What are the opening hours?

Monday 09:00 - 17:00 Tuesday 09:00 - 17:00 Friday 09:00 - 17:00

Brīvā Latvija, Riga (2025)

11/11/2025

“Debesis ir apmākušās”
Ar Māri Andžānu sarunājas Juris Lorencs

Šajās novembra dienās, kad pieminam mūsu varoņus un svinam Latvijas neatkarības proklamēšanas gadskārtu, bieži tiek uzdoti jautājumi – cik droši esam šodien? Vai varam paļauties uz savu sabiedroto, pirmām kārtām jau ASV, atbalstu? Par to iztaujāju drošības politikas ekspertu Māri Andžānu. Viņš ir dzimis 1983. gadā Saldus novadā, studējis politoloģiju Rīgas Stradiņa universitātē. Kā pētnieks viesojies Hārvarda universitātē ASV, Starptautisko attiecību akadēmijā Bonnā Vācijā un Džonsa Hopkinsa universitātes Padziļināto starptautisko attiecību pētniecības institūtā Vašingtonā, ASV. Patlaban vada Rīgas Ģeopolitikas pētījumu centru, ir arī Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors.

Andžāna kungs, jūsu vadītais Ģeopolitikas pētījumu centrs reizi ceturksnī publicē pārskatu “Latvijas drošības barometrs” – apskatu par svarīgākajām norisēm drošības jomā, kas var ietekmēt Latviju. Kādu laiku šodien rāda šis barometrs? Vai gaidāma vētra?

Sinoptiķu valodā es teiktu tā- debesis ir apmākušās. Lai gan reizēm uzspīd saule, tepat netālu no mums ir negaiss, dārd pērkons un sper zibens. Pirmais, kas nāk prātā, ir Krievijas agresija pret Ukrainu. Patiesībā pasaulē pašlaik ar lielāku vai mazāku intensitāti notiek ap piecdesmit bruņoti konflikti. Paši asiņainākie no tiem ir pilsoņu kari Sudānā un Mjanmā, kas Latvijā tikpat kā netiek pieminēti, mūsu uzmanības centrā ir Ukraina. Uzskatāms piemērs tam, kā ģeogrāfija iespaido baiļu izjūtu. Jo Ukraina ir tepat kaimiņos. Patiesībā Latvija jau šodien saskaras tā saucamo hibrīdo agresiju. Piemēram, ar migrantu mēģinājumiem ielauzties mūsu valstī no Baltkrievijas. Šie cilvēki, kas patiesībā nav nekādi bēgļi, kalpo par ieroci diktatoru rokās. Lietas jāsauc īstajos vārdos – tā ir Krievijas un Baltkrievijas dienestu kopīga operācija ar mērķi destabilizēt situāciju Latvijā un visā Eiropā. Lietuvas robežsardze nesen apstiprināja, ka kopš 2021. gada Lietuva, Latvija un Polija ir liegušas 200 tūkstoš migrantiem iekļūt Eiropas Savienībā. Turklāt Lietuva pēdējās nedēļās saskaras ar vēl vienu agresiju, gaisa baloniem, kas tiek palaisti Baltkrievijas teritorijā ar mērķi traucēt Viļņas lidostas darbu. Vēl var pieminēt Krievijas “ēnu flotes” kuģus, kas ar izmestiem enkuriem pārvietojas Baltijas jūrā, tā saraujot elektrības un sakaru kabeļus. Savukārt informatīvajā karā Krievija nemitīgi atkārto stāstu par krievvalodīgo apspiešanu Latvijā un Igaunijā. Diemžēl šis vēstījums šodien ir dziļi nosēdies Rietumu sabiedrībās. Pat Ģeopolitikas pētījumu centrā mēs bieži dzirdam jautājumu no ārzemju kolēģiem – nu kā tad jums iet ar tiem krieviem?

Visu rakstu lasi:

Ar Māri Andžānu sarunājas Juris Lorencs

04/11/2025

Ligita Kovtuna

3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š.g. 30. oktobrī Saeimā pieņemtā likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” (turpmāk – Likums) otrreizējās caurlūkošanas lūgumu.

