
15/04/2024
15. APRĪLIS - KULTŪRAS DIENA
15. aprīlis, jau kopš 2007. gada, mūsu kaimiņzemē Lietuvā ir iekļauts valsts atzīmējamo dienu sarakstā kā Kultūras diena, Neatkarības laukumā Viļņā šajā datumā plīvo Miera Karogs. Daudzās citās valstīs, arī pie mums, Kultūras diena 15. aprīlī tiek atzīmēta tikai neoficiāli, jo valsts vara nevēlas izprast tās dziļo nozīmi – ne velti modē nākusi deģenerātu kultūras un izklaides industrija, kas izrāda necieņu Kultūrai.
https://fronte.lv/2024/04/kulturas-diena/?fbclid=IwAR2-Y6idbD-FeJ3xLNaV2LNEvaGkhhRUFRXk5b3BUocSHXgKKe4HlW8q-iY
Kāpēc tieši 15. aprīlis tiek atzīmēts kā Kultūras diena? Tam ir vēsturiska izcelsme. Šajā datumā 1935. gadā Vašingtonā, Baltajā namā ASV un visas Latīņamerikas valstis ratificēja Rēriha Paktu – Starptautisko līgumu par mākslas un zinātnes iestāžu un vēstures pieminekļu aizsardzību kara un miera laikā. Rēriha pakts paredz gan vēsturisko pieminekļu, muzeju, zinātnes, mākslas, izglītības un kultūras iestāžu aizsardzību, gan Miera karoga pacelšanu šo iestādījumu apzīmēšanai, lai pasargātu tās no postīšanas un pazudināšanas. Visu pasaules valstu pievienošanās Rēriha Paktam būtu īpaši svarīga šodien, kad daudzviet, piemēram, Ukrainā, plosās karš un daudz kas tiek nežēlīgi, barbariski sadragāts. Rēriha Pakts no uzbrukumiem aizsargā arī skolas.
Par Rēriha Pakta pieņemšanu savulaik iestājās tādi 20. gadsimta talanti kā Alberts Einšteins, Romēns Rolāns, Rabindranats Tagore, Tomass Manns, Bernards Šovs, Herberts Velss un citi. Savukārt Rīgā 1937. gadā tika nolemts, ka gaidāmajā Baltijas ārlietu ministru konferencē Kauņā visām trim Baltijas valstu Rēriha biedrībām vienlaikus ir jāiesniedz memorands par Rēriha Pakta pieņemšanu Baltijas valstīs. Memorandu ar aicinājumu Latvijas valsts valdībai pievienoties Rēriha Paktam 1937. gadā parakstīja kopumā 80 Latvijas sabiedriskie un kultūras darbinieki, kuru vidū ir tādas personības kā Aspazija, Kārlis Skalbe, Jāzeps Vītols, Alfrēds Kalniņš, Jānis Jaunsudrabiņš, Pauls Stradiņš, Ģederts Eliass, Zenta Mauriņa, Gustavs Zemgals, Rūdolfs Bangerskis, Brastiņu Ernests, Teodors Celms, Vilis Plūdons, Jānis Akuraters, Līgotņu Jēkabs, Vilhelms Purvītis, Teodors Reiters, Mariss Vētra, Jānis Kalniņš, Jānis Kuga, Leo Svemps, Ansis Cīrulis, Jānis Rapa, Konstantīns Raudive, Jūlijs Roze un citi. Tomēr visu triju Baltijas valstu Rēriha biedrību ierosinājumu pieņemt Rēriha Paktu atbalstīja tikai Lietuvas ārlietu ministrs Stasis Lazoraitis, līdz ar to Kultūras darbinieku centieni neguva panākumus – Baltijas valstis Rēriha Paktam nepievienojās.