Wehally News

Wehally News Wehally News

II Kongresu Partidu Libertasaun Popular, Salaun OKA, Bairro-Pite.
16/02/2025

II Kongresu Partidu Libertasaun Popular, Salaun OKA, Bairro-Pite.

24/10/2024
17/03/2024

Oinsa Atu trava foer Masa uza di sira labele tama ba Tasi

23/01/2024
𝐁𝐢𝐨𝐠𝐫𝐚𝐟𝐢𝐚 𝐒𝐚𝐮𝐝𝐨𝐳𝐚 𝐃𝐫𝐚. 𝐈𝐬𝐚𝐛𝐞𝐥 𝐝𝐚 𝐂𝐨𝐬𝐭𝐚 𝐅𝐞𝐫𝐫𝐞𝐢𝐫𝐚 𝟏𝟓 𝐀𝐛𝐫𝐢𝐥 𝟏𝟗𝟕𝟒 — 𝟏𝟖 𝐉𝐮ñ𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟑Saudoza Dra. Isabel da Costa Ferreira, oan f...
19/06/2023

𝐁𝐢𝐨𝐠𝐫𝐚𝐟𝐢𝐚 𝐒𝐚𝐮𝐝𝐨𝐳𝐚 𝐃𝐫𝐚. 𝐈𝐬𝐚𝐛𝐞𝐥 𝐝𝐚 𝐂𝐨𝐬𝐭𝐚 𝐅𝐞𝐫𝐫𝐞𝐢𝐫𝐚

𝟏𝟓 𝐀𝐛𝐫𝐢𝐥 𝟏𝟗𝟕𝟒 — 𝟏𝟖 𝐉𝐮ñ𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟑

Saudoza Dra. Isabel da Costa Ferreira, oan feto husi Mateus Ferreira no Ana Flora de Jesus Ferreira, moris iha Same, Munisipiu Manufahi. Maun-alin nain sanulu resin tolu (13). Hahú eskola primaria iha tinan 1980 no remata liceu (SMA I) iha tinan 1993. Iha tinan 1998 remata lisensiatura iha Direitu husi Universidade Nasional Denpasar, Bali, Indonesia.

Saudoza Dra. Isabel da Costa Ferreira, hahú ninia karreira profisional barak liu liga ho kestaun sira direitus humanus nian no akuza beibeik hahalok violentu sira nebe komete durante okupasaun militar Indonesia. Tanba ne’e mak iha tinan 1998 no 1999, asumi kna’ar hanesan Koordenadora Jeral ba ONG “Kontras Timor-Timur” no Diretora Direitus Humanus Timór Lorosa'e (CDHTL), iha tinan 1999-2001.

Iha tinan 2001, eleita ba Membru Asembleia Konstituinte, husi lista UDT, atu dedika liu-liu ba hakerek artigu sira Konstituisaun RDTL nian, konaba Direitus Humanus nian.

Iha faze Administrasaun Tranzitoria Nasoens Unidas nian no hafoin Restaurasaun Independensia, Isabel da Costa Ferreira responsável ba kna’ar oi-oin liu-liu humanitariu, direitus humanus no politikus nian, espesial liu hanesan Vise-prezidente Kruz Vermalha Timor-Leste nian (CVTL), tinan 2002 to’o 2006 Vise-Ministra Justisa, iha tinan 2006 Membru ba Komisaun Verdade no Amizade (CVA) tinan 2005 to’o 2008. Hafoin finaliza kna’ar sira CVA nian, Isabel Ferreira hetan responsabilidade iha área oi-oin Estadu nian, liu-liu, Prezidente Sekretariadu ba Apoiu Komisaun Promosaun PNTL, tinan 2009 to’o 2010, Prezidente Komisaun Akompañamentu ba Prosesu Promosaun sira iha PNTL, tinan 2009 too 2010, Komisaria ba Komisaun Funsaun Publika, tinan 2011 to’o 2014, Asesora Juridika ba Sekretariu Estadu Seguransa, husi 2009 to’o 2015; Primeira-Dama Timór Lorosa'e nian, husi loron 20 fulan Maiu tinan 2012 to’o loron 20 fulan Maiu tinan 2017; Asesora Juridika ba Ministru Interior iha Fulan Fevereiru tinan 2015 to’o fulan Juñu tinan 2015; Konselheira ba Ministru Edukasaun no Advogada ba Labarik, husi fulan Setembru tinan 2015 to’o ohin loron.