“Nav šaubu, ka tieši Saeima ir tiesīga lemt par Latvijas izstāšanos no Saeimā apstiprināta starptautiska līguma. Tāpat nav šaubu, ka var rasties pamatota nepieciešamība izstāties no starptautiska līguma. Taču nopietnas bažas rada pretruna starp likumdevēju un izpildvaru jautājumā, kurā likumdevējs ir nepārprotami piešķīris izpildvarai būtisku kompetenci, bet kurā nav sniegts likumdevēja pienācīgs vērtējums par izpildvaras viedokli, ko tā izteikusi likumdevēja piešķirtajā kompetencē. Varas dalīšanas sistēmā būtisks ir varu savstarpējais dialogs un sadarbība kopējo valsts mērķu sekmēšanā,” pausts Valsts prezidenta vēstulē.

“Konvencijas ratifikācija un denonsēšana vienas Saeimas sasaukuma laikā rada pretrunīgu vēstījumu gan Latvijas sabiedrībai, gan Latvijas sabiedrotajiem starptautiski par Latvijas gatavību labā ticībā pildīt savas starptautiskās saistības. Šāda valsts rīcības nenoteiktība un neprognozējamība nav iederīga Eiropas tiesību telpā.”

Latvijas rīcība, izstājoties no kādas Eiropas Padomes konvencijas, kas nodrošina cilvēktiesību aizsardzību, ir nebijis precedents Eiropas tiesību telpā. Šāds precedents tālu pārsniedz Latvijas iekšpolitiskos tiesībpolitikas jautājumus un var apdraudēt kopīgo Eiropas tiesiskuma arhitektūru.

“Tāpat jāņem vērā, ka Latvija būtu pirmā Eiropas Savienības dalībvalsts, kas izstātos no starptautiska cilvēktiesību līguma. Būtu nopietni jāvērtē, vai šāda rīcība ir savietojama ar Līgumā par Eiropas Savienību nostiprināto lojālās sadarbības principu un Eiropas Savienības dalībvalstu pienākumu ar patiesu savstarpējo cieņu palīdzēt cita citai veikt uzdevumus Eiropas Savienības mērķu sasniegšanai, tostarp Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā minēto sieviešu un vīriešu līdztiesību,” akcentē Valsts prezidents.

Visu rakstu lasi:

3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š.g. 30. oktobrī Saeimā pieņemtā likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pr...

28/10/2025

Ligita Kovtuna

“Tā tas pasaulē notiek…”

Medicīnas profesori ar latviešu izcelsmi un pasaules vārdu – Bertrams Zariņš (ortopēdijā) un Kristaps Zariņš (asinsvadu ķirurģijā) pirms 25 gadiem nodibināja Latvijas Medicīnas fondu. Tā mērķis bija un joprojām ir sniegt praktisku atbalstu Tēvzemes medicīnai, un ne tikai finansiālu (tas bija ļoti būtisks sākuma gados), bet arī izglītojošu. Tagad īstenībā uzsvars ir mainījies, vairāk atbalstot tieši jaunos ārstus, rezidentus un studentus, sniedzot viņiem iespēju praktizēties labākajās Amerikas klīnikās. Stipendiātu atlase notiek, cieši sadarbojoties ar Latvijas speciālistiem, īpaši – asinsvadu ķirurģijas vadošo speciālistu, profesoru Daini Krieviņu. Jāpiebilst, ka arī viņš nozīmīgu papildinājumu profesionālajai kompetencei ieguva, strādājot Stenforda Universitātes klīnikā pie prof. Kristapa Zariņa. Te, Kalifornijā, sācies arī iedvesmojošais stāsts par jauna Latvijas medicīnas atbalstītāja, prof. Nezhata ierašanos Latvijā šā gada oktobrī.

