02/03/2026
Šodien klausījos mūziku, ko Kārlis sūtījis pēdējo 5 gadu laikā - hronoloģiskā secībā, no vecākās dziesmas līdz pašai pēdējai, ko Kārlis atsūtīja vēl ceturtdien, pirms pāragri aprāvās viņa mūžs. Kārlis nekad neaizšāva greizi ar mūziku - atsūtot brīžiem negaidītu atklājumu vai kaut ko pazīstamu kā siltu apskāvienu no sena drauga, bet vienmēr īstā mūzika īstajā brīdī. Es nešaubos, ka līdzīgi viņš sūtīja mūziku daudziem saviem draugiem un es skaidri zinu, ka katram tas bija kaut kas cits - Kārlis nekad nesūtītu vienu un to pašu skaņdarbu diviem dažādiem cilvēkiem, jo viņš zināja, kas katram ir vajadzīgs. Visbiežāk es centos uzreiz atsūtīto noklausīties, bet citreiz nebija laika un atliku to uz vēlāku. Man ir neizsakāmi skumji, ka viņam bija jāaiziet, lai es beidzot noklausītos visu no A līdz Z. Un skumjākais un traģiskākais ir tas, ka pats pēdējais skaņdarbs neskan kā pēdējais gabals miksā - tas skan, kā pieteikums jauniem turpinājumiem un notikumu attīstībai.
Cassette label based in Ryaga
