Ilustrētā Pasaules Vēsture

25/11/2025

BRĪVĪBAS GARŠA DIENNAKTS GARUMĀ

Francijas karalisko ģimeni notvēra nelielajā Varenas pilsētiņā – pēc diennakts uz brīvām kājām. Nepalīdzēja tas, ka bēgļi maskējās citādākos tērpos: karaļpāra bērnu guvernante marķīze de Turzela izlikās par krievu baronesi, karaliene Marija Antuanete un viņas vīramāsa Elizabete iejutās attiecīgi guvernantes un aukles lomās, bet Luijs XVI bija pārģērbies par kalpu.

Vairāk lasi decembra numurā!

25/11/2025

Abonē zvanot 67292633 I 67000624, rakstot [email protected] vai mājaslapā www.ekiosks.lv!

Tagad žurnālu lasi arī digtāli! 💻

21/11/2025

LATVIEŠI GRUZIJĀ: spēcīgi profesionāļi farmācijā, mākslā, mūzikā

Pēc ielūguma, valsts struktūru rīkojuma vai likteņa gribas 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā vairākas militārpersonas, zinātnes un kultūras jomas pārstāvji no Latvijas ieradās Gruzijā un... palika tur uz daudziem gadiem vai uz visiem laikiem. Iemīlējuši šo valsti, tās dabas skaistumu un viesmīlīgos cilvēkus, viņi pieņēma gruzīnu tradīcijas, kultūru un strādājot deva savu ieguldījumu Gruzijas attīstībā.

Jaunajā numurā lasi par vairākiem latviešiem, kuri šajā zemē atstājuši spilgtu mantojumu!

21/11/2025

IEPAZĪSTINA AR VIDZEMES BRUŅNIECĪBAS BIBLOTĒKAS VĒSTURISKO KRĀJUMU
Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) ikgadējā konferencē iepazīstinās ar Vidzemes bruņniecības (vācu valodā Livländische Ritterschaft) bibliotēkas vēsturisko krājumu. Konference notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē, konferences translāciju varēs noskatīties LNA Facebook kontā.

25. novembrī Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) ikgadējā konferencē iepazīstinās ar Vidzemes bruņniecības (vācu valodā Livländische Ritterschaft) bibliotēkas…

20/11/2025

RĪGAS RADIOFONS SĀK PIRMO PĀRRAIDI

Rīgas Radiofons sāka savu pirmo pārraidi 1925. gada 1. novembrī ar Latvijas himnu un satiksmes ministra Jāņa Pauļuka (1865–1937) uzrunu klausītājiem, kur viņš uzsvēra radio kā tehnoloģijas un medija nākotni un lielo nozīmi. Turpinājumā sekoja translācija no Latvijas Nacionālās operas nama, kur izrādīja skatītāju pieprasīto Džakomo Pučīni iestudējumu “Madama Butterfly”.
Pirmā pārraide ilga gandrīz trīs stundas, un to pie saviem radioaparātiem noklausījās vismaz 331 cilvēks. Tik liels skaits bija jau nopirkuši Rīgas Radiofona abonementu, kas bija priekšnosacījums, lai klausītos pārraides radio viļņos. Tomēr, visticamāk, klausītāju vairāk.
Tolaik izplatīti bija uztvērēji, kas ļāva skaņu klausīties vienam cilvēkam ar austiņām, bet ieinteresēto uzzināt, ko tad caur tām var dzirdēt, bija daudz vairāk. Tāpēc austiņas ceļoja no rokas rokā, bet bešā palikušie pielika savu ausi pie austiņu īpašnieka un lūkoja, vai tā kaut kas nebūs sadzirdams. Netrūka arī tādu attapīgo, kuri bija paši uzmeistarojuši sev uztvērēju un klausījās raidīto, apejot abonementu sistēmu.

Vairāk lasi jaunajā numurā!

18/11/2025

Sveicam Valsts svētkos!

14/11/2025

Lai ikviena sirds pieder Latvijai!

06/11/2025

Lasi savus iecienītākos izdevumus arī turpmāk! 📚

Abonē zvanot 67292633 I 67000624, rakstot [email protected] vai mājaslapā www.ekiosks.lv!

Tagad žurnālus lasi arī digitāli 💻

28/10/2025

MŪSU LASĪTĀJI JAUTĀ, VĒSTURNIEKI ATBILD
Kad un kāpēc notika masveida slepkavības, ko dēvē par Volīnijas slaktiņu vai traģēdiju?

Volīnijas slaktiņš jeb traģēdija apzīmē notikumus, kas norisinājās 1943. gada pavasarī un vasarā Trešā reiha formāli kontrolētajā Volīnijā un Galīcijas austrumu daļā (mūsdienu Rietumukrainā). Šie notikumi bija cieši saistīti ar etniskiem konfliktiem starp ukraiņiem un poļiem, kuru rezultātā tika nogalināti vairāki desmiti tūkstošu civiliedzīvotāju, lielākoties poļi. Tie ir daļa no plašāka Poļu–ukraiņu konflikta, kas spilgti atspoguļo Centrālaustrumeiropas sarežģīto un traģisko 20. gadsimta pirmās puses vēsturi. Pagātnes konflikti joprojām būtiski ietekmē Polijas un Ukrainas attiecības, jo ir cieši saistīti ar vēsturisko atmiņu un kolektīvo atbildību. Jāatzīmē, ka poļu vēstures literatūrā šie notikumi biežāk tiek interpretēti kā slaktiņš, bet ukraiņu – kā traģēdija.

Lasi vairāk novembra numurā!

22/10/2025

Staļina favorīts pāriet pretējā pusē
VLASOVIEŠI

Ģenerālis Andrejs Vlasovs kopā ar 11 tautiešiem 1946. gada 1. augustā šķērso bēdīgi slavenā Lubjankas cietuma pagalmu Maskavā. 45 gadus vecais krievu virsnieks un viņa likteņa biedri iepriekšējā dienā ir notiesāti par nodevību pret Padomju Savienību (tālāk tekstā arī PSRS). Pie nobružātas ķieģeļu sienas ir ierīkotas primitīvas karātavas, kas nav nostiprinātas zemē. Notiesātajiem būs nežēlīga nāve: spranda pārlūzīs pēc gara kritiena.
12 vīri cits pēc cita kāpj uz kastes, un viņiem uzmet kaklā cilpu. Pēc tam kasti izrauj no kāju apakšas. Virve ir tik precīzi nomērīta, ka pēc nāvessoda izpildes Vlasova kāju pirksti gandrīz var aizsniegt zemi. Kāds aculiecinieks pēcāk stāsta: nāvessodi bija tik šausminoši, ka viņš to nespēj izteikt vārdos. Andrejs Vlasovs bija viens no simtiem tūkstošu padomju karavīru, bet ar visaugstāko militāro dienesta pakāpi, kurš Otrā pasaules kara laikā pārgāja nacionālsociālistiskās Vācijas pusē un pavērsa ieročus pret Staļinu, – viņiem visiem padomju režīms šķita briesmīgāks nekā Hitlera diktatūra.

Vairāk lasi jaunajā numurā!