Pasaule ir maza! Proti, rīta skrējienu laikā pa sportisko Sanfrancisko iepazinās Kristaps, Kamrans un arī Dainis. Izrādījās, ka visi ir kolēģi medicīnas laukā. Kamrans Nezhats, ko globālajā medicīnā dēvē par minimālās jeb mazinvazīvās ķirurģijas pionieri, aizv. gs. 70. gados atļāvās lielu uzdrīkstēšanos – videolaparoskopijas ieviešanu ginekoloģijas ķirurģijas praksē. Kā jau citkārt notiek ar tiem, kas uzdrīkstas iet neierastus ceļus, jauno persiešu izcelsmes ķirurgu – inovatoru neatzina, pat noliedza. Bet 2020. gadā viņš tika godalgots ar Amerikas Medicīnas asociācijas visaugstāko apbalvojumu par kalpošanu medicīnas zinātnei – Distinquished Service Award. Kad abi ar Kristapu Zariņu iepazinās, Kamrans Nezhats jau bija Stenforda Universitātes Medicīnas centra vadošais profesors ķirurģijā, dzemdniecībā un ginekoloģijā. Kristaps Zariņš, savukārt, savā jomā – asinsvadu ķirurģijā, turklāt vadīja savu Zarins Laboratory. Un pasaule tiešām ir maza – Kamrana piemājas greipfrūtu dārzā rosoties, latviete Inese Caune pastāstīja viņam par šāgada Pasaules latviešu ārstu tikšanos kārtējā kongresā Rīgā. Prof. Nezhatu tas ieinteresēja, un viņš uzrunāja kolēģi prof. Zariņu, izsakot vēlēšanos piedalīties. Tikšanās ar Latvijas mediķiem notika šoruden – brāļu Zariņu vadītā Latvijas Medicīnas fonda aprūpē pasaulslavenais profesors ieradās Rīgā uz divu dienu starptautisko semināru P. Stradiņa Klīniskajā Universitātes slimnīcā, kur nolasīja lekcijas, vadīja seminārus par aktualitātēm ķirurģijas terapijā un paraugoperācijas.

Visu rakstu lasi:

Brāļi prof. Bertrams un Kristaps Zariņi atved uz Latviju jaunu Latvijas medicīnas atbalstītāju – augstākās raudzes ginekoloģijas ķirurgu prof. Kamranu Nezhatu (Camran Nezhat)

21/10/2025

Ligita Kovtuna

“Latvija ieiet jaunā attīstības lokā”
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens intervijā Ligitai Kovtunai

Kā ministrs jūtas pirms valsts budžeta apstiprināšanas valdībā un nodošanas Saeimai?

Jūtos labi, jo, raugoties no finanšu ministra viedokļa, budžets atbilst jaunajām realitātēm ekonomikā, ģeopolitikā un iekļautas visas galvenās jomas, kas nodrošina valsts pastāvēšanu, pirmām kārtām, aizsardzības izdevumus 5% apmērā no IKP. Tas ir pats būtiskākais, jo ir strauji mainījusies pasaules drošības “arhitektūra” – ASV vairs nav gatava iepriekšējā apmērā finansēt globālo drošību, aicinot Eiropu vairāk pašai par sevi rūpēties. Pirmās savā apņēmībā atsaucās trīs Baltijas valstis un Polija, kas arī saprotams – mēs esam robežvalstis ar agresoru. Tās valstis, kas Eiropas kartē atrodas tālāk, kā Spānija, Portugāle u.c., arī Luksemburga, kas pašā Eiropas centrā, tik asi neizjūt nepieciešamību bruņoties.

Jāteic, aizvadītais gads sakarā ar nepieciešamību palielināt finansējumu valsts aizsardzībai līdz ar ļoti būtisko nodokļu reformu bija liels izaicinājums budžetam. Runājot par prioritātēm, ļoti svarīga valstī šobrīd ir izglītības kvalitāte, tiklab kā demogrāfija. Ar jauno budžetu signalizējam vecākiem, ka viņi nepaliks bez valsts atbalsta, ka valsts turpinās atbalstīt arī dārgo mākslīgās apaugļošanas procesu un mātes un bērna veselību.

Oktobrī notiek arī pensiju indeksācija.

Liels skaits – 70 tūkstoši no 435 tūkstošiem pensionāru izvēlas strādāt, un valstij tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo trūkst darbaspēka. Palielinot ar nodokļiem neapliekamo pensijas minimumu līdz tūkstotim eiro, esam nozīmīgi atbalstījuši pensionāru iesaistīšanos darbā. No šā gada 1. oktobra pensijas tiek indeksētas līdz 1488 €, nodrošinot, ka 98% pensionāru tās tiks pārskatītas pilnā apmērā.

