04/09/2025
Dzejas dienas 2025
AINARS MIELAVS PULCĒ FANUS
Saldus novada bibliotēkā vakar stūma un bīdīja, līdz arī sabīdīja, un tapa brīvs placītis pašā abonentu telpas viducī. Nē, ne dejām, bet Ainara Mielava dzejas un mūzikas baudītājiem, kuri sanāca daudzi jo daudzi. Un priecīgi baudīja, ko tad Ainars kopā ar Aigaru Voitišķi viņiem priekšā cels. Bet cēla dzeju, stāstus un mūziku.
Pirms gadiem pieciem Ainars Mielavs nespējis iedomāties, ka viesosies Dzejas dienās – ka kaut kas tāds vispār var notikt. Bet tāpēc jau dzīve ir dzīve, kura pienes savas pārsteigumu dāvanas. Pirms gada izdevniecībā “Dienas Grāmata” iznākusi viņa dzejas grāmata “Kad mēness jūrā krīt”. Un šobrīd viņš jau ilgojoties pēc šādām tikšanās reizēm un priecājas par enerģijas apmaiņu, kādu tajās piedzīvo.
Par dzejoļiem runājot, izrādās, Ainars Mielavs nekad neraksta dzejoli tāpat, vairāk kā dziesmu vārdus. Dziesmas vēstījums viņam šķiet svarīgākais dziesmā, tāpēc rakstot pats un sevi sauc par dziesmu rakstnieku.
Viesis pastāstīja, cik svarīga nozīme bijusi viņa vecākiem – Veltai un Raimondam, un viņu labajām domām par dēlu. Tiesa, ne viss piepildījies tieši šādi jeb atsevišķs stāsts sekoja par to, kāpēc viņš nekļuva par gleznotāju, tā vietā beidza MA dizaina nodaļu. Cilvēkiem Ainara dzīves ceļā vienmēr bijusi nozīme - viņu iedrošinājumam un pamudinājumam, tai skaitā – Rīgas pionieru pils zīmēšanas pasniedzējai māksliniecei Lilijai Dinerei. Zēnībā sapņojis par savu grupu, līdzīgu “Bītliem”, bet – kā atzina mūziķis – “Kādi “Bītli”, ja tā arī neiemācījos spēlēt klavieres?” Bet vadot diskotēkas, viņš uzdrīkstējās dziedāt dziesmām līdzi. Un pēc tam jau iet vēl tālāk.
Arī atkalpievēršanās mākslai saistīta ar līdzcilvēku pamudinājumu jeb sievas un sievastēva kopīgi uzdāvinātais molbertu licis atsaukties un gleznot. Ainars gan reti sakot, ka “glezno”, biežāk – “es mālēju”, “es krāsoju”…
Vai zinājāt, ka mūziķis (un dzejnieks) ir arī dārznieks, kurš audzē krūmmellenes? Un ka pēc dažām dienām – 10. septembrī – viņš svinēs savu 65. dzimšanas dienu ar īpašu koncertu, kuram ideja atnākusi īpašā brīdī:
“Pamodos Ziemassvētku naktī un sāku domāt. Un izdomāju par dzimšanas dienas koncertu. Doma nedziedāt pašam, vairāk klausīties kā citi dzied.” Starp citu, tas ir stāsts par to, kas notika arī šeit, Saldū. Tā kā aicinot viņu pie sevis ciemos, esiet gatavi to darīt - dziedāt!