Saudoza akumula mós esperiensia organizativa no institusional oi-oin, asumi mos kargu sira tuir mai: Koordenadora ba Grupu Serbisu hodi elabora Lei konaba Provedor Direitus Humanus no Justisa, no ba atividade sira konaba ninia estabelesimentu (2001-2005); koordenadora ba Grupu Trabalhu Planu Asaun Nasional Direitus Humanus nian, (2003-2006); Membru ba Grupu Trabalhu elaborasaun Lei Antigu Kombatente sira nian, (2004-2005); Membru ba Grupu Serbisu nebe harii Komisaun ba Ema sira nebe lakon (2005); Membru ba Grupu Permanente Governu no Igreja nian (2005); Membru ba Komisaun Nasional ba Direitu Labarik sira nian, (2005-2006); Membru ba Konselhu Superior Ministeriu Publiku nian, (2006-2011); Koordenadora ba Komisaun Instaladora Jestaun Fronteira nian, (2009-2010); Koordenadora ba Komisaun Negosiasaun Akordu Suplementar PNTL nian (2009-2010); Membru ba Komite Reforma iha Setor Seguransa, (2009-2010).

Simu konvite hodi partisipa hanesan oradora prinsipal iha Seminariu oi-oin no Konferensia Internasional sira, iha Austrália, China, Koreia Súl, Fijí, Indonesia, Malázia, Portugal no Timor-Leste, liu-liu, Konferensia ba Konselhu Nasional Rezistensia Timor nian, konaba violasaun Direitus Humanus iha Timor-Leste, realiza iha Melbourne/Australia (Abril/1999); Partisipasaun konaba serbisu Komisaun Direitus Humanus nian, iha Genebra/Suiça (Abril 1999), intervensaun liu-liu ba violasaun sira Direitus Humanus nian durante okupasaun Indonesia; Konferensia Konselhu Nasional Rezistensia Timor nian, konaba situasaun pos Referendu, iha Darwin/Australia (outubru 1999); Konferensia Internasional konaba ema sira nebe Lakon, iha Jakarta/Indonesia (2001), intervensaun konsentra liu ba kestaun ne’e nomos konaba situasaun Direitus Humanus iha Timor-Leste; hetan konvida ba Konferensia Internasional iha Institutu Federaismu nian, iha Suiça, intervensaun konsentra liu konaba “Papel Nasoens Unidas no Ajensia sira iha Rai nebe pos-konflitu” (Agostu 2002) no Konferensia Internasional konaba Jestaun Fronteira iha Tailándia, (2010).

Saudoza Dra. Isabel da Costa Ferreira kaben ho Antigu Prezidente Republika Demokratika Timor-Leste, no atual Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak husi fulan Maiu tinan 2001 no hetan oan feto rua, Lola no Tamarisa no oan mane ida naran Quesadhip.

Saudoza Dra. Isabel Ferreira Ruak bele koalia lian tolu (3), Tetun, Portugues no Malaiu-Indonesio.

𝐀𝐝𝐞𝐮𝐬 𝐒𝐮𝐚𝐝𝐨𝐳𝐚 𝐃𝐫.ª 𝐈𝐬𝐚𝐛𝐞𝐥 𝐝𝐚 𝐂𝐨𝐬𝐭𝐚 𝐅𝐞𝐫𝐫𝐞𝐢𝐫𝐚

𝗣𝗟𝗣 𝗨𝗞𝗨𝗡 𝗦𝗘𝗜 𝗜𝗠𝗣𝗟𝗘𝗠𝗘𝗡𝗧𝗔 𝗣𝗥𝗢𝗚𝗥𝗔𝗠𝗔 𝗦𝗘𝗟𝗨 𝗞𝗔𝗗𝗔 𝗙𝗔𝗠𝗜𝗟𝗜𝗔 𝗜𝗗𝗔 𝗡𝗜𝗔 𝗢𝗔𝗡 𝗡𝗜𝗔 𝗘𝗦𝗞𝗢𝗟𝗔 𝗛𝗢𝗦𝗜 𝗣𝗥𝗘-𝗘𝗦𝗞𝗢𝗟𝗔𝗥 𝗧𝗢’𝗢 𝗨𝗡𝗜𝗩𝗘𝗥𝗦𝗜𝗗𝗔𝗗𝗘 𝘼𝙞𝙡𝙚𝙪, 𝟯𝟬 𝘼...
30/04/2023