Visu interviju lasi:

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens intervijā Ligitai Kovtunai

21/10/2025

Māra Libeka

“I don’t know šādu vārdu latviski”

Nebija vienkārši panākt, lai izglītības un zinātnes ministrs no Saeimas tribīnes ziņotu par valsts valodas stāvokli, kā to par savām pārzināmajām jomām ik gadu dara ārlietu ministrs, tiesībsargs un valsts kontrolieris. Iespējams, ka valsts valodas situācijas vērtējums paliktu kā formāla parunāšanas vieta kādā no Saeimas komisijām, kā to vēlējās 4. maija Deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotorenoka, ja vien daudz stingrāka nostāja nebūtu citiem šie kluba pārstāvjiem, kā arī Valsts prezidentam (2019. - 2023.) Egilam Levitam. Atgādināšu, ka Levits 2022. gada 17. oktobra diskusijā, kas notika Rīgas pilī un bija veltīta Valsts valodas dienai, norādīja, ka arī valdības līmenī jānodrošina atbildība par valsts valodas situāciju valstī, par latviešu valodas nostiprināšanu un attīstību.
“Tādēļ nākamajā koalīcijas līgumā latviešu valoda ir jānosaka kā konkrēta atbildības sfēra, kas varētu tikt nodota izglītības vai kultūras ministra atbildības portfelī.
Šim ministram nākamā gada 15.oktobrī, tātad nākamajā Valsts valodas dienā, būtu jāsniedz pirmais – un vēlāk jau gadskārtējais – ziņojums Saeimai par valsts valodas situāciju mūsu valstī, par kuru pēc tam gan Saeima, gan sabiedrība varētu diskutēt.
Latviešu valodai ir jākļūst par valstisku prioritāti, caurvijot visas dzīves jomas. Tikai tad mēs varēsim būt droši, ka nākotnes Latvijā dzīvos izglītota un ar labu spriestspēju apveltīta sabiedrība,” toreiz sacīja Levits.

Visu rakstu lasi:

Nebija vienkārši panākt, lai izglītības un zinātnes ministrs no Saeimas tribīnes ziņotu par valsts valodas stāvokli, kā to par savām pārzināmajām jomām ik gadu dara ārlietu ministrs, tiesībsargs un valsts kontrolieris. Iespējams, ka valsts valodas situācijas vērtējums paliktu k....

