Mājas Viesis

21/08/2025

Redaktora sleja
Karš plēš dziļi
Dace Terzena

Šogad pavasarī, mūsu meža nogabalā zāģējot dēļos vienu kritušu ozolu, pieaicinātā palīga zāģis sāka dīvaini īdēt un buksēt – tieši zāģa ceļā bija gadījusies vēl no Otrā pasaules kara laika, precīzāk, kopš 1944. gada augusta, kad mūsmāju paugurā notika niknas kaujas starp sarkano armiju un vācu karaspēku, iestrēgusi šāviņa šķemba. Tāds sīks saviņķelējies metāla murskulis, ieēdies ozola miesā, kura pēc ievainojuma zaudējusi brūni medaino toni, kļūstot savādi pelēkzila. Mirusi.
Mēs zinām, daudzi asiņaini kari sākušies dažu citiem par nelaimi piedzimušu cilvēku murgainu iedomu dēļ, turpinās ilgi, ir izbeidzami grūti, un tikpat grūti pēc tiem ir panākt taisnīgu mieru. Kara sekas vēl paaudžu paaudzēs plēš dzīvo cilvēku miesu, sirdi un prātu, kaut arī pār kritušo un nogalēto kapiem jau sen zaļo zāle. Latvijas zeme, ļaužu likteņi un prāti arī joprojām pilni gan ar pēdējā lielā kara, gan ar atkārtotās padomju okupācijas, ko nesa līdzi “uzvarētāji”, postošajām “šķembām”. Kaut gan kopš Otrā pasaules kara beigām apritējuši jau 80 gadi.
Cik paaudzēm būs jāizaug, lai Ukrainas zeme un ļaudis sadziedētu Krievijas izraisītā kara asiņojošās brūces? Cik garš un pārbaudījumiem pilns vēl gaidāms Ukrainas ceļš līdz taisnīgam mieram, lai nosargātu savu zemi no Krievijas tīkojumiem to iznīdēt, saraut gabalos un piesavināties, atkal ar varu uzmācot krievu valodu? Mēs jau nu gan zinām, cik šausmīga sērga tā ir. Tak paši vēl vaļā netiekam.
Šo sleju rakstu pēc Krievijas prezidenta kara noziedznieka Putina un ASV prezidenta Trampa tikšanās Aļaskā, kura apkaunoja un šokēja ar t.s. brīvās pasaules it kā līdera pielīšanu un piespēlēšanu asiņainam diktatoram. Un pirms Volodimira Zelenska vizītes Vašingtonā. Diesdod viņam spēku un prātu turēties stipram par Ukrainu, pret nelietīgiem darījumiem, kuros grib ievilkt Krievijas agresijas upuri. Diesdod gudrību un enerģiju šai izšķirīgajā laikā katram atbildīgam politiķim Eiropā un pasaulē, lai Ukraina tiktu pie taisnīga un noturīga miera. Jo mēs taču zinām – tas ir arī par mums. Latviju. Baltiju. Eiropu. Un pret “krievu pasaules” nesto postu.

21/08/2025

Koncertā "Mīlas dziesmas”, kas notiks šovakar Sv. Pētera baznīcā, pie Valsts akadēmiskā kora “Latvija” diriģenta pults stāsies Latvijā dzimusī Krista Audere, kas šobrīd dzīvo Nīderlandē, viena no spilgtākajām jaunās paaudzes kordiriģentēm Eiropā.

Augusta nogalē Rīgā jau 28. reizi skanēs Starptautiskais Garīgās mūzikas festivāls. Koncertā "Mīlas dziesmas”, kas notiks 21. augusta vakarā Sv. Pētera baznīcā, pie Valsts akadēmiskā kora “Latvija” diriģenta pults stāsies Latvijā dzimusī Krista Audere, kas šobrīd dzīvo N...

20/08/2025

Rīt nāk klajā žurnāla jaunais numurs! Tajā lasiet:

🔹Drošības eksperts Jānis Kažociņš par karstiem notikumiem ap Ukrainu un Latvijas aizsardzību.

🔹Kāpēc cilvēki izvēlas doties priekšlaikus pensijā?

🔹Japānas sagrāve un Otrā pasaules kara beigas.

🔹Vestarda Šimkus mūzika jaunā lietuviešu dokumentālajā filmā.

🔹Zobārstiem Bīriņiem, mammai un dēlam, galvenais ir pacienta smaids.

🔹Režisores Virdžīnijas Lejiņas romāns "Reizēm. Vienmēr. Nekad" visvairāk pirkto grāmatu topā.

🔹Krūmmelleņu pionieri Kantāni saimnieko “Abullāčos”.

20/08/2025

Cik maksā "jā" vārds mūsdienās?