𝗣𝗟𝗣 𝗨𝗞𝗨𝗡 𝗦𝗘𝗜 𝗜𝗠𝗣𝗟𝗘𝗠𝗘𝗡𝗧𝗔 𝗣𝗥𝗢𝗚𝗥𝗔𝗠𝗔 𝗦𝗘𝗟𝗨 𝗞𝗔𝗗𝗔 𝗙𝗔𝗠𝗜𝗟𝗜𝗔 𝗜𝗗𝗔 𝗡𝗜𝗔 𝗢𝗔𝗡 𝗡𝗜𝗔 𝗘𝗦𝗞𝗢𝗟𝗔 𝗛𝗢𝗦𝗜 𝗣𝗥𝗘-𝗘𝗦𝗞𝗢𝗟𝗔𝗥 𝗧𝗢’𝗢 𝗨𝗡𝗜𝗩𝗘𝗥𝗦𝗜𝗗𝗔𝗗𝗘

𝘼𝙞𝙡𝙚𝙪, 𝟯𝟬 𝘼𝙗𝙧𝙞𝙡 𝟮𝟬𝟮𝟯 : Liuhosi Kampaña aberta PLP nian Domingu ne’e iha Munisípiu Aileu, Prezidente PLP, Jeneral Taur Matan Ruak perante militantes no simpatizantes fó sai kompromisu eleitorial foun PLP nian, karik hetan konfiansa ba ukun, sei implementa Program Selu Kada Família ida nia oan nia eskola, hahú husi Pre-eskolar to’o universidade, ho objetivu estadu iha obrigasaun atu hakman família kbiit la’ek sira ne’ebé la iha kapasidade finanseira atu selu sira nia oan nia eskola.

Programa ida ne’e, nia alvu sei ba liu família sira ne’ebé dezempregu no hirak ne’ebé serbisu maibe simu salariu báziku.

“Feto ran mane kolas an ne’ebé hola malu, nia oan primeiru governu mak tau matan ba nia eskola hahu hosi TK to’o S1 estadu mak selu.

Maibe inan aman tenke kuda hali hun 1, pois tau labarik nia naran, labarik boot hali moos boot. Tanba saida mak ita hakarak ajuda, tanba ita hakarak ita-nia oan sira tenke matenek, programa ne’e nia alvu mak sira ne’ebé la serbisu no sira ne’ebé serbisu mas simu salariu baziku, Estadu ajuda nia.

Ita ajuda sira tanba ita Timor família boot, dala barak familia ida de’it mak serbisu fó han ema barak iha uma laran, se ia ajuda ida sai matenek nia sei ajuda nia alin ka nia maun sira, nia inan-aman, nia avon sira, entaun Estadu ajuda familia ida oan ida”.

Fontes : Media PLP

𝐀𝐔𝐒𝐓𝐑𝐀𝐋𝐈𝐀𝐍 𝐀𝐖𝐀𝐑𝐃𝐒 𝐏𝐑𝐎𝐋𝐎𝐍𝐆𝐀 𝐃𝐀𝐓𝐀 𝐈𝐊𝐔𝐒 𝐁𝐀 𝐀𝐏𝐋𝐈𝐊𝐀𝐒𝐀𝐔𝐍 𝐁𝐎𝐋𝐒𝐀-𝐄𝐒𝐓𝐔𝐃𝐎Data atu taka aplikasaun ba Prémiu bolsa-estudu Austrália...
30/04/2023

𝐀𝐔𝐒𝐓𝐑𝐀𝐋𝐈𝐀𝐍 𝐀𝐖𝐀𝐑𝐃𝐒 𝐏𝐑𝐎𝐋𝐎𝐍𝐆𝐀 𝐃𝐀𝐓𝐀 𝐈𝐊𝐔𝐒 𝐁𝐀 𝐀𝐏𝐋𝐈𝐊𝐀𝐒𝐀𝐔𝐍 𝐁𝐎𝐋𝐒𝐀-𝐄𝐒𝐓𝐔𝐃𝐎

Data atu taka aplikasaun ba Prémiu bolsa-estudu Austrália etapa tinan 2024 extende tán ba loron 3 Maiu 2023 (Oras 11:59 AEST).

Aplika Agora!

Vizita ami-nia sítiu https://australiaawardstl.org/scholarships/ ba informasaun hotu ne’ebe ita-boot presija hodi hatene kona-ba oinsá atu aplika. Ida’ne’e inklui rekezitus elijibilidade hotu, kaixa chat automátika ida no série vídiu esplikasaun sira hodi ajuda guia ita-boot liuhusi prosesu.

Sorte-di’ak ho ita-boot nia aplikasaun!

***

The application closing date for the 2024 Australia Awards scholarships has been extended to 3 May 2023 (11:59pm AEST).

Apply Now!

Visit our website https://australiaawardstl.org/scholarships/ for everything you need to know about how to apply. This includes all eligibility requirements, an automated chat box feature and a series of explainer videos to help guide you through the process.

We encourage applications from people living and working outside Dili, women, and people with disabilities.

Good luck with your application!

Fontes : Australia in Timor-Leste

The Closing Date for Australia Awards Scholarship Has Been Extended to 3 May 2023 (11:59pm AEST) About Scholarships Thinking about applying for an Australia Awards Scholarship? Australia’s international development assistance in TimorLeste helps promote prosperity, reduce poverty, and enhance poli...

