17/12/2025
«Ābolu vai rabarberu dzirkstulis, kas darīts pēc Šampaņas metodes ar otrreizējo fermentāciju pudelē? Nopietni?! Tam vīndarim ir jābūt trakam,» es nodomāju. Jo šāda vīna ražošana ir ilga, dārga un Latvijas tirgus ko tādu ne vienmēr spēj novērtēt.
🍷Tā uzzināju par Oskaru Žvaginu, vietējo donkihotu no «Lubānas vīnotavas» (). Pirmoreiz pieminēto ābolu «šampanieti» nogaršoju jau pirms vairākiem gadiem. Un tas bija labs! Ne velti par vīndari Oskaru atzinīgi runāja arī vietējo vīndaru un vīna entuziastu burbulī, viņa vīni konkursos parasti tika arī pie medaļām.
«Sākumā mana sajēga par vīniem bija apmēram tāda pati kā daudziem no manas paaudzes – Monastirskaja Izba un tā pudele ar balto zirdziņu uz etiķetes. Biju jau pamēģinājis mājās taisīt vīnu – laikam sanāca diezgan normāls, jo ārā neviens nespļāva. Bet feileri arī gadījās. Sapratu, ka vajag pamācīties, un šo iespēju atradu Eiropas Vīna akadēmijā, kas gan drīzāk bija kursi čaiņikiem, bet man ļoti noderēja. Vēlāk vēl piemācījos klāt un kopumā varu teikt – šī bija mana labākā studiju pieredze, jo mājasdarbos bija jādzer vīns,» Oskars smejas.
🍾Mācoties interese par vīnu kļuva aizvien lielāka. «Un tad tev kādā brīdī 20 litru bunduļu vietā parādās 1000 litru mucas…»
📖Rakstu lasi decembra numurā!
Teksts – Dana Sinkeviča
Foto – Matīss Markovskis
Lauku Māja 12/2025