mariss Vētra, Jānis Kalniņš, Jānis Kuga, Leo Svemps, Ansis Cīrulis, Jānis Rapa, Konstantīns Raudive, Jūlijs Roze un citi. Tomēr visu triju Baltijas valstu Rēriha biedrību ierosinājumu pieņemt Rēriha Paktu atbalstīja tikai Lietuvas ārlietu ministrs Stasis Lazoraitis, līdz ar to Kultūras darbinieku centieni neguva panākumus – Baltijas valstis Rēriha Paktam nepievienojās.

https://fronte.lv/2024/04/kulturas-diena/?fbclid=IwAR2-Y6idbD-FeJ3xLNaV2LNEvaGkhhRUFRXk5b3BUocSHXgKKe4HlW8q-iY

06/04/2024

JAUNUMS 🔥🔥🔥
Klajā nākusi Dzīvās Ētikas Mācības jeb Agni Jogas pirmā grāmata "Morijas Dārza lapas, I. Aicinājums".
"Jautās: "Kāpēc jūsu grāmata nelīdzinās citām grāmatām?"
Sakiet: "Tur ir klusuma pamācības,
Pie mums turpretim – kaujas sauciens."
Skaidrojumos, pavēlēs un atzinībās – kaujas un darbības skaņa.
Laiks dod jaunus ceļus,
Parāda gars lēcienus pār bezdibeni."
/Dzīvās Ētikas Mācība. Morijas Dārza lapas, I. Aicinājums, 320./

Tulkojis: Aivars Garda

Dzīvās Ētikas Mācības pirmā grāmata “Morijas Dārza lapas I, Aicinājums” ir pamudinājums garīgo zināšanu meklētājiem uz jaunu dzīvi, uz Jaunā Laikmeta izpratni, kas nāks pēc lielajām kataklizmām. Dzīvās Ētikas Mācība jeb Agni Joga ir zinātnes, reliģijas un filozofijas ...

19/02/2024

"Ja katram cilvēkam ir savs uzdevums, tad katrs nevar būt atstāts bez palīdzības – tā tas arī ir. Bet var iztēloties Vadītāja sarūgtinājumu un bēdas, kad viņš redz, kādā mērā viņa padomi tiek noraidīti! Katrā ceļu krustojumā var saskatīt cīņu starp Vadītāja viedumu un skolnieka vieglprātību. Tieši pašās sīkākajās lietās tiks izpausta brīvā griba, un Vadītājam ar skumjām ir jāpakļaujas šim negrozāmajam likumam. Bet Brālībā nevar būt tāda postoša cīņa, jo viss balstās uz savstarpēju cieņu.
Brīvība ir vieduma rota, bet izlaidība ir tumsonības ragi."

/Dzīvās Ētikas Mācība. Brālība. 569./

19/02/2024

"Kā runāju par jaunā un vecā, tāpat teikšu par iekšējā un ārējā samēru. Kādreiz cilvēkiem mācīja melošanu un izlikšanos un saņēma uzslavu par neīstumu, tagad gan tādi priekšmeti ir likvidēti, jo šīs īpašības ir kļuvušas par iedzimtām. Patiešām, vajag pievērst uzmanību traģiskajai iekšējā nesaskaņai ar ārējo. Vai var gaidīt īpašas augstākās enerģijas apguves tādas postošas disharmonijas laikā?! Cilvēki nonāk līdz tādai truluma pakāpei, ka pat nespēj iedomāties, ka cilvēks var nest sevī gan ienaidnieku, gan draugu pastāvīgā cīņā. Nav iespējams būt varenam, kad uz sejas ir maska un sirdī ir duncis. Nav iespējams panākums, ja viengabalains organisms atrodas pastāvīgā šķelšanā. Mēs runājām par vienotību, lai katrs saprastu to ne vien attiecībā pret saviem tuvākajiem, bet arī par sevi pašu. Tāda iekšējā šķelšanās ir jau trūdēšana un pašaprīšana.
Sarunu par Brālību laikā ne bez iemesla tik daudz tiek atgādināts par vienotību. Vajag dziļi izprast tādas kvalitātes jēgu."

/Dzīvās Ētikas Mācība. Brālība. 453./