Mājas Viesis

11/12/2025

Tūkstošbalsīgi: ″Skai-drī-te!, Skai-drī-te!, Skai-drī-te!...″
Raksta autors Andris Tiļļa

Daudzi jau paguvuši noskatīties un dalīties pozitīvās emocijās par režisora Dzintara Dreiberga jaunāko spēlfilmu ″Tīklā. TTT leģendas dzimšana″, kuras centrālā ass ir komandas TTT pirmās kapteines Dzidras Uztupes-Karamiševas (1930–2014, filmā viņas lomā Agnese Budovska) likteņlīnija. Filmas notikumi koncentrēti piecdesmito gadu otrajā pusē un sešdesmito sākumā, kad tolaik jau padomju varas okupētajā Latvijā top sieviešu basketbola komanda TTT, kas drīz vien kļūs par Eiropas un pasaules basketbola fenomenu. Šī filma būtu jānoskatās katram latvietim, jo tā stiprina mūsu nacionālo pašapziņu. Man bija laime tikties ar TTT komandas bijušo kapteini, centra uzbrucēju Skaidrīti Smildziņu-Budovsku, kura dalījās ar savām izjūtām gan par filmu, gan savu sporta karjeru.

″Pirms filmas uzņemšanas man bija tik daudz sarunu un tikšanos ar režisoru Dzintaru Dreibergu. Biju iedomājusies, ka galvenokārt stāsts būs par pašu TTT komandu, taču rezultāts bija pārsteidzošs... labā nozīmē. Tik daudznozīmīga un patriotiska! Uzjundīja atmiņas, filmas pirmizrādē, kad režisors nosauca manu uzvārdu, visi zālē sēdošie piecēlās un aplaudēja, šo momentu mana vecākā meita Evija Rodke ielikusi savā feisbuka vietnē. Tas mani aizkustināja līdz asarām. Kaut ko tādu savā dzīvē pieredzu otro reizi. Pirmā reize bija, kad pasaules čempionātā 16 gadu vecumā izcīnīju pirmo zelta medaļu. No 51 izcīnītā punkta manējie bija 26, toreiz apbalvošanas brīdī Lužņiku stadionā vairāk nekā 12 tūkstoši līdzjutēju pagodinoši sauca: Skai-drī-te!, Skai-drī-te, Skai-drī-te!... Filmai beidzoties, mana meita jautāja: ″Kā, vai tas ir viss? Man filma pagāja vienā elpas vilcienā, gribējās vēl un vēl! Gribējās redzēt un izdzīvot VISUS pasaules labākās sieviešu basketbola komandas TTT slavas mirkļus!″ Saprotu, ka šī ir spēlfilma, bet ceru, ka nākotnē kāds uzņems dokumentālo stāstu par mūsu izcilajām basketbola meitenēm, kuras cīnījās kā viena vesela komanda.″

👉Visu rakstu lasiet žurnāla 4. decembra numurā!

👉Katrā numurā vērtīgi stāsti, aizraujošas sarunas un aktuāli temati - abonē “Mājas Viesi” nākamajam gadam: https://www.lasi.lv/abonesana/izdevumi/majas-viesis.24

11/12/2025

Tirgū var iegādāties dažādus vaniļas veidus: vaniļas pākstis, vaniļas pastu, ekstraktu, dabīgo vaniļas cukuru, cukuru ar vanilīnu, vaniļas esenci.

Man patīk gatavot kūkas un desertus, bet vienmēr apmulstu, kad jautājums ir par vaniļu. Tirgū var iegādāties dažādus tās veidus: vaniļas pākstis, vaniļas pastu, ekstraktu, dabīgo vaniļas cukuru, cukuru ar vanilīnu, vaniļas esenci... Sniedziet, lūdzu, skaidrojumu, jo cenu amplitūd...

10/12/2025

👉Latvijas pētnieki uzsākuši jaunu, videi draudzīgu projektu!

No kaitīgiem izmešiem iegūt derīgu enerģiju
Raksta autore Ilze Kuzmina

Oglekļa dioksīds vai ogļskābā gāze ir viena no biežāk sastopamajām rūpniecības, apkures un transporta kaitīgo izmešu sastāvdaļām. Taču to iespējams gan savākt, gan pat izmantot lietderīgi. Arī tepat Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) pētnieki sākuši darbu pie projekta, kurā pētīs, kā savākt oglekļa dioksīdu, izmantojot alumīnija atkritumus un ūdeni.

LU CFI vadošais pētnieks, dabaszinātņu doktors Ainārs Knoks sarunā ar “Mājas Viesi” stāsta, ka ideja savākt un izmantot oglekļa dioksīdu radusies citas zinātniskas izpētes laikā. Tajā pētnieki aplūkoja, kā alumīnijs, reaģējot ar ūdeni, izdala ūdeņradi un siltumu. Pētījuma laikā zinātnieki pamanīja, ka eksperimentos izmantotie paraugi saturēja daudz karbonātu, tātad ogļskābes sāļu. Izrādījās, ka alumīnija hidroksīds, kas veidojas alumīnija un ūdens reakcijā, spēj “satvert” oglekļa dioksīdu. Proti, paraugi žāvēšanas laikā bija savākuši apkārtējā gaisā esošo oglekļa dioksīdu.