21/10/2025

Juris Lorencs

Pagrieziens pa labi

Latvieši ir visur. Nu jau mūs var sastapt teju visās pasaules valstīs. Daudzi diasporā (svešumā, trimdā, emigrācijā – kā nu kuram to patīk dēvēt) pavadījuši visu savu apzināto mūžu. Mūs vieno kopīgas vērtības, kuru pamatā ir Latvijas zeme, latviešu tauta un latviešu valoda. Vienlaikus esam atšķirīgi, mītnes zemes ir uzlikušas savu zīmogu.
Citādāki ir ēšanas paradumi, runas veids, mentalitāte. Pat labam latviešu valodas pratējam dažkārt ieskanas vietējās valodas akcents. Bet ir vēl viens apstāklis, kas mūs būtiski atšķir un iespaido. Proti – informatīvais lauks, kurā dzīvojam. Problēmas, kas skar mītnes zemju sabiedrības, un šo problēmu atspoguļojums vietējos medijos. Šā gada 10. septembrī ASV publiskā pasākumā tika noslepkavots konservatīvais aktīvists Čarlijs Kērks (Charlie Kirk). Viņš arī žurnālists, kristietis un divu bērnu tēvs. Atklāti sakot, ja šodien Latvijā notiktu aptauja, tad Č. Kērka vārdu labākajā gadījumā atpazītu daži tūkstoši iedzīvotāju. Pilnīgi citāda ir situācija ASV. Par Č. Kērka iespaidu un nozīmi Amerikas sabiedrībā liecina fakts, ka 20. septembrī Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca pasaulē (LELBAP) savā mājas lapā lelbpasaule.lv publicēja īpašu paziņojumu “LELBP viedoklis saistībā ar Čarlija Kērka (Charlie Kirk) slepkavību ASV”, ko parakstījuši LELBP arhibīskaps Kārlis Žols un Latviešu evaņģēliski luteriskās baznīcas Amerikā Pārvaldes priekšniece, prāveste Anita Vārsberga – Pāža. Šis dokuments svarīgs arī tāpēc, ka LELBAP ir viena no lielākajām (ja ne pati lielākā) latviešu diasporas organizācijām pasaulē.
Ieskatam dažas rindkopas no šī dokumenta: “Mūsu pasaule arvien vairāk polarizējas. Dažādu uzskatu savstarpējas pretišķības arvien vairāk izpaužas arī tajās zemēs, kurās ārpus Latvijas dzīvo mūsu tautai un zemei piederīgie LELBP draudžu locekļi. Arī mūsu draudzēs pasaulē arvien vairāk šobrīd esam, lai gan patiesībā arī iepriekš esam bijuši tik dažādi, pārstāvot kādreiz pretējus politiskus uzskatus. [...] Šobrīd jo īpaši zemē, kurā ir daudzas mūsu Baznīcas LELBP draudzes – ASV, sabiedrību ir saviļņojusi konservatīvā aktīvista un mediju personības Čarlija Kērka (Charlie Kirk) slepkavība. Vēlreiz – neviena slepkavība kādas politiskas idejas vārdā, balstoties uz pieņēmumiem par upura uzskatiem vai tā popularitāti, nevar/ nedrīkst tikt attaisnota! Arī mēs nosodām šo noziegumu un jūtam līdzi Čarlija Kērka tuviniekiem! [...] Šajā situācijā, šķiet, der atcerēties arī Elizabetes Beatrises Holas (Evelyn Beatrice Hall) teikto: “Es varu jums nepiekrist, bet es līdz nāvei aizstāvēšu jūsu tiesības izteikt jūsu viedokli”.

Visu rakstu lasi: https://brivalatvija.lv/sakumlapa/pagrieziens-pa-labi?pp=

Latvieši ir visur. Nu jau mūs var sastapt teju visās pasaules valstīs. Daudzi diasporā (svešumā, trimdā, emigrācijā – kā nu kuram to patīk dēvēt) pavadījuši visu savu apzināto mūžu. Mūs vieno kopīgas vērtības, kuru pamatā ir Latvijas zeme, latviešu tauta un latviešu valod...

21/10/2025

Ligita Kovtuna

Sekmīgi aizvadīts Spotlight Latvia 2025

Vašingtonā noslēgusies Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misija, kurā notikušas vairāk nekā 100 tikšanās ar potenciālajiem investoriem, uzsākti eksporta darījumi un noslēgts līgums par uzņēmumu interešu pārstāvību 29 ASV štatos.

Tirdzniecības misija norisinājās no 13. līdz 17. oktobrim, ietverot arī līdzdalību aizsardzības industrijas izstādē “AUSA Annual Meeting & Exposition”, un biznesa forumā Spotlight Latvia 2025, kas šogad norisinājās ar devīzi “ASV un Latvijas drošība nestabilā pasaulē”. Forumā piedalījās vairāk nekā 200 uzņēmēji, eksperti un valsts pārvaldes pārstāvji no Latvijas un ASV.

Visu rakstu lasi:

Vašingtonā noslēgusies Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misija, kurā notikušas vairāk nekā 100 tikšanās ar potenciālajiem investoriem, uzsākti eksporta darījumi un noslēgts līgums par uzņēmumu interešu pārstāvību 29 ASV štatos. Tirdzniecības misija norisinājās no 13. līdz...