ENKAREGADU NEGOSIU ESTADUS UNIDUS AMERIKA BRIFING PREZIDENTE JOSE ROS HORTA SOBRE PARSERIA AUKUSEstadus Unidus nia Enkar...
01/04/2023

ENKAREGADU NEGOSIU ESTADUS UNIDUS AMERIKA BRIFING PREZIDENTE JOSE ROS HORTA SOBRE PARSERIA AUKUS

Estadus Unidus nia Enkaregadór Negósiu Tom Daley hato’o informasaun badak ba Prezidente José Ramos-Horta iha loron 16 Marsu kona-ba parseria AUKUS entre Austrália, Reinu Unidu no Estadus Unidus. Parseria AUKUS reprezenta modernizasaun ba aliansa no parseria ho tempu naruk ho matadalan ba komprometidu prosperiedade, seguransa no estabilidade globál hamutuk. Lee liután ba lideransa AUKUS sira nia anúnsia iha ne’e: https://www.whitehouse.gov/briefing-room/statements-releases/2023/03/13/joint-leaders-statement-on-aukus-2/



***



U.S. Chargé d’Affaires Tom Daley briefed President José Ramos-Horta on March 16 on the AUKUS partnership between Australia, the United Kingdom, and the United States. The AUKUS partnership represents a modernization of longstanding alliances and partnerships and is guided by a shared commitment to global prosperity, security, and stability. Read more about the AUKUS leaders announcement here: https://www.whitehouse.gov/briefing-room/statements-releases/2023/03/13/joint-leaders-statement-on-aukus-2/

In September 2021, Australia, the United Kingdom and the United States announced AUKUS – a new security partnership that will promote a free and open Indo-Pacific that is secure and stable. The first major initiative of AUKUS was our historic trilateral decision to support Australia acquiring con...

𝗦𝗔𝗥𝗝𝗘𝗡𝗧𝗨 𝗝𝗢𝗔̃𝗢 𝗣𝗘𝗥𝗘𝗜𝗥𝗔 𝗙𝗜𝗡𝗔𝗟𝗜𝗭𝗔 𝗧𝗥𝗘𝗜𝗡𝗔𝗠𝗘𝗡𝗧𝗨 𝟭𝟯 𝗛𝗨𝗦𝗜 𝟭𝟴 𝗡𝗨𝗨𝗗𝗔𝗥 𝗞𝗔𝗗𝗘𝗧𝗘  𝗜𝗛𝗔 𝗥𝗢𝗬𝗔𝗟 𝗠𝗜𝗟𝗜𝗧𝗔𝗥𝗬 𝗖𝗢𝗟𝗟𝗘𝗚𝗘 - 𝗔𝗨𝗦𝗧𝗥𝗔𝗟𝗜𝗔𝗪𝗲𝗵𝗮𝗹𝗹𝘆:  F-...
07/03/2023

𝗦𝗔𝗥𝗝𝗘𝗡𝗧𝗨 𝗝𝗢𝗔̃𝗢 𝗣𝗘𝗥𝗘𝗜𝗥𝗔 𝗙𝗜𝗡𝗔𝗟𝗜𝗭𝗔 𝗧𝗥𝗘𝗜𝗡𝗔𝗠𝗘𝗡𝗧𝗨 𝟭𝟯 𝗛𝗨𝗦𝗜 𝟭𝟴 𝗡𝗨𝗨𝗗𝗔𝗥 𝗞𝗔𝗗𝗘𝗧𝗘 𝗜𝗛𝗔 𝗥𝗢𝗬𝗔𝗟 𝗠𝗜𝗟𝗜𝗧𝗔𝗥𝗬 𝗖𝗢𝗟𝗟𝗘𝗚𝗘 - 𝗔𝗨𝗦𝗧𝗥𝗔𝗟𝗜𝗔

𝗪𝗲𝗵𝗮𝗹𝗹𝘆: F-FDTL nia funsionáriu Sarjentu João Pereira, agora remata ona treinamentu fulan 13 husi 18 nu'udar Pesoál Kadete iha Royal Military College (RMC) Duntroon, Canberra, Austrália [Australia FLAG].

RMC mak fasilidade formasaun atualizadu ne'ebé hanorin aspetu hotu-hotu husi komandu tropa nian inklui lideransa, taktika militár, foti desizaun no jestaun pesoál sira.