👉Visu rakstu lasiet žurnāla 4. decembra numurā!

👉Abonē “Mājas Viesi” nākamajam gadam: https://www.lasi.lv/abonesana/izdevumi/majas-viesis.24

10/12/2025

Rindā pēc “Puncīša prieka” PUNCĪŠA PRIEKS konfektēm
Raksta autore Ilze Pētersone

“Spēj tik ražot!” par noietu pašas gatavotajām konfektēm, sukādēm, sīrupiem un citiem saldumiem saka skultiete Deina Ērenfride-Eglīte. Vai citādi pircēji tirgū pēc tiem stāvētu rindā? Nupat apritējuši desmit gadi, kopš viņa iesaistījusies šajā rūpalā, ko savulaik uzsākuši dzīvesbiedra Jāņa vecāki zemnieku saimniecībā “Ārgaļi”.

Ziemassvētki un Jaunais gads Deinai nāk ar krietni lielāku darba apjomu, jo, šķiet, šis laiks nav iedomājams bez našķiem dāvanās vai uz svētku galda. “Kad jūtu, ka viena nevarēšu tikt galā, palīgā nāk vīrs un vāra biezeņus konfektēm. Vecākais dēls Ralfs uzņēmies dzērveņu griešanu,” ar savu atbalsta komandu iepazīstina saldumu meistare. Sarunas gaitā viņa ik pa laikam ielūkojas pulkstenī, lai sekotu līdzi žāvētavai, kas darbojas pilnā sparā turpat dzīvojamās mājas virtuvē, kas kalpo arī par ražotni.
Saldumu klāsts ir ļoti plašs: divpadsmit veidu konfektes, četru veidu sukādes, trīs – sīrupi, divu – saldās bumbiņas, ik pa laikam pastilas un vēl citi našķi. Tos atzinīgi novērtējuši arī profesionāli eksperti produktu kvalitātes konkursā “Novada garša”, divus gadus pēc kārtas piešķirot pa pāris sudraba medaļām.

👉Visu rakstu lasiet žurnāla 4. decembra numurā!

👉Abonē “Mājas Viesi” 2026. gadam: https://www.lasi.lv/abonesana/izdevumi/majas-viesis.24

10/12/2025

Rīdzinieks Normunds Bite, kurš ir aizrautīgs stīmpanka (apvienotas Viktorijas laikmeta tradīcijas ar retro futūristiskiem un rūpnieciskiem elementiem) stila piekritējs, šoreiz iejuties stilizētā pagānu tēlā.

Pagānu stilā

09/12/2025

Gandrīz ideāla māja
Raksta autore Ilze Pētersone

Kad skatāmies vecās bildes, prātojam, ko gan bijām sapīpējušies, ka nolēmām šo māju nopirkt? – pusjokam, pusnopietni saka nama saimnieks Ģirts Dārziņš. Pirms pieciem gadiem viņš kopā ar dzīvesbiedri Rutu iegādājās nolaistu koka namiņu Ventspilī, Jūras ielā. Šodien par atjaunoto ēku varot teikt – gandrīz ideāla!

Arī man jāpabrīnās, kad, omulīgajā Dārziņu virtuvē dzerot vīgriežu tēju un pārlūkojot fotoattēlus, redzu, kāds pirms iegādes izskatījās nams. Nu grausts, kas grausts – ap 140 gadus vecs ar cauru jumtu, pēdējos četrus gadus nostāvējis neapdzīvots, visi pakši, māja, šķūnīši un būcenīši stāvgrūdām pilni ar gadu gadiem vāktām grabažām. Apskatījuši pa diviem lāgiem, taču “bardaciņam” neesot veltījuši daudz vērības. Ģirts kā profesionāls namu apsaimniekotājs un celtnieks ar pieredzi sapratis, ka ēka “ir paceļama”, svarīgākais, ka platība atbilst viņu vēlmēm, komunikācijas – blakus un plānojumā var iztikt bez lielām izmaiņām, lai nav jātaisa jauns projekts.

👉Visu rakstu lasiet žurnāla 4. decembra numurā!

👉Abonē “Mājas Viesi” 2026. gadam: https://www.lasi.lv/abonesana/izdevumi/majas-viesis.24

09/12/2025

Glazūras pagatavošana nav sarežģīta un to var arī iekrāsot ar dažādiem dabiskiem materiāliem.

Glazūras pagatavošana nav sarežģīta un to var arī iekrāsot ar dažādiem dabiskiem materiāliem

08/12/2025

📣Jaunums !

Tagad vari abonēt arī mīklu žurnālu PRAKTISKĀS MĪKLAS. Saņemsi 4 numurus.