21/10/2025

Taira Zoldnere

Sanfrancisko iedzīvotāji un viesi iepazīst Latviju Zelta vārtu parkā

Jau otro gadu Eiropas Savienības Sanfrancisko nodaļa rīko īpašu brīvdabas pasākumu – Eiropa Zelta vārtu parkā ar mērķi iepazīstināt plašu ASV sabiedrību ar Eiropas dažādo valstu kultūru. Ziemeļkalifornijas latviešu biedrība (ZKLB) ar lieliem panākumiem šogad reprezentēja Latviju, par centrālo figūru izvirzot visiem labi pazīstamo filmas “Straume” kaķi. Ap diviem Latvijas stendiem vienmēr drūzmējās daudzi apmeklētāji – gan lieli, gan mazi. Visi gribēja nofotografēties ar lielo draudzīgo kaķi vai ielikt savu seju foto stenda ovālā un kļūt par latviešu tautumeitu vai tautudēlu. Tāpat rinda vienmēr stāvēja, lai pagrieztu Laimes ratu, kur laimestos Latvijas konfektes, uzlīmītes ar melno kaķi un tūrisma bukleti par Latviju un Rīgu, bez tam apmeklētāji varēja aplūkot arī latviešu tradicionālo mūzikas instrumentu kokli. Latviešu folkloras kopa “Sanfrancisko migla” uzstājās krāšņos tautas tērpos īsti latviskā noskaņā, un bija prieks par skatītāju uzmanību un atsaucību.

Visu rakstu lasi:

Jau otro gadu Eiropas Savienības Sanfrancisko nodaļa rīko īpašu brīvdabas pasākumu – Eiropa Zelta vārtu parkā ar mērķi iepazīstināt plašu ASV sabiedrību ar Eiropas dažādo valstu kultūru. Ziemeļkalifornijas latviešu biedrība (ZKLB) ar lieliem panākumiem šogad reprezentēj...

21/10/2025

Juris Lorencs

Angeles Merkeles dīvainās atklāsmes

Šajās dienās daudz tiek apspriesta Angeles Merkeles skandalozā intervija ungāru medijam Partizan. Tajā bijusī Vācijas kanclere vaino Poliju un Baltijas valstis, ka tās esot izprovocējušas Krievijas agresiju pret Ukrainu. Izrādās, šo valstu līderu nevēlēšanās uzturēt Eiropas dialogu ar prezidentu Vladimiru Putinu esot pastiprinājusi viņa agresivitāti un kļuvusi par iemeslu Krievijas uzbrukumam Ukrainai. Bet A. Merkele nav tik dumja, lai nezinātu, ka 2021. gada decembrī Krievija izvirzīja ultimātu Rietumiem, prasību “savākt pekeles” un “aizvākties”. Konkrētāk – izvest ārvalstu bruņotos spēkus un militāro infrastruktūru no to valstu teritorijām, kas pievienojās NATO pēc 1997. gada, tātad arī no Latvijas. Pēc tam, kad ASV un NATO atteicās izpildīt šīs Maskavas prasības, 2022. gada 24. februārī Krievija uzsāka iebrukumu Ukrainā.
Kāpēc Merkele runā šādas lietas? Savas muļķības un spītīga paštaisnuma dēļ? Bet varbūt mums ir darīšana Kremļa aģenti, kas tiek aktivizēta vajadzīgajā laikā? Iespējams. Bet vispirms paraudzīsimies vēsturē. 1954. gadā dzimušās A. Merkeles politiskā biogrāfija sākās komunistiskajā Austrumvācijā, kur viņa bija tā saucamās “Brīvās Vācu jaunatnes” (Freie Deutsche Jugend, analogs padomju komjaunatnei) aktīviste. Pēc abu Vāciju apvienošanās viņa veikli pārmetās uz Kristīgo demokrātu partiju. Tur jauno censoni ievēroja kanclers Helmuts Kols, kurš 1991. gadā viņu uzaicināja savā valdībā vadīt Sieviešu un jaunatnes lietu ministriju. Ne velti A. Merkele tiek dēvēta par H. Kola politisko krustmeitu. Pēc 2005. gada Vācijas parlamenta vēlēšanām, kurās ar nelielu pārsvaru uzvarēja Kristīgie demokrāti, partija valdības vadītājas jeb kancleres amatam izvirzīja A. Merkeli. Šajā krēslā viņa atradās veselus 16 gadus, no 2005. gada novembra līdz 2021. gada decembrim.

Visu rakstu lasi:

Šajās dienās daudz tiek apspriesta Angeles Merkeles skandalozā intervija ungāru medijam Partizan. Tajā bijusī Vācijas kanclere vaino Poliju un Baltijas valstis, ka tās esot izprovocējušas Krievijas agresiju pret Ukrainu. Izrādās, šo valstu līderu nevēlēšanās uzturēt Eiropas dialo...