Pesoál kadete João Pereira akompaña husi Pesoál kadete Hilario Cielo, ho ne'ebé DCP-TL kontinua iha kontaktu regulár. Pesoál kadete João Pereira haruka mai ami foto balun husi Austrália bainhira partisipa iha treinamentu loron 35 iha kampu, iha "Battle block II Bravo." Durante treinamentu ne'e Pesoál kadete Pereira simu no entrega ona Konseitu Operasaun (Sigla Inglés: CONOPS) Rezumu Fila Fali, Ordem Pedidu no Sesaun Nível Pedidu.

Austrália nia Programa Kooperasaun Defeza (Sigla Inglés: DCP) kontente hodi suporta dezenvolvimentu profisionál ba pesoál F-FDTL.

***

🇹🇱 F-FDTL Staff Sergeant João Pereira, has now completed 13 of 18 months training as a Staff Cadet at Royal Military College (RMC) Duntroon, Canberra, Australia [Australia FLAG].

RMC is a state-of-the-art training facility that teaches every aspect of Army command including leadership, military tactics, decision-making and the management of personnel.

Staff Cadet Joao Pereira is accompanied by Staff Cadet Hilario Cielo, with whom DCP-TL stays in regular contact. Staff Cadet Joao Pereira sent us some photos from Australia whilst participating in ‘Battle Block II Bravo’, a 35-day field training exercise. During the training he received and delivered Concept of Operations (CONOPS) Back Briefs, Warning Orders and Section Level Orders.

Australia’s Defence Cooperation Program (DCP) is pleased to support the professional development of F-FDTL personnel.

Fontes : Facebook Australia iha Timor-Leate

01/03/2023

✅ 𝘼𝙑𝙄𝙕𝙐: 𝙎𝙀𝙁𝙊𝙋𝙀 𝙎𝙀𝙄 𝙇𝙊𝙆𝙀 𝙍𝙀𝙅𝙄𝙎𝙏𝙍𝘼𝙎𝘼𝙐𝙉 𝙁𝙊𝙐𝙉 (𝙊𝙉𝙇𝙄𝙉𝙀) 𝘽𝘼 𝙎𝙀𝙍𝙑𝙄𝙎𝙐 𝘼𝙐𝙎𝙏𝙍𝘼𝙇𝙄𝘼, 𝙍𝙀𝙅𝙄𝙎𝙏𝙐 𝙃𝘼𝙃𝙐 𝙃𝙐𝙎𝙄 𝟬𝟲-𝟬𝟯-𝟮𝟬𝟮𝟯 𝙩𝙤’𝙤 𝟭𝟳-𝟬𝟯-𝟮𝟬𝟮𝟯.

Lee halo hotu

Programa mobilidade laborál ba Australia hahu ho unskilled Seasonal Workers Program (SWP) iha 2012 no Pacific Labour Scheme (PLS) iha 2019. Maibe ho Covid-19 ne’ebé akuntese iha finál 2019 iha impaktu ba serbisu mobilidade laborál tomak no dalan atu hetan oportunidade servisu iha Australia taka ba Timor-Leste too Fevereiru 2022. Iha tinan 2021 guvernu Australia introdus program foun ida bolu Pacific Australia Labour Mobility (PALM) Scheme ne’ebé kombina programas SWP no PLS iha scheme ida nia okos no fokus makas liu ba traballadores semi-skill. Timor-Leste liu-husi Ministra Negosius Estrangeiru no Koperasaun asina MoU ho Governu Australia iha 10 Fevereiru 2022 ne’ebé ofisialmente Timor-Leste bele hola parte ba programa PALM Scheme ne’e.

Programa PALM Scheme ne’e mai ho ninia rekezitu selesaun no rekrutamentu ne’ebé la hanesan ho programa SWP ho PLS, programa ne’e presiza kandidatu trabalador sira ne’ebé iha ona abilidade ko’alia lian ingles di’ak, iha koñesimentu tekniku relevante ba área serbisu no iha esperiensia serbisu relevante minimu tinan rua.

Bainhira SEFOPE hare’e rekezitu foun sira ne’e no halo teste diagnostiku ba kandidatu atuál sira iha baze dadus SEFOPE ni’an, nota katak maioria kandidatus la priense rekezitu sira ne’e tambá maioria traballadór rekruta hanesan traballadór unskilled ho koñesimentu ingles basiku liu ka la-iha ingles liu.

Iha tinan 2022 Timor-Leste konsege haruak ema 3514 ba Australia no iha tinan 2023 SEFOPE iha alvu atu haruka traballadór 8000 ba serbisu iha nasaun Australia iha PALM Scheme nia okos, ho kontratu ba tempu badak (fulan 6 to’o 9) no ba tempu naruk (tinan 1 to’o 4).