Latvijā laulību nozīme pēdējos gadu desmitos ir būtiski mainījusies. Agrāk laulības tika slēgtas salīdzinoši agri un bieži, bet mūsdienās pāri precas vēlāk un daudz biežāk izvēlas vienkārši dzīvot kopā. Laulība vairs netiek uztverta kā vienīgā vai obligātā attiecību f...

19/08/2025

Pamanīta! 💥
Ietekmējusies no tautastērpa
Raksta autors Andris Tiļļa

Kā sarkanā magonīte! Tik spilgtu ziedošajā Bastejkalnā satiku Elīnu Poču (23), kura dzīvo Ķekavā, Rīgā studē Ekonomikas un kultūras augstskolā datorspēļu dizainu. Interesi par radošumu specialitātes un arī apģērba izvēlē ietekmējušas mācības Jaņa Rozentāla mākslas skolā. “Svarīgi būt pašai, neģērbties pelēki, tumši, kā to dara vairākums... Nu nē! Personību atklāj arī ģērbšanās stils, kurā jūties ērti un tīkami. Manā garderobē galvenokārt dominē zilas un sarkanas krāsas apģērbi. Tā kā esmu brunete, uzskatu, ka labāk man piestāv sarkanā krāsa. Tai piedēvētas dažādas ietekmes, tostarp kaisles, laimes, veiksmes un garīguma spējas. Katrā ziņā sarkanā piesaista uzmanību, nepaliksi neievērota. Apģērbu ierasti izvēlos internetā, dažreiz arī otrās elpas veikalos. Lai gan nedziedu un nedejoju tautiskās dejas, tomēr zemapziņā izjūtu tieksmi pēc klasiskā tautastērpa. No tā uzbūves principiem veidoju arī savu ikdienas tērpu, piemēram, mēdzu valkāt garos svārkus, blūzi ar īsām un izšūtām piedurknēm un vesti. Gan jau nākotnē iegādāšos īsto tautastērpu Jāņu svētku svinēšanai.” Ievēroju, ka svārku lejas daļa rotāta ar mežģīnēm – vai pašas darinātas? “Rokdarbi man ir cieņā, pati gatavoju sev kaklarotas, tamborēju un pērļoju.” Uzzinu, ka viņas lolojamais mīļdzīvnieks ir pundurtrusis, tāpēc arī šo tēlu redzam Elīnas apģērba aksesuāros – vai nu izpērļotu, vai uztamborētu. Arī auskaros – viens trusītis ir sarkans, otrs zils atkarībā no tā, kuras krāsas apģērbu uzvilks.

19/08/2025

Dabas bagātības medicīniskajā rehabilitācijā
Raksta autore Regīna Olševska

Dūņu jeb peloīdu terapija un hidroterapija, izmantojot dabīgos minerālūdeņus, ir efektīvas medicīniskās rehabilitācijas metodes, kurās tiek izmantoti dabas dziednieciskie faktori.

Kūrorta rehabilitācijas centrs “Jaunķemeri” ir vienīgā ārstniecības iestāde Latvijā, kura nodarbojas ar dziedniecisko kūdras dūņu iegūšanu. Karjers Slokas purvā jau vairāk nekā četrdesmit gadu nodrošina procedūrām tik nepieciešamās 40 tonnas dūņu mēnesī.
“Tas, cik bieži dūņas tiek piegādātas, atkarīgs no pacientu skaita. Cenšamies, lai tas nenotiktu biežāk kā reizi mēnesī, lai tas būtu dabai draudzīgi. Tā kā ieguve notiek nacionālā parka teritorijā, tas ir ļoti svarīgi. Kad dūņas ir atgādātas pie mums, tās nonāk tā saucamajā dūņu virtuvē, kur tās nostāvas un no tām izdalās liekais šķidrums, bet darbinieki ar rokām izlasa no dūņām zariņus, čiekurus, akmentiņus. Pēc tam dūņas tiek ievietotas speciālās ierīcēs, kur tās tiek sajauktas ar sērūdeņraža minerālūdeni un uzsildītas līdz +50 °C temperatūrai. Lai dūņas varētu izmantot procedūrām, tās tiek atdzesētas līdz +40 °C,” stāsta kūrorta rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” valdes priekšsēdētāja, neiroloģe Elīna Malkiela, uzsverot, ka dziednieciskās kūdras dūņas netiek smalcinātas vai kā citādi apstrādātas – tas ir pilnībā dabīgs produkts.
Dziednieciskās dūņas ir organiskas izcelsmes nogulumiezis, kas veidojas anaerobos apstākļos un sastāv no minerāldaļiņām, augu un citu organisko vielu atliekām.

Pēc mūsu valsts likumdošanas, dziednieciskās kūdras dūņas ir dabas resurss, kura izmantošanu nosaka derīgo izrakteņu ieguves kārtība. Tajā noteikts, ka kūdras ieguves vietas rekultivē, sagatavojot rekreācijai. Arī peloīdu terapijas procedūrās izlietotas dūņas tiek nogādātas atpakaļ dabā – Slokas purva rekreācijas laukos, kur vairs nenotiek dūņu ieguve. Pēc noteikta laikā tās testē un izmanto atkārtoti.

👉Visu rakstu lasiet 7. augusta numurā!

19/08/2025

Šis ēdiens ļauj spēlēties ar garšām, tekstūrām un sastāvdaļām, pielāgoties gan sezonai, gan individuālām vēlmēm. Te var izpausties kulinārais radošums, bet pats svarīgākais – maltīte būs veselīga un sātīga.

Šis ēdiens ļauj spēlēties ar garšām, tekstūrām un sastāvdaļām, pielāgoties gan sezonai, gan individuālām vēlmēm. Gatavojot pildītus dārzeņus, var izpausties kulinārais radošums, bet pats svarīgākais – maltīte būs veselīga un sātīga.

18/08/2025

Madonas novada pašvaldība
Privātiem atjaunotājiem nav un nebūs finansiāla atbalsta

🔹Aigars Šķēls, domes priekšsēdētāja vietnieks

🔹Ramona Vucāne, Nekustamā īpašuma pārvaldības un teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja

“Aigars Šķēls: Privātiem seno īpašumu atjaunotājiem līdz šim nav bijis pašvaldības finansiāls atbalsts, un pašlaik par to nedomājam, ņemot vērā, kāda tagad ir situācija. Mums ir daudz citu nopietnu jautājumu, kur jāiegulda līdzekļi, piemēram, ūdenssaimniecībā, ceļos, apgaismojumā, atpūtas zonās. Prioritāte ir teritorijas attīstīšana dzīvošanai un uzņēmējdarbībai, lai saglabātu iedzīvotāju skaitu novadā.
Patlaban top jaunais teritorijas plānojums, kurā esam nodefinējuši pilsētu vēsturiskos centrus ar īpašiem noteikumiem.
Ramona Vucāne: Cesvainē vēsturiskā centra teritorija jau bija iezīmēta un noteikta kā kultūras piemineklis arī vecajā plānojumā. Jaunajā vēsturiskie centri ir noteikti arī Lubānas pilsētai, Ērgļu ciemam un Madonas pilsētai.
Vēlamies pievērst privātīpašnieku uzmanību, ka viņi dzīvo vēsturiskajā centrā un atjaunošanas, pārbūves vai jaunas būvniecības gadījumā būtu jāņem vērā noteikti principi. Varam viņiem vienīgi palīdzēt ar padomu, definēt vērtības, ne tikai apbūvē, bet arī ainavā un aicināt tās saglabāt.
Situācija ar Madonas veco ugunsdzēsēju ēku parāda – ja tā atrastos vēsturiskajā centrā, nebūtu problēmu ar saglabāšanu.
A. Š.: Īpašums pieder Iekšlietu ministrijai un paredzēts nojaukšanai, lai samazinātu oglekļa pēdu, jo ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu uzbūvēts jauns katastrofu centrs. Šobrīd cīnāmies, lai seno ugunsdzēsēju ēku saglābtu.
R. V.: Pašvaldības īpašumā objekti, kas būvēti līdz Otrajam pasaules karam, lielākoties ir kultūrvēsturiska vai cita statusa pieminekļi.
A. Š.: Kultūrvēsturisko būvju atjaunošana galvenokārt notiek no pašvaldības budžeta līdzekļiem vai kredītiem. Šogad par vairāk nekā 315 tūkst. eiro notiek pārbūve Madonas Valsts ģimnāzijas internāta ēkai Tirgus ielā 3, kur paredzēts atjaunot fasādi atbilstoši ēkas vēsturiskajam izskatam. Pirms pāris gadiem bijušajā Dzelzavas muižas pilī, tagad Dzelzavas pamatskolā, par vairāk nekā 107 tūkst. eiro notika telpu remonts un ierīkota centrālapkure. Pašvaldība katru gadu iegulda arī Cesvaines pils atjaunošanā, kā arī citos kultūrvēsturiskos objektos.
Runājot par lauku viensētām, Madonas novadā katru gadu aptuveni desmit pazūd un apbūves vieta tiek uzarta. Ošupē, Barkavā, Praulienā, Mētrienā izveidojušies lieli lauksaimniecības zemes masīvi, un līdz ar zemes privatizāciju šīs pamestās ēkas ir izdalītas uz atsevišķām nelielām zemes vienībām, kas ir nezāļu un invazīvo augu perēklis un atrodas nepiebraucamā vai grūti piebraucamā vietā, bez elektrības pieslēguma un patālu līdz tuvējiem tīkliem. Zemnieks, kurš kopj savu laukus, nevēlas ar to cīnīties, tāpēc ēkas aprok. Tas ir neizbēgams process, kuru esam atstājuši zemes īpašnieku ziņā. Laukos ir interese par īpašumiem, bet vairāk par jauniem apbūves gabaliem ainaviski skaistā vietā un tuvu infrastruktūrai.
R. V.: Barkavas un Ošupes virzienā iezīmējas arī vēl cita tendence – saules un vēja parki, un attīstītājiem pamestās ēkas ir traucēklis, tāpēc viņi tās nojauc.”

18/08/2025

Vasaras brīvlaikā vairāk komunicēt, mazāk strīdēties!
Raksta autore Signe Mengote

Vasaras brīvlaiks trīs mēnešu garumā ir pilns prieka, dažādu notikumu, taču tam līdzi nāk arī neliela raižu nasta – kā nodarbināt bērnus? Un kā izvairīties no konfliktiem, kas rodas, kopā pavadot daudz vairāk laika nekā skolas periodā?

👉Komentē Junga analītiķe, psihoterapijas speciāliste Ginta Teivāne

Garais vasaras brīvlaiks nereti ir liels izaicinājums gan vecākiem, gan arī bērniem, jo tas prasa jaunu pielāgošanos un plānošanu, tāpat satura un laika ziņā ģimenei jāmaina jau ierastā rutīna.

Laiks, kas iepriekš tika pavadīts skolā un dažādos pulciņos, tagad lielākoties aizrit mājās – vai nu vienatnē, vai ar ģimeni, nometnēs, kopā ar draugiem, iespējams, arī ciemojoties pie lauku radiem, vecmāmiņām. Pēdējais variants mūsdienās gan sastopams retāk, jo vecvecāki bieži vien vēl joprojām aktīvi strādā un organizē paši savu dzīvi, mazāk iesaistoties mazbērnu pieskatīšanā vasaras sezonā. Plānojot brīvlaika notikumus, vecākiem būtu jāņem vērā, ka bērni pēc garā mācību gada var justies ļoti noguruši, tādēļ īpaši brīvlaika sākumā dienas varētu organizēt brīvāk, nepiespiestāk. Skolas laiks bijis intensīvs un piesātināts, un pēkšņi iestājas brīvlaiks – šī jaunā situācija nāk komplektā ar grūtībām momentā adaptēties, tāpēc jāļauj bērniem vienkārši būt – lai viņi kādu laiku nedara neko! Tas nav nekas nepareizs.

👉Visu rakstu lasiet 7. augusta numurā!

18/08/2025

Lai gan vārna visbiežāk nemēdz baudīt cilvēku simpātijas, tā tomēr ir atzīta par gudru un respektējamu putnu.

Annai Ērlihai pat trīs vārnas kļuvušas par lolojumdzīvniekiem Rīgas dzīvoklī. Kā viņa tās kopj un kā izvēršas cilvēka attiecības ar šiem putniem?

Lai gan vārna visbiežāk nemēdz baudīt cilvēku simpātijas, tā tomēr ir atzīta par gudru un respektējamu putnu.

17/08/2025

Kas paliks pēc mums
Raksta autore Ilze Pētersone

Līdz ar gadiem cilvēkiem mēdz uznākt pārdomas, kas paliks pēc manis? Kādu nu kurais redz savu turpinājumu, taču kokrūpnieks Laimonis Onzuls ar dzīvesbiedri Agitu Kalniņu atbildi uz šo jautājumu radis Lauteres muižā.

Kas kaitēja nedzīvot – par abiem kopā trīs meitas, Bērzaunē jaudīgs kokapstrādes uzņēmums, jauka māja netālu no Gaiziņkalna. Un tomēr Laimonim nedeva miera doma – vai tad tie gateri un angāri būs vienīgais, kas paliks? Viņš prātoja, prātoja, līdz uzzināja, ka banka izsolē pārdod Aronas pagasta Lauteres Muiža ēkas. Nebija jau vienīgais pretendents, izsolē cena auga, taču savā azartā izturēja, līdz otrs solītājs atkāpās, atceras Agita. Viņu rokās nonāca četras muižas ēkas – kungu un kalpu māja, klēts, kā arī jaunākos laikos celta būve – un astoņi hektāri zemes.
Pagājuši astoņi gadi, un Lautere uzplaukusi kā puķe. Runā, ka pat daudz krāšņāka, nekā varēja būt senākajiem īpašniekiem jeb, kā saimniece viņus ar smaidu sauc, kundziņiem.

👉Visu rakstu lasiet 7. augusta numurā!

17/08/2025

Kuras ir veiksmīgās dienas un kuras – labākās skaistumkopšanai, mājas tīrīšanai, bet kurās labāk nedarīt neko?