Žurnāls Deko

12/12/2025

Rotu mākslinieks Andris Lauders un viņa sieva Antra ikdienu dala starp divām skaistām vietām – Miķeļtorņa piejūras māju un dzīvokli Pārdaugavā. Katra atšķirīga, ļaujot pamīšus saplūst gan ar brīvdienu mieru, gan pilsētas temperamentu. Saimniekiem pieņemamāk ir dzīvot vecā mājā ar vēsturi, nevis jaunā projektā. Abi ir pārliecināti – kad dzīvoklis vēsturiskā ēkā sāk novecot, tas izskatās daudz piedienīgāk nekā analogs nesen tapušā mājā. Patina tam piestāv pat tad, ja tas iekārtots mūsdienīgi.

Teksts: Anita Pīra
Foto: Oskars Kalniņš
Publicēts: decembra/janvāra numurā

12/12/2025

Estētiem un kultūras baudītājiem decembris varētu būt visai piesātināts mēnesis tieši kultūras notikumu ziņā. Šīs trīs izstādes viennozīmīgi vērts apskatīt.

Raksts tapis ar VKKF atbalstu.

Lūk, dažas izstādes, kuras decembra plašajā notikumu klāstā neliks vilties.

11/12/2025

❓Nezini, ko dāvināt svētkos?❓
Vēl tikai 2 nedēļas, lai iegādātos žurnāla abonementu, kas būs lieliska dāvana Ziemassvētkos un noteikti priecēs Tevi vai tavus mīļos visu gadu!

🎁 Līdz 24.decembrim ienāc ej.uz/deko-svetku,
🎁 Izvēlies žurnālu,
🎁 Abonē un izdrukā žurnāla abonementu kā dāvanu karti!

Radi prieku sev vai saviem mīļajiem visa gada garumā!❤️

10/12/2025

«Realizējām konceptuālu ideju par spoguļošanos pret upi. Atspulga motīvs parādās, sākot no guļamistabas skapja līdz kafijas galdiņam, –viss dzīvoklis ir mazliet vizuļojošs. Šeit parādās arī plūsmas elementi, piemēram, dabiskā akmens plāksnē, kas rotā vannasistabas sienu,» stāsta interjera dizainere marta Dzene.

Raksts tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Braucot pāri Vanšu vai Akmens tiltam, Pārdaugavas pusē, tieši pretī AB dambim, no zemes iznirst daudzdzīvokļu nams koši zaļā krāsā.

09/12/2025

Sākotnēji 1905. gadā celto koka ēku bija iecerēts renovēt, taču atklājās, ka tā būtībā ir grausts. Šodien no vēsturiskās celtnes saglabājies vien arhitektoniskais apjoms, pagrabs un krāsns.

Saimniekiem šķita svarīgi jauno ēku ieturēt pagājušā gadsimta sākuma stilistikā, nemanāmi apvienojot vēsturisko ar mūsdienīgo. Tāpat šķitis būtiski ēkas celtniecībā un interjerā izmantot dabiskos materiālus, – visas konstrukcijas ir veidotas no koka, siltinājumam izmantota kokšķiedras vate un plāksnes. Savukārt interjerā atklājas dažādas faktūras un materialitātes: betons, koks, māla apmetums.

Arhitektūra un interjers: Brigita Bula arhitekti /
Teksts: Ieva Jātniece /
Foto: Madara Kuplā /

Publicēts: oktobra/novembra numurā

09/12/2025

Skatoties pirmsrekonstrukcijas fotogrāfijas, grūti noticēt, ka telpas ir vienas un tās pašas. Nelielas, piekrāmētas istabiņas ar tumšām tapetēm, šaurs gaitenis, smagnējs koptēls – 90. gadu nogales, 2000. gadu sākuma interjera modes vilnis bija brāzies pāri visam, kas iepriekš šo dzīvokli definēja. Taču izrādījās, ka aiz ģipškartona plāksnēm un piekārtajiem griestiem pukst mājas vecā sirds.

Raksts tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Kā atjaunot zudušo autentiskumu senā ēkā, izmantojot šodienas arhitektūras valodu?

06/12/2025

Tagad Jānis Apeinis skatītājus pārsteidz arī šovā «Pārdziedi mani!».

Šarmants un iznesīgs uz operas skatuves, vīrišķīgs un izdarīgs dzīvē.