Hare’e ba situasaun atuál iha base-de-dadus ne’ebé la iha kandidatu naton atu responde ba kriteriu foun PALM Scheme ni’an maka, SEFOPE liu-husi Diresaun Nasional Empregu Exterior (DNEE) desidi loke prosesu selesaun foun atu suplementa SEFOPE Sistema Base Dados ho kandidatus foun ne’ebé bele koresponde ba kriteriu foun sira. Nune’e iha fulan Dezembru 2022, husi loron 13 to’o 31, DNEE loke aplikasaun online foun atu atrai kandidatus sira ne’ebé sente bele responde ho di’ak ba kriteiru ne’ebé husu. Iha prosesu ne’e, sistema online konsege simu aplikasaun hamutuk rihun 41 resin.

Nune’e, iha finais Janeiru 2023 ekipa panelista hahú halo screening inisiál hodi avalia aplikasaun sira ne’e, maibé ekipa identifika kestaun kritiku barak hanesan tuir mai:

• Aplikante barak maka la konsegue priense kriteria ne’ebé hakerek iha anunsiu taka sai iha website DNEE ni’an;

• Aplikante barak maka la kumpriende aplikasaun no fo’o resposta lalos ka la-tuir kriteria sira ne’ebé maka fo-sai;

• Aplikante barak maka submete aplikasaun mamuk;

• Aplikantes barak priense maibé la-kumpleta informasaun obrigatoriu sira hanesan, kriteiru kualifikasaun akademiku nomos esperiensia servisu relevante;

• Aplikante barak maka la prense rekisitu tinan minimu atu bele aplika (kiik liu tinan 21);

• Durante fulan Dezembru 2022, ita hotu experiensia problema barak ho asesu ba internet ne’ebé afeta kualidade asesu ba sistema apliksaun online no kausa tia ”system crash” iha loron dauluk sira aplikasaun loke.

Hare’e ba kestaun sira iha leten, ekipa avaliasaun informa ba lideransa SEFOPE katak se’e kontinua ho prosesu ida ne’e DNEE sei la-konsegue hetan kandidatu di’ak naton atu responde ba alvu 8000 ne’ebé estabelese ba 2023, no sei presiza repete fali prosesu foun ida, ne’ebé sei hadau tempu no rekursu barak husi ekipa DNEE atu repete prosesu tomak fila-fali, no pontu importante ida tan, la konsege responde ba kompromisu ho empregadór sira ne’ebé hakarak rekruta agora ona traballador semi-skilled.

Nunee, hafoi tetu variavel hotu, SEFOPE hola desizaun atu kansela prosesu selesaun ne’ebe akontese iha fulan Dezembru 2022 no sei loke fila fali prosesu aplikasuan online foun iha tempu badak tuir mai.

Vantajen sira husi prosesu aplikasaun foun ne’e, maka hanesan tuir mai:

• Fo’o oportunidade foun no hanesan ba aplikante hotu ne’ebé aplika iha Dezembru 2022 atu submete aplikasaun ho di’ak no ho informasaun koretu;

• Iha aplikasuan online sei hetan “text message” ne’ebe sei fo’o esplikasaun klaru no tulun oinsa atu priense aplikasaun online husi pasu ida ba pasu seluk atu aplikante sira bele kompleta informasaun hotu ho didiak;

• La husik ema ida ba kotuk, tamba hetan difikuldade enxe apikasaun no submete aplikasaun mamuk ka imkompletu;

• Ekipa sei asegura sistema hotu funsiona ho diak no responde ba difikuldade ruma karik aplikante sira hasoru durante prosesu aplikasaun liu husi email geral ida ne’ebé ekipa avaliasuan sei monitoriza;

• Prosesu aplikasaun sei loke durante loron 10 nian laran, hahu husi loron 6 to’o loron 17, fulan Marsu 2023

• Ekipa avaliasaun husi SEFOPE ho apoiu husi programa apoiu Australia nian sei responsavel ba halo avaliasaun ba aplikasaun sira husi prosesu foun ida nee, tuir kriteiru no prosesu estabelese ona;

• Rezultadu avaliasaun aplikasaun final sei anunsia ba Publiku iha semana hahu loron 10 de Abril 2023.

