20/05/2026
For my ENG-speaking friends->see the comments
Ja es būtu zinājusi, kas mani sagaida, es būtu teikusi nē.
Jo es domātu, ka nevaru - neesmu pietiekami spēcīga, drosmīga, man nav pieredzes un ir bail no augstuma.
Kad Dārta pirms pāris mēnešiem piedāvāja maijā pievienoties nelielai grupiņai kalnu pārgājienam Bulgārijā, es ilgi nedomāju un piekritu. Man patīk kalni, maijs Bulgārijā ir gandrīz vasara, varbūt tikai pašās virsotnēs vēl ir sniegs. Ups, tikai ne šogad…
Mēnesi iepriekš sapratām, ka šī gada sniegotā ziema nozīmē - sniega būs daudz vairāk. Jāņem līdzi dzelkšņi zābakiem, lai mazāk slīd. Nedēļu iepriekš pēdējā kalnu namiņa īpašnieks raksta, ka vajadzēs arī sniega kurpes. Un dienu pirms izbraukšanas Valdis raksta, ka ņemsim līdzi arī sistēmas, virvi un ledus cirtņus.
Manā galvā: “whaaat?! es šim neesmu gatava…” un ceru, ka tas viss paliks somā.
Nuuu… nekas nepalika somā. Mēs izmantojām visu.
Iekšiņa trīcēja. Prātoju, ka apdrošināšana šito gājienu nesegs. Valdis saka, ka nav bīstami - es īsti neticu, bet savācos un tieku pie elpu aizraujoša un pasakaini skaista piedzīvojuma - pusotra metra sniega kārta, žilbinošā kalnu saule, ilgi un grūti kāpieni ar 15 kg uz muguras, sarunas ar citiem un sevi, gājiens pa kalnu kori, baiļu pārvarēšana, komandas atbalsts un pirmā īstā virsotne ar nosaukumu :) Un hipsterīgs, īpašs kalnu namiņš, ko iepspējams sasniegt 8 stundu bridienā, kurā pārtikas piegāde notiek tikai vasaras periodā ar zirgu, tomēr tur mūs sagaidīja ar sirsnību un siltu ēdienu.
Dārtaaaa, paldies, ka mani pārāk labi nepazīstot, tomēr paaicināji līdzi 🫶🏼
Un, ja kādam ir vēlme pēc sava kalnu piedzīvojuma - būs drošais plecs, kura vadībā to īstenot. Viņš gan šobrīd ir kalnos Aļaskā (!), bet cilvēkiem parastajiem vēl gaidāmi skaisti piedzīvojumi Tadžikistānā, Somijā, Albānijā un vēl daudz kur citur. Jo viņš dara savu sirds darbu - ved cilvēkus kalnos.
Tagad arī man ir savs kalnu stāsts. Jo tomēr esmu mazliet drosmīgāka kā domāju 😎😁