21/10/2025

Rita Rotkale

Ar dzeju pa dzimtas pēdām. Valdim Grēviņam – 130

Valdis Grēviņš (1895–1968) ir spilgta personība latviešu literatūrā, bijis izcils dzejnieks, teātriem dramatizējis daudzus romānus, ar pseidonīmu Dr.Orientācijs rakstījis humoristiskus un satīriskus feļetonus par sabiedriski politiskām aktualitātēm un konkrētām personām, sarakstījis vairākas lugas, daudz tulkojis. Būdams pārliecināts sociāldemokrāts, cietis no autoritārām varām.
Valda Grēviņa abi dēli Valts un Māris arī bija cieši saistīti ar literatūru un teātri. Viņu vairs nav mūsu vidū, bet dzimta ir sakuplojusi jo ražena. Un tieši Valda Grēviņa mazbērni, mazmazbērni un citi radinieki vēlējās godam, sirsnīgi, bet bez pompoza spožuma nosvinēt sava izcilā radinieka 130 gadu jubileju. Šai idejai atdevīgi un atbildīgi pieslēdzās arī dzejnieka dzimtās puses Tērvetes apkaimes ļaudis un institūcijas.
Nav jābrīnās, ka iniciatīvu svētku organizēšanā un vadīšanā uzņēmās jubilāra mazmeita Marta Dziļuma, kura ir ļoti nopietni strādājusi ar Valda Grēviņa tekstiem, gatavojot visu viņa dzejoļu apkopojumu, un uzrakstījusi tam lielisku analītisku ievadu. Pirms ķerties pie reportāžas par jubilejas norisi citēšu tikai vienu teikumu no plašā teksta: “Valda Grēviņa radošajam rokrakstam raksturīgās pazīmes – spēja smalki izstrādātā ārēji lakoniskā formā ietvert dziļi emocionālu saturu, distancētais skatījums uz pasauli un tās pretstatiem, dziļās sāpes un rezignētība, alkas piepildīt sapni un pilnīgi skaidra apzināšanās, ka šāds piepildījums nav iespējams, visur klātesošā eksistences smeldze un māka pašā gaišākajā noskaņā ietvert traģiskas nolemtības niansi – ierindo autoru starp latviešu literatūras labākajiem dzejniekiem.”

Visu rakstu lasi:

Valdis Grēviņš (1895–1968 ) ir spilgta personība latviešu literatūrā, bijis izcils dzejnieks, teātriem dramatizējis daudzus romānus, ar pseidonīmu Dr.Orientācijs rakstījis humoristiskus un satīriskus feļetonus par sabiedriski politiskām aktualitātēm un konkrētām personām, sa...

21/10/2025

Gundega Saulīte

Jaunā teātra sezona ir iesākusies spraigi, visās Latvijas profesionālajās skatuvēs atklājot ļoti atšķirīgas ieceres. Taču tām visām raksturīga radošo spēku koncentrācija, kas rosina skatītājus vērtēt un izsvērt katras jaunās izrādes satura piedāvājumu un māksliniecisko risinājumu. Latvijas Nacionālais teātris atgādina par Raiņa 160. dzimšanas dienu un jauno sezonu atklāj ar traģēdijas “ Indulis un Ārija” jauniestudējumu režisores Indras Rogas režijā. Un tas nav tikai reveranss klasiķim, arī kādreizējam šī teātra vadītājam, jo Rainis pēc atgriešanās no Šveices trimdas pagājušā gadsimta 20. gados vairākas sezonas bija Nacionālā teātra direktors. Jaunā iestudējuma tapšanu nepārprotami rosinājusi vēlme mūsdienu cilvēka acīm paraudzīties uz latviešu klasikas mantojumu, uz Raiņa domu un vārdu atbilstību mūslaiku, 21. gadsimta, aktualitātēm.