Mak ne’e deit ami nia pers konfernesia no obrigado wain ba imi hotu nia atensaun
Dili 1 de Marsu 2023
SEFOPE

22/02/2023

𝗣𝗿𝗶𝗺𝗲𝗶𝗿𝘂 𝗠𝗶𝗻𝗶𝘀𝘁𝗿𝘂 𝗧𝗮𝘂𝗿 𝗠𝗮𝘁𝗮𝗻 𝗥𝘂𝗮𝗸 𝗞𝗼𝗻𝘀𝗶𝗱𝗲𝗿𝗮 𝗣𝗿𝗲𝘇𝗶𝗱𝗲𝗻𝘁𝗲 𝗥𝗲𝗽𝘂́𝗯𝗹𝗶𝗸𝗮 𝗝𝗼𝘀𝗲 𝗥𝗮𝗺𝗼𝘀 𝗛𝗼𝗿𝘁𝗮 𝗔𝗯𝘂𝘇𝘂 𝗱𝗲 𝗣𝗼𝗱𝗲𝗿 𝗜𝗵𝗮 𝗸𝗮𝘇𝘂 𝗟𝗼𝗻𝗴𝘂𝗶𝗻𝗼𝘀

* 𝐷𝑒𝑛𝑢𝑛𝑠𝑖𝑎 𝑏𝑎 𝑃𝑢́𝑏𝑙𝑖𝑘𝑢 𝑛𝑜 ℎ𝑎𝑝𝑎𝑟𝑎 𝐸𝑛𝑘𝑜𝑛𝑡𝑟𝑢 𝑆𝑒𝑚𝑎𝑛𝑎𝑙 ℎ𝑜 𝑃𝑟𝑖𝑚𝑒𝑖𝑟𝑢 𝑀𝑖𝑛𝑖𝑠𝑡𝑟𝑢, 𝑅𝑢𝑎 𝑛𝑒'𝑒 ℎ𝑎𝑢 𝑠𝑖𝑚𝑢 ℎ𝑜𝑡𝑢.

𝗗𝗶𝗹𝗶,𝗪𝗲𝗵𝗮𝗹𝗹𝘆 : Kuarta-feira (12/02/) ne'e, iha Aeroportu Internasional Nicolau Lobatu, hafoin tun husi aviaun fila husi Vizita Ofisial ba Singapura, ba Media sira Primeiru Ministru, Taur Matan Ruak responde ba Media sira kona-ba situasaun Loes em relasaun ho kazu Longius Monteiro ne'ebé subar Arma branca (Kilat, Pi***la no Bala musan) iha ninia uma, nune'e hodi hamosu ultimatum husi Prezidente Repúblika ba Primeiru Ministru Taur Matan Ruak.

Tuir deklarasuan Primeiru Ministru Taur Matan Ruak Katak " Wainhira iha Aviaun laran husi Canberra atu ba Darwin simu Kontatu husi Ministru Prezidensia Konsellu Ministru, Fidelis Magalhaes katak Prezidente Repúblika prekupadu los tanba Servisu Nasionál Intelejensia (SNI) halo busca iha Longuinhos Monteiro ninia uma iha Loes.

Tuir mai deklarasaun kompletu Primeiru Ministru Taur Matan Ruak hafoin fila husi Singapura.

