03/12/2025
Reizēm sanāk aizdomāties par gados vecākiem makšķerniekiem, kuri vairs nespēj kā jaunībā kāpelēt pa stāvām krastu nogāzēm. Un arī par vīriem spēka gados, kas iedzīvojušies ārprātīgās traumās un piekalti pie ratiņkrēsla. Jā, arī par karā cietušajiem.
Tā jau dzīvē ir iekārtots, ka dažreiz par līdzās esošiem cilvēkiem mums, fiziski veselajiem, sanāk aizmirst. Pat ezeru un upju apsaimniekošanas jomas profesionāļiem var neienākt prātā, ka Latvijā ir arī makšķernieki, kas saviem spēkiem nespēj aizstaigāt līdz laivu novietnei vai nolikt krēsliņu ezera krastā un pacopēt raudas. Un nē, šis nav pārmetums šiem visnotaļ smagu un vajadzīgu darbu darošajiem ļaudīm, spēka gados par tādām lietām tiešām negribas domāt. Tā sanāk tīri cilvēcīgi.
Taču domāt vajag! Mums Latvijā ir ļoti nepieciešama infrastruktūra makšķerniekiem ar kustību traucējumiem. Vietas, kur var piebraukt ar mašīnu, izcelt ratiņkrēslu un turpat arī ķert. Pie ezeriem, pie upēm. Arī pie jūras. Privātos kempingos un publiskās piekļuves vietās. Ar skaidrām zīmēm, ka vieta ir iekārtota invalīdiem, un veselam cilvēkam no tādas copēt ir tas pats, kas parkoties invalīdu stāvvietā pie lielveikala.
Finasējumu tādiem projektiem atrast var. Vajag tik gribēšanu un prasmes. No sevis mēs Copes Lietās apsolāmies izveidot visiem pieejamu sarakstu ar vietām, kur šāda infrastruktūra ir. Ja kāda šāda vieta jau ir iekārtota un zināma, ieraksti komentāros. Vai sūti info uz [email protected] ‼️