Abonē šeit : https://www.lasi.lv/abonesana/izdevumi/praktiskas-miklas.168

08/12/2025

Vai solo mammas Latvijā ir aizmirstas?
Raksta autore Līga Aija Lagzdiņa

Solo vecāku ģimeņu skaits pieaug visā Eiropā, un arī Latvija nav izņēmums. Pērn valstī katra trešā mājsaimniecība ar bērniem bija viena vecāka ģimene. Lai gan novērojamas pozitīvas pārmaiņas, piemēram, aktīvāka tēvu iesaiste bērnu audzināšanā, šā gada Centrālās statistikas pārvaldes dati iezīmē visai skaudru ainu. Latvijā solo māšu ģimeņu ir gandrīz piecreiz vairāk nekā solo tēvu.

Solo mammas ir normalizēta un nereti arī nepamanīta sabiedrības grupa. Lai gan tā ir būtiska iedzīvotāju daļu, valsts joprojām nepiešķir mērķētu atbalstu, kas atvieglotu viņu ikdienu.

👉Visu rakstu lasiet žurnāla 4. decembra numurā!

👉Abonē “Mājas Viesi” nākamajam gadam: https://www.lasi.lv/abonesana/izdevumi/majas-viesis.24

08/12/2025

Krievijas iespējas turpināt karu Ukrainā līdz šim ir bijušas atkarīgas no ieņēmumiem, ko Putina režīms guvis no naftas un gāzes pārdošanas pasaules tirgū. Pēdējā laikā vērojamās tendences liecina, ka šie ieņēmumi ir sarukuši, tomēr Krievijas kara mašīna kādu laiku vēl būs spējīga darboties.

Krievijas iespējas turpināt karu Ukrainā līdz šim ir bijušas atkarīgas no ieņēmumiem, ko Putina režīms guvis no naftas un gāzes pārdošanas pasaules tirgū. Pēdējā laikā vērojamās tendences liecina, ka šie ieņēmumi ir sarukuši, tomēr Krievijas kara mašīna kādu laiku vēl b...

07/12/2025

Pēterim Sniķeram – 150!

Latvijas militārās medicīnas arhitekts
Raksta autors Juris Ciganovs, Dr. hist.

Nepārspīlējot var teikt, ka bez šī cilvēka Latvijas militārā vēsture būtu citāda. To pašu var attiecināt arī uz medicīnas vēsturi un laikam arī pašu medicīnas zinātni. Izcils ārsts, karavīrs un zinātnieks, ģenerālis Pēteris Sniķers. Par viņu mēdz teikt, ka universitātes auditorijā viņš ienāk kā kazarmā un otrādi… Šogad pieminam 150 gadus kopš viņa dzimšanas.

Pēteris Sniķers dzimis 1875. gada 7. decembrī Skultes pagasta Kazbuļos kā vecākais dēls lauksaimnieku ģimenē, kurā bija astoņi bērni. Ģimenes tēvs ilgu laiku – 37 gadus – bija Skultes pagasta vecākais un tāpēc pamatizglītību nākamajam slavenajam ārstam un karavīram bija iespējams iegūt Skultes baroneses Lotas Freitāgas fon Loringhofenas dibinātajā privātajā proģimnāzijā, kuru Pēteris pabeidza 1893. gadā, iegūdams labu izglītību un labas svešvalodu zināšanas, kas savukārt ļoti palīdzēja 1896. gadā absolvēt Nikolaja ģimnāziju Rīgā. Šajā pašā gadā viņš iestājās Krievijas Kara medicīnas akadēmijā Pēterburgā – tajā laikā vislabākajā medicīniskajā augstskolā Krievijas impērijā. Šajā augstskolā bija ļoti stingri uzņemšanas kritēriji – uz to varēja pretendēt tikai ģimnāziju beidzēji ar visaugstākajām sekmēm, akadēmijā apmācības bija uz valsts rēķina un vēl maksāja stipendiju. Kopš šā brīža medicīna un kara gaitas ir noteicošākās P. Sniķera dzīves sastāvdaļas. Paralēli studijām 1898. gadā viņu iesauca Krievijas Impērijas armijā un viņš dienēja 67. Taratutinas kājnieku pulkā kā jaunākais ārsts.

👉Visu rakstu lasiet žurnāla 4. decembra numurā!

👉Abonē “Mājas Viesi” nākamajam gadam: https://www.lasi.lv/abonesana/izdevumi/majas-viesis.24

07/12/2025

Ko tur slēpt – pirmie trīs gadi mums bija briesmīgi, atzīst zivjaudzētājs, uzņēmuma “Blue Circle” vadītājs Lauris Apsis. Kopš 2019. gada, kad kopā ar somu partneri Ropažos atvēruši Baltijā lielāko un mūsdienīgāko Arktikas paliju audzētavu, cīnījušies gan ar kovida pandēmijas radītajām grūtībām, gan recirkulācijas akvakultūras tehnoloģijas nepilnībām. Nu saimniecība nostājusies uz tik stingra pamata, ka plāno 30 reižu lielāku ražotni.

Ko tur slēpt – pirmie trīs gadi mums bija briesmīgi, atzīst zivjaudzētājs, uzņēmuma “Blue Circle” vadītājs Lauris Apsis. Kopš 2019. gada, kad kopā ar somu partneri Ropažos atvēruši Baltijā lielāko un mūsdienīgāko Arktikas paliju audzētavu, cīnījušies gan ar kovida pand....