"" 𝘒𝘢𝘻𝘶 𝘪𝘥𝘢 𝘓𝘰𝘦𝘴, 𝘩𝘢’𝘶 𝘪𝘩𝘢 𝘥𝘪𝘢 09 𝘩𝘢’𝘶 𝘷𝘪𝘢𝘫𝘦𝘮 𝘮𝘢𝘪 𝘩𝘶𝘴𝘪 𝐶𝘢𝘯𝘣𝘦𝘳𝘳𝘢 𝘮𝘢𝘪 𝘋𝘢𝘳𝘸𝘪𝘯, 𝘩𝘢𝘶 𝘪𝘩𝘢 𝘢𝘷𝘪𝘢𝘶𝘯 𝘭𝘢𝘳𝘢𝘯 𝘚𝘦𝘯𝘰́𝘳 𝘔𝘪𝘯𝘪𝘴𝘵𝘳𝘶 𝘍𝘪𝘥𝘦𝘭𝘪𝘴 𝘵𝘦𝘭𝘦𝑓𝘰𝘯𝘦 𝘣𝘢 𝘩𝘢𝘶 𝘥𝘦𝘩𝘢𝘯 𝘗𝘳𝘦𝘻𝘪𝘥𝘦𝘯𝘵𝘦 𝘥𝘢 𝘙𝘦𝘱𝘶́𝘣𝘭𝘪𝘬𝘢 𝘱𝘳𝘦𝘰𝘬𝘶𝘱𝘢𝘥𝘶 𝘭𝘰𝘰𝘴 𝘵𝘢𝘯𝘣𝘢 𝘚𝘕𝘐 𝘣𝘢 𝘢𝘵𝘶 𝘳𝘦𝘷𝘪𝘴𝘵𝘢 𝘴𝘦𝘯𝘰́𝘳 𝘓𝘰𝘯𝘨𝘶𝘪𝘯𝘩𝘰𝘴 𝘯𝘪𝘢 𝘶𝘮𝘢 𝘵𝘢𝘯𝘣𝘢 𝘯𝘦’𝘦 𝘩𝘶𝘴𝘶 𝘣𝘢 𝘗𝘳𝘪𝘮𝘦𝘪𝘳𝘶 𝘔𝘪𝘯𝘪𝘴𝘵𝘳𝘶 𝘩𝘢𝘴𝘢𝘪 𝘋𝘪𝘳𝘦𝘵𝘰́𝘳 𝘚𝘕𝘐 𝘯𝘪𝘢𝘯, 𝘴𝘦𝘪 𝘭𝘢 𝘩𝘢𝘴𝘢𝘪 𝘗𝘳𝘦𝘻𝘪𝘥𝘦𝘯𝘵𝘦 𝘩𝘢𝘭𝘰 𝘣𝘶𝘢𝘵 𝘳𝘶𝘢 𝘪𝘥𝘢 𝘥𝘦𝘯𝘶𝘯𝘴𝘪𝘢 𝘣𝘢 𝘱𝘶́𝘣𝘭𝘪𝘬𝘶, 𝘪𝘥𝘢 𝘴𝘦𝘭𝘶𝘬 𝘩𝘢𝘱𝘢𝘳𝘢 𝘦𝘯𝘬𝘰𝘯𝘵𝘳𝘶 𝘴𝘦𝘮𝘢𝘯𝘢́𝘭 𝘩𝘰 𝘗𝘳𝘪𝘮𝘦𝘪𝘳𝘶 𝘔𝘪𝘯𝘪𝘴𝘵𝘳𝘶, 𝘩𝘢’𝘶 𝘪𝘩𝘢 𝘢𝘷𝘪𝘢𝘶𝘯 𝘭𝘢𝘳𝘢𝘯 𝘩𝘢𝘶 𝘳𝘦𝘴𝘱𝘰𝘯𝘥𝘦 𝘣𝘢 𝘚𝘦𝘯𝘰́𝘳 𝘔𝘪𝘯𝘪𝘴𝘵𝘳𝘶 "𝘩𝘢𝘵𝘦𝘵𝘦𝘯 𝘣𝘢 𝘗𝘳𝘦𝘻𝘪𝘥𝘦𝘯𝘵𝘦, 𝘳𝘶𝘢 𝘯𝘦’𝘦 𝘩𝘢’𝘶 𝘴𝘪𝘮𝘶 𝘩𝘰𝘵𝘶, 𝘥𝘦𝘯𝘶𝘯𝘴𝘪𝘢 𝘣𝘢 𝘱𝘶́𝘣𝘭𝘪𝘬𝘶 𝘯𝘰 𝘩𝘢𝘱𝘢𝘳𝘢 𝘦𝘯𝘬𝘰𝘯𝘵𝘳𝘶 𝘴𝘦𝘮𝘢𝘯𝘢𝘭 𝘩𝘰 𝘗𝘳𝘪𝘮𝘦𝘪𝘳𝘶 𝘔𝘪𝘯𝘪𝘴𝘵𝘳𝘶 𝘮𝘰́𝘴 𝘩𝘢𝘶 𝘴𝘪𝘮𝘶.""

Hau to’o iha Darwin hau haruka hau nia Xefe Gabinete buka hatene saída mak akontese iha ne’ebá i kuandu ha’u buka hatene sira haruka mandatu Tribunal nian entaun ha’u hakfodak ne’e, sei ida ne’e mandatu Tribunal tanba-saida mak Prezidente fó fali ultimatu ba Primeiru Ministru.

" Hau hanoin ida ne’e abuza poder uitoan, prapotensia uitoan husi Parte Prezidente da Repúblika nian ké labele. "

Prezidente da Repúblika orgaun no simbolu nasaun nian entaun tenke sukat nia komportamentu hotu ne’e nia sukat kuidadu loos labele hanesan fali 𝐜𝐨𝐛𝐨𝐢𝐚𝐝𝐚 demais, iha Timor ne’e laiha ema ida iha lei nia leten inklui Prezidente da Repúblika, hotu-hotu iha lei nia okos, ha’u eis Prezidente ne’ebé ha’u hatene saída mak ha’u koalia, ha’u preokupa uitoan mas ita aprende dalaruma sira ne’ebé fó informasaun ba Nai Prezidente fó sala depois Prezidente envez rona ho kalma lae, bidu uluk mak entaun mak hanesan ne’e".

Fontes : FB Primeiru Ministru

Endereço

Bairro-Pite, Banana Road
Dili

Telefone

+67077950838

Website

Notificações

Seja o primeiro a receber as novidades e deixe-nos enviar-lhe um email quando Wehally News publica notícias e promoções. O seu endereço de email não será utilizado para qualquer outro propósito, e pode cancelar a subscrição a qualquer momento.

Compartilhar