06/12/2025

«Ja tev ir jauns zīmols un nav lielo investoru… Parasti pirmie klienti ir draugi un paziņas, pēc tam nāk tuvākā apkaime. Cik Latvijā ir konceptveikalu? Rija? Kas būtu nākamais solis? Kam ārpus draugu loka pārdot parfimēriju? Stockmann saka – jūs esat pārāk nezināmi, mums tas ir risks, labāk tirgosim pazīstamāka zīmola preci,» atzīst dizainers un kafejnīcas «Kalve» līdzdibinātājs Jānis Andersons.

Raksts tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Dizainers Jānis Andersons un māksliniece Alīna Grīnpauka ir neapturams, ar izcilu gaumi apveltīts duo darbā un dzīvē.

04/12/2025

Pienākot rudenim, nav jādodas uz siltajām zemēm, lai izbaudītu Grieķijas garšas. Restorāns Potami (no grieķu valodas – upe) atrodas Rīgas pasažieru ostā un sola siltu Vidusjūras atmosfēru gan ēdienkartē, gan interjerā.

Interjeru radījis dizainers Oskars Skara, radošo impulsu smeļot Egejas jūras dabas skaistumā un raupjajā estētikā. Viņš apzināti izvairījies no klišejām. Mozaīkas tipa grīda ar marmora un granīta gabaliņiem atsauc atmiņā senu ciematu laukumu burvību.

Sienas ar klints tekstūru iedveš grieķu piekrastes mieru un dziļumu. Griestos aug apvērsta salmu pļava – sirreāls, pārsteidzošs un vienlaikus mājīgs akcents. Ar gaismu, tai slepeni mainoties no košas līdz maigai, tiek radīts efekts, ka starp salmu stiebriem klusi lidinās naktstauriņi.

Interjers: dizainers Oskars Skara / .skara
Teksts: Veronika Viļuma /
Foto: no publicitātes materiāliem
Publicēts: oktobra/novembra numurā

02/12/2025

«Jutu un zināju, ka visas lielās valstis gribēs lepoties, jo vienmēr tā dara, – kliegs, jo skaļāk, jo labāk, eksponēsies – jo lielāki, jo labāk: milzīgi ekrāni, plašas tumšas telpas un pūlis, kas tiek virzīts strauji uz priekšu. Mēs esam pretstats – gaiši, plūsma ir nesteidzīga, cilvēks var apsēsties, sēdēt kaut stundu, ja vēlas,» par Latvijas paviljonu Japānas EXPO stāsta Artūrs Analts.

Raksts tapis ar VKKF atbalstu.

Artūrs Analts nupat atgriezies no Japānas, kur bija Latvijas un Lietuvas apvienotā EXPO paviljona dizaina autors.

02/12/2025

Pirms pieciem gadiem interjera dizainere Madara Liturri (iepriekš Līviņa-Aišpure) pārcēlās uz nelielo Noikatāro pilsētu Itālijas dienvidos. Šobrīd Madara kopā ar vīru atjauno viņa vecvecāku mantojumu – trīs stāvu jūgendstila ēku, kas ilgus gadus stāvējusi pamesta.

Pirms pārcelšanās uz Itāliju Madara vairāk nekā 20 gadu strādāja par interjera dizaineri. Trīs no tiem viņa darbojās arhitektūras un dizaina birojā Annvil, pēc tam nodibināja pati savu studiju – Dominica Design.

Veidojot interjeru savām mājām, Madara ļāvusies iekšējai sajūtai: «Gribējām mājīgumu un vieglumu. Dienvidos ir daudz saules, tāpēc izvairījāmies pārlieku izmantot balto krāsu un ienesām spilgtus toņus akcentos.» Dizainere īpaši iemīļojusi terakotas un koraļļu krāsu.

Interjers apvieno moderno ar klasisko – ozolkoks, kas raksturīgs latviešu dizainam, ienes siltumu un mājīgumu, bet autentiskās detaļas atgādina par ēkas vēsturi. Īpašs akcents ir gleznojumi. «Griesti ir gandrīz piecus metrus augsti, un, lai nebūtu sajūtas kā baznīcā, tos vizuāli pazeminājām ar gleznojumiem. Turklāt speciāli saglabājām nelīdzeno faktūru – lai valda senatnes elpa,» skaidro dizainere.

Teksts: Sabīne Krese /
Foto: Inga Bitere / .bitere
Publicēts: oktobra/novembra numurā