Jau labu laiku pirms pirmizrādes, kas reizē bija arī jaunās sezonas atklāšana, izplatījās ziņas par ieceres vērienīgumu. Tika izziņots, ka izrādē piedalīsies Valsts akadēmiskais koris LATVIJA diriģenta Māra Sirmā vadībā un oriģinālmūziku raksta komponists Ēriks Ešenvalds, tāpat tika solīts, ka koris piedalīsies izrādēs norisē. Kā tas notiks, varējām tikai minēt. Pirmizrādē redzējām un dzirdējām - solītais piepildījies. Partera ložās sēdēja nevis skatītāji, bet gan koristi, kaut kur no zāles pēdējām rindām tos diriģēja Maestro Māris Sirmais. Darbība sākās ar kora akordiem, kas nepārprotami ievadīja senā, pirmatnēju jausmu piepildītā gaisotnē. Un izrādes gaitā viscaur ar skaniskais materiāls papildināja darbības noskaņu.
Izrādes vizuālo tēlu veido Mārtiņa Vilkārša scenogrāfija − atsevišķas taisnstūra plaknes, kuras pārvietojot un mainīgi izgaismojot (gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš) mainās lugā atainotās darbības vide. Brīžam veidojot negaidīti tēlainas pārmaiņas. Raksturīgās iezīmes apģērba krāsā un formā, arī parūkās un grimā dažādām tēlu grupām veidojusi māksliniece Anna Heinrihsone. Un katrā ziņā vēl pieminams videomākslinieks Artis Dzērve, viņa uzburtais ūdenskritums Jodu dambī, kas appludina kā savējos, tā naidniekus, skatītājiem zālē liek aizrauties elpai.

Visu rakstu lasi:

Jaunā teātra sezona ir iesākusies spraigi, visās Latvijas profesionālajās skatuvēs atklājot ļoti atšķirīgas ieceres. Taču tām visām raksturīga radošo spēku koncentrācija, kas rosina skatītājus vērtēt un izsvērt katras jaunās izrādes satura piedāvājumu un māksliniecisko r...

21/10/2025

Māra Libeka

Brazīlija ir vienīgā valsts Dienvidamerikā, ar kuru Latvija atļauj dubultpilsonību, pamatojoties uz abu valstu noslēgto līgumu. Taču citās šī kontinenta valstīs jauniešiem, Latvijas pilsoņiem, kuriem līdz pilngadības sasniegšanai ir izveidojusies dubultpilsonība un kuri vēlas saglabāt citas valsts pilsonību, pēc pilngadības sasniegšanai līdz 25 gadu vecumam ir jāiesniedz iesniegums par atteikšanos no Latvijas pilsonības. Tāds ir Latvijā pieņemtā Pilsonības likuma nosacījums, jo viņi dzīvo valstī, ar kuru Latvijai nav pieminētā līguma par dubultpilsonību.
Nesen LatvijasTV3 raidījumā varēja noskatīties sižetu par kādu ģimeni Čīlē. Martins kopā ar māsu Danielu un mammu Lauru dzīvo Santjago. Jauniešu tēvs ir čīlietis, bet mamma latviete. Martins un Daniela katru otro vasaru brauc uz Latviju apciemot radus, bet tagad situācija ir mainījusies. Martinam, sasniedzot 25 gadu vecumu, Latvijas pase ir anulēta, tāds pat liktenis gaida arī viņa jaunāko māsu Danielu un vēl daudzus jauniešus Dienvidamerikā.
Šī problēma patlaban tiek risināta Latvijas Ārlietu ministrijas paspārnē. Speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Zanda Grauze informēja,ka viņa esot ieguvusi Ministru kabineta atbalstu, proti, valdība ir deleģējusi Ārlietu ministriju nepieciešamības gadījumā, ja ir nepārprotama interese no diasporas, sagatavot divpusēju līgumu ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD) par dubultpilsonību.

Visu rakstu lasi:

Brazīlija ir vienīgā valsts Dienvidamerikā, ar kuru Latvija atļauj dubultpilsonību, pamatojoties uz abu valstu noslēgto līgumu. Taču citās šī kontinenta valstīs jauniešiem, Latvijas pilsoņiem, kuriem līdz pilngadības sasniegšanai ir izveidojusies dubultpilsonība un kuri vēlas sag...

Brīvā Latvija

11/11/2025

04/11/2025

28/10/2025

21/10/2025

21/10/2025

21/10/2025

21/10/2025

21/10/2025

21/10/2025

21/10/2025

21/10/2025

21/10/2025

Address

Opening Hours

Telephone

Website

Alerts

Shortcuts

